No 1. jūlija simtlatnieki strādās par astoņdesmit latiem mēnesī, taču tas būtiski nav mazinājis vēlmi piedalīties šajā projektā. Cilvēki joprojām gaida rindā iespēju nopelnīt.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Cēsu filiāles vadītāja Evita Simsone skaidro, ka no jūlija tā saukto “simtlatnieku” stipendijas iecerēts samazināt līdz 80 latiem, bet no nākamā gada pāriet pie pavisam cita viņu nodarbināšanas veida. Iespējams, tie būs
algotie pagaidu sabiedriskie darbi.
“Aģentūra pašreiz
izstrādā iespējamos nākamos pasākumus, un ir skaidrs tik daudz, ka simts latu stipendiātu programmas vietā būs kaut kas cits. Domāju, cilvēkiem ir skaidrs, ka simts latu stipendiātu programma tika veidota kā sociālais spilvens krīzes lielākajā saasinājuma mirklī. Tas bija īslaicīgs problēmas risinājums, jo skaidrs, ka daudz būtiskāk ir cilvēkus atgriezt reālā darba tirgū,” norāda E. Simsone un stāsta, ka jaunākie NVA dati liecina – Cēsu filiāles esošajā teritorijā simts latu stipendiātu programmā pavisam tika iesaistīti 2814
bezdarbnieki.
Simts latu stipendiātu
programma Latvijā tiek realizēta jau gandrīz divus gadus, un tajā strādā cilvēki, kuri palikuši bez darba, lai nopelnītu sev iztikas līdzekļus. E. Simsone stāsta, ka līdz šī pasākuma beigām vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā tiks izveidotas vēl 130 darbavietas.
Par simts latu stipendiātu programmu Latvijā runāts daudz. Tai bijuši gan atbalstītāji, gan izteikts pretējs viedoklis. Taču lielākoties cilvēki apgalvo, ka pozitīvā no šīs programmas ir vairāk nekā negatīvā.
Amatas novada Skujenes pagasta sociālā darbiniece Biruta Bebriša atzīst, ka simts latu stipendiātu programma bija atspaids daudzās ģimenēs un nopelnītie simts lati mēnesī bija teju izdzīvošanas jautājums.
“Cilvēkam, kuram nav nekādu ienākumu, simts latu ir daudz. Taču skaidrs, ka nereti gadījuma darbos var nopelnīt vairāk nekā simts latu mēnesī, un cilvēki katrs izvēlējās, iesaistīties šajā programmā vai ne. Noteikti būtiski ir arī tas, ka “simtlatnieki” šo teju divu gadu laikā ir paveikuši daudzus sakopšanas darbus pagastos,” norāda B. Bebriša un, runājot par stipendijas samazinājumu, atzīst, ka 20 latu ir daudz.
“Neteikšu, ka būtu dzirdējusi cilvēkus ļoti žēlojamies. Viņi noteikti pieņem spēles noteikumus tādus, kādi tie ir, taču, nenoliedzami, laukos 20 lati mēnesī ir liela nauda, tādēļ par stipendijas samazināšanu priecīgs noteikti nav neviens,” saka Skujenes pagasta sociālā darbiniece.
Vecpiebalgas novada Kaives pagastā nodarbināti 18 simts latu stipendiāti. Pagasta sociālā darbiniece Velga Buraka atzīst, ka, lai strādātu šajā programmā, tagad gaida tikai daži cilvēki, bet tam neesot nekāda sakara ar stipendijas samazināšanu.
“Tie, kuri vēlējās, pieteicās un strādāja. Daļa bezdarbnieku pa vasaru iekārtojas sezonas darbos, tādēļ vasarā interese par simtlatnieku programmu ir mazāka,” norāda V. Buraka un teic, ka nav dzirdējusi sūrojamies par stipendijas apmēra samazināšanu.
“Arī 80 lati ir nauda, un to cilvēki, kuriem nav izejas, saprot. Protams, var runāt, vai mūsu valstī šāda samaksa patlaban ir adekvāta, taču
cilvēki šajā jautājumā neko nevar mainīt. Lielākā daļa ir pateicīgi par to pašu. Pagastā mums nav vairs pat neviena kokapstrādes uzņēmuma, nav darba vietu. Labi, ja pie kāda zemnieka var iekārtoties, tādēļ šāda veida NVA programmas lauku reģionos ir īpaši būtiskas. Cilvēkiem trūkst darba iespēju,” saka V. Buraka.
NVA Cēsu filiāles vadītāja Evita Simsone norāda, ka aģentūra šajā laikā nav saņēmusi pārmetumus par stipendijas apjoma samazināšanu.
“Domāju, ka par šo jautājumu daudz
runāts un skaidrots. Turklāt par stipendijas samazināšanu sabiedrība tika informēta laikus,” komentē E. Simsone.
Liene Lote Grizāne
Komentāri