Otrdiena, 9. decembris
Vārda dienas: Tabita, Sarmīte

Simbols ukraiņu sīkstumam

Iveta Rozentāle
10:08
15.03.2022
27
Ukrainiete Sumi 2 1

Kopš kara sākuma Ukrainā ukrainiete Natālija Ābelīte (Nataliia Abelite) dienu no dienas stāv Liepas centrā ar plakātu, kas apliecina, ka domās un jūtās ir kopā ar Ukrainas pilsētas Sumi
iedzīvotājiem. Viņa tur dzīvojusi, pirms uz Latviju atveda mīlestība, tur joprojām dzīvo viņas radinieki.

Ne visi draugi, citi liepēnieši un garāmbraucēji Natāliju atbalsta, ir pat naidīgi, bet ir arī tādi, ar kuriem tieši tagad ukrainietei izveidojusies draudzība. Na­tālija secina: “Bēdās redzi, kas ir tavi patiesie draugi.”

Vakaru iezīmē apšaudes

Sumi atrodas 40 minūšu attālumā no Krievijas robežas. Tā ir viena no Ukrainas apdzīvotajām vietām, kur notiek aktīvas apšaudes, turklāt tās turpinās pat tad, kad izveidots drošības koridors, pa kuru var evakuēties civiliedzīvotāji. Sumi iedzīvotāji, paceļot skatu uz debesīm, redz, kā lido raķetes. Tā kā Natālijas tētim ir problēmas ar sirdi un ceļš būtu grūts, viņš atsakās doties prom, bet līdz ar viņu paliek arī mamma un Natālijas māsa. Bet viņu radiniekiem sāp sirds un ir ļoti bail, vai iespējams palikt dzīviem tādos apstākļos.

Šajās dienās uz Latviju ceļu mēro Natālijas brāļa meita, kura ir gaidībās, kopā ar savu mazo meitiņu. Dodoties prom no Sumi, arī viņa piedzīvojusi, ka drošības koridors apšaudīts, sazvanoties ar Natāliju, bijusi histērijā par    piedzīvoto. Natālija cerēja, ka arī tētis ar mammu pievienosies radiniecei, bet raudot stāsta, ka nekādi nav iespējams tēti pierunāt. Natālija teic: “Mamma būtu ar mieru braukt, bet tikai kopā ar tēti. Bet tētis nepiekrīt, sakot, ka tā ir mūsu zeme. Saku, ka viņi taču var aiziet bojā, jo tur, kur bombardē, mājas tiek nolīdzinātas līdz ar zemi. Bet viņi teic – kā liktenis būs lēmis, tā būs.”

Sumi pie Natālijas vecākiem tagad dzīvo vēl viena radu ģimene un kaimiņiene, kurai vīrs pirms vairākiem mēnešiem nomiris. Natālija paskaidro: “Mēs, ukraiņi, esam draudzīgi, kā liela ģimene. Vakarā, kad sākas apšaude, sākumā visi slēpušies pagrabā, bet tagad paliek virtuvē,” skumji nogrozot galvu, piebilst ukrainiete.

Natālijas māsa kareivjiem gatavo zupu, bet veikalos šobrīd var nopirkt tikai miltus, cukuru un sāli. Natālija turpina: “Māsa man teica – es tagad saprotu, kāpēc mūsu vecmāmiņa kaltēja maizīti, kāpēc vienmēr bija maisiņš kaltētas maizes.” Sumi šobrīd ir aplenkta, tajā neko nevar ievest, un Natālijai ir sajūta, ka Putins vēlas, lai Ukrainas pilsētās nebūtu ne gaismas, ne siltuma, ne ūdens, tā novedot cilvēkus izmisumā un liekot padoties: “Bet ir taču noprotams, ka, pat ja padosimies, mūs pēc tam izvestu uz Sibīriju. Tas, kas notiek, ir pilnīgi necilvēcīgi, tas ir fašisms. Pat karā ir savi likumi, bet ne Krievijai, tai nepastāv nekādi likumi. Turklāt tiek apšaudītas arī pilsētas, kur lielākā daļa ir krievu. Šķiet,    Putinam vispār nav svarīgi cilvēki, arī ne krievi. Kaut ko tādu piedzīvot šajos laikos ir neaptverami, nenormāli.”

Lai gan ukrainiete arī savā apkārtnē saskaras ar Putina atbalstītājiem, viņa dalās arī citā pieredzē: “Divas sievietes, kas agrāk bija par Putinu, ir pienākušas un teikušas, ka vairs nav par Putinu, jo saprot, kas notiek. Pamazām, bet pārmaiņas notiek. Ikviens, kurš maina viedokli, tas jau ir daudz.”

Aizkustina cilvēcība

Veselības dēļ Natālija nezina, cik ilgi varēs tā stāvēt, lai atbalstītu savējos, bet darīs to, cik vien ilgi iespējams. Sākumā viņa nav varējusi ēst, joprojām nespēj normāli pagulēt. Bet ar savu pārliecību viņa katru dienu stāv ar plakātu, tā viņa ne tikai protestē pret karu, bet ir kā simbols ukraiņu sīkstumam. Natālija arī pati teic: “Es taču esmu ukrainiete, tāda pati kā mūsējie, kas Ukrainā cīnās par savu zemi. Un man ir svarīgi, lai mani radi, kuri dzīvo Ukrainā, zina, ka es esmu šeit un esmu ar viņiem.”

Natālija arī uzsver, ka tieši tikpat nozīmīgs ir latviešu atbalsts ukraiņiem. Viņa ar aizkustinājuma asarām stāsta par visiem, kuri nāk un viņu atbalsta, bet jo īpaši bērniem: “Cilvēki apstājas, samīļo, raud, dāvina ziedus, pat atnes pusdienas. Bērni atnes bulciņu vai šokolādīti. Sākumā es neko negribēju ņemt, bet bērni saka – mēs to jums nopirkām. Vienpadsmit gadīgs puisēns mani pavadīja uz mājām un teica – es esmu vīrietis, paņemšu jūsu plakātus. Tā ar šiem bērniem lepojos, paldies mammām, kas viņus audzina. Tā ir cilvēcība. Arī mums ir tāda dvēsele, savus bērnus mācīju palīdzēt citiem, un viņi to nesavtīgi dara.”

Pašu Natāliju uz Latviju atveda mīlestība. Arī tagad braukt uz Ukrainu viņu attur tas, ka te ir vīrs. Tajā pašā laikā viņa zina, ja brauks viņa, tad līdzi brauks arī vīrs. Par savām ukraiņu saknēm Natālija teic: “Mammas dzimtā vieta ir Krima, kuru Putins sagrāba 2014. gadā, un tagad viņš    vēlas sagrābt tēva dzimto vietu Sumi. Tā ir arī mana dzimtā vieta, arī brālim, māsai, mūsu daudzajiem radiem. Es nezinu, kā Putinam    un viņa armijai pateikt, lai viņi iet prom, ka viņus uzveiks. Lai gan esmu par mieru, katram Krievijas armijas karotājam ir jāzina, ka viņš ir atnācis uz svešu zemi. Viņi ir jāapstādina, lai Krievija nekad neko tādu vairs nedarītu. Es gribu, lai mani bērni dzīvo pasaulē, kur ir miers, lai arī krievu bērni dzīvotu mierā un būtu labi ļaudis.”
Ukraiņus Natālija    raksturo kā tautu ar spēcīgu dabu: “Mēs nevēlamies būt Krievijas sastāvā, mēs esam ukraiņi. Jau vēsturiski mums bija citas nacionālās dziesmas, apģērbs, apavi, pat matu sakārtojums. Mēs esam pavisam citāda tauta. Ukraiņi ir neatkarīgi, drosmīgi, mums galvenā ir brīvība. Neēdīsim, bet dvēselē būsim brīvi.”

Natālija atzīst, ka arī Ukrainā ne viss līdz šim bija labi, viņiem ir paruna – ukraiņi izdarīs, lai tikai valsts netraucē, jo ukraiņi ir ļoti strādīgi un mierā nevar nosēdēt. Nenoliedzami, šobrīd jebkādas nesaskaņas ir noliktas malā, jo vairāk par visu ir vēlme palikt pašiem savā zemē, būt neatkarīgiem, tas visus ir saliedējis un stiprinājis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
13

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
41

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
47

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
53

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
189

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
451
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
23
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
24
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
31
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi