Silakrogu Vecpiebalgā vārda pēc gan jau zina daudzi. Veco ēku garāmbraucot nevar nepamanīt. Tā ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
“Šogad pabeigta dienvidu puses jumta skaidu nomaiņa vairāk nekā 900 kvadrātmetros. Iepriekšējo reizi jaunas priedes skaidas uzsistas 1989. gadā, pateicoties kolhoza “Alauksts” arhitektes Ausmas Skujiņas iniciatīvai un priekšsēdētāja Andreja Jurciņa atsaucībai,” stāsta Silakroga saimnieks Valdis Peļņa. Viņš šo vēsturisko ēku saņēma mantojumā. “Tai nebija aizsargājama pieminekļa statusa, ierosināju to piešķirt. Tā tomēr ir ēka, kuru pienākums saglabāt, un, ja kaut ko dara, ir svarīgi darīt pareizi. Silakrogs ir garākā saglabājusies vienā paņēmienā uzbūvētā mūra krogus ēka Latvijā. Būtiski, ka otrais stāvs nav izbūvēts un konstrukcijas saglabājušās. Silakroga vēsturiskā vērtība tikai pieaug,” atklāj īpašnieks, uzsverot, ka cenšas to uzturēt. “Ja jumts sāk tecēt, tas jāmaina, viss ir tik vienkārši,” teic V.Peļņa.
Viņš arī izzinājis Silakroga vēsturi, kaut ziņas ir skopas. Tā kā Valdi interesē kartes, savāktajās senajās un ne tik vecajās kartēs labi redzams, kā mainījušās Cēsu – Vecpiebalgas un Rīgas – Alūksnes ceļu trases. Silakrogs atrodas starp Alauksta un Zobola ezeriem, mūsdienās ceļi iztaisnoti, krustojums, kur satiekas ceļš Garkalne – Alauksts un Cēsis–Vecpiebalga pavirzījies apmēram 200 metrus no kroga. A. Mellina kartēs jau 18. gadsimta beigās šajā vietā attēlota kāda kroga ēka, taču tā atradusies aiz, nevis pirms ceļu krustojuma, skatoties no Vecpiebalgas puses.
Silakrogs būvēts 1853.gadā. Tas pieskaitāms pie lielceļa krogiem ar divām gareniski pievienotām stadulām, kas ir viens no izplatītākajiem vēsturisko krogu tipiem Vidzemē. Kroga ēka ir 86, 2 m x 14, 2 m. Rietumu galā ir 200 kvadrātmetrus liela kungu stadula, bet Vecpiebalgas pusē – zemnieku stadula. Bijušās krogus ēdamtelpas vietā saglabājusies ķieģeļu klona grīda. Ēkas centrā manteļskurstenis. Austrumu galā 520 kvadrātmetrus liela stadula. Ārsienas veido vairāk nekā astoņdesmit centimetrus biezs laukakmens mūris. Vidusdaļā atradās kroga telpas ar apvalkdūmeni centrā.
“Krogs, ieskaitot plānojumu, ir autentiski saglabājies. Arī apkārtējā vide nav būtiski mainījusies,” saka V.Peļņa un uzsver, ka, runājot par Silakrogu kā vēsturisku ēku, jāatceras tās nozīme 19.gadsimtā. Silakrogs atradās stratēģiski svarīgu lielceļu krustojumā. Te cilvēki satikās, ne tikai dzēra un ēda, arī pārsprieda un uzzināja jaunumus. Zināms arī, ka Silakrogā noskatītais ir aprakstīts “Mērnieku laikos”.
“Silakrogs ir nozīmīga liecība transporta attīstībai 19. gadsimtā. Eiropas kultūras mantojuma dienas šogad veltītas transportam. Trīs nedēļas nogales dienas pie Silakroga dabā un vecajās fotogrāfijās uz planšetēm būs apskatāms vecā ceļa posms. Varēs apskatīt arī telpas, iztēloties, kā jutās zirgi plašajā stadulā un kā slātavieši ar čangaliešiem vārīja jēra zupu manteļskurstenī iekārtā katlā,” aicinot iepazīt Silakrogu, saka V.Peļņa. Viņš atgādina, ka savulaik Silakrogā bijusi traktoru un mašīnu stacija, tad kolhoza noliktava. Te dzīvojuši arī viesstrādnieki.
Vecākais pieejamais Silakroga foto uzņemts 1955. gadā. Aiz ceļa zīmes redzamas no zariem veidotas sniega barjeras, vēlāk tās darināja no dēļiem. “Toreiz līdz Cēsīm bija jābrauc 47 kilometri, tagad pa iztaisnoto ceļu tikai 44. Kustība pa veco ceļu samazinājās pēc šosejas asfaltēšanas 1974. gadā, bet pēc meliorācijas darbiem 1990. gadā braukšanai tiek izmantota tikai viena ceļa puse,” nedaudz vēstures atklāj V.Peļņa un piebilst, ka būtu ļoti pateicīgs, ja kāds dalītos ar fotogrāfijām, kuras saistās ar Silakrogu.
Ar gandarījumu V.Peļņa atklāj, ka ekskursijā pieteikusies viena klase, lai ģeogrāfijas stundā iepazītos ar vecajām kartēm un Vecpiebalgā nozīmīgu ēku.
“Laiki mainās, lai ēkas dzīvotu, tām vajadzīgs jauns pielietojums. Kas būs Silakrogā, to arī rādīs laiks,” bilst Silakroga īpašnieks. Var vien piebilst, ka pagājušā gadsimta 80.gados arhitekte Ausma Skujiņa kolhozam piederošajam krogam izstrādāja plašu atjaunošanas projektu. Bija paredzēts, ka būs kafejnīca, bet jumta stāvā istabas ceļotājiem.
Komentāri