Svētdiena, 16. novembris
Vārda dienas: Banga, Glorija

Siguldas novada dome: Siguldas opermūzikas svētki ir daļa no pilsētas zīmola, būtu neprāts tos zaudēt

Druva
15:22
31.03.2015
30

Siguldas opermūzikas svētki ir pilsētas zīmola sastāvdaļa, tāpēc būtu neprāts tos zaudēt, preses konferencē par 23.Siguldas opermūzikas svētkiem uzsvēra Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Kā pastāstīja svētku vadītājs Dainis Kalns, viņš pēc iepriekšējiem svētkiem gribēja likt punktu to rīkošanai, bet Siguldas novada domes priekšsēdētājs uzrunāja, lai viņš tomēr turpinātu vadīt svētkus. “Piecus gadus biju strādājis pie tā, lai svētkos piedalītos izcilais argentīniešu tenors Marselo Alvaress. Tas bija ļoti skaists brīdis. Bija skumji, ka viņa uzstāšanos redzēja tikai 3000 skatītāju,” stāstīja Kalns. Latviešu klausītāju pasivitāte bija iemesls, kāpēc viņš bija nolēmis svētkus vairāk nerīkot.

“Siguldas opermūzikas svētki ir vajadzīgi sabiedrībai, jo tajos var gūt tādu piepildījumu kā nekur citur. Mēs nevaram neatļauties rīkot svētkus. Siguldas zīmols dzīvo dažādās lietās. Kāds to redz caur sportu – mūsu olimpiešiem -, vēsturi – Turaidas pili – vai neparasto dabu, bet kāds to redz tieši caur opermūzikas svētkiem. Būtu neprāts to zaudēt. Kamēr opermūzikas svētki Siguldā varēs piedzimt, tie piedzims. Ar katru nākamo gadu arī negribas latiņu nolaist zemāk. Mēs iesim līdz galam,” teica Mitrevics.

Arī Kalns norādīja, ka opermūzikas svētku kvalitāte nemazināsies. Sākot domāt par šī gada svētku programmu, viņš atgriezies pie opermūzikas svētku saknēm, kad pirmajos no tiem 1993.gadā bija uzaicināti ārzemēs dziedošie latviešu operdziedātāji. 31.jūlijā notiks galā koncerts “Mēs no Latvijas”, kurā uzstāsies Latvijas solisti Rihards Mačanovskis, Krišjānis Norvelis, Dināra Rudāne, Romans Poļisadovs, Andris Ludvigs, Andžella Goba, Liene Kinča, Kalvis Kalniņš un citi, kā arī pareizticīgo vīru koris “Logos”. Koncertu diriģēs Andris Poga. Kalns starp solistiem īpaši izcēla Rudāni, kurai pērn opermūzikas svētkos – pēc ļoti augstu nošu aizsniegšanas Riharda Štrausa skaņdarbā “Pavasara balss” – esot bijuši tikpat skaļi aplausi kā argentīnietim Alvaresam.

2.augustā “Grand” galā koncertā būs iespējams dzirdēt gan Alvaresa, gan Klementīnes Mergēnas balsi. Abi mākslinieki piedalījušies svētkos pagājušajā gadā. Mergēna pērn opermūzikas svētkos uzstājās Karmenas lomā, savukārt Alvaress regulāri uzstājas “La Scala” un “Metropolitan” operā, kā arī Parīzes nacionālajā operā un Cīrihes operā. Šajā koncertā uzstāsies arī dziedātāja Marina Rebeka, kā arī Dmitro Popovs un citi. Kalns uzsvēra, ka Rebeka ir “īsts brīnums”, par kuru sajūsminās klausītāji daudzās pasaules operās. Rebeka uzstājusies “Metropolitain” un “Convent Garden”, kā arī Vīnes valsts operā, Berlīnes vācu operā un Cīrihes operā. Koncertu vadīs diriģents Vladimirs Kiradžijevs. Pirms šī koncerta notiks arī Miervalda Jenča un Antras Bigačas koncerts Siguldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kurā skanēs Emīla Dārziņa solodziesmas.

Nozīmīgs būs Arvīda Žilinska operas “Zelta zirgs” iestudējums brīvā dabā, kas notiks 1.augustā plkst.21. “”Zelta zirgu” vēlējos iekļaut programmā jau pirms kādiem diviem gadiem. Nav tā, ka tā ir pasaku vai bērnu opera. Tā ir īsta gudrības grāmata,” atklāja Kalns. Viņš vizuālo noformējumu tāpēc uzdevis veidot jaunajiem māksliniekiem Kristai un Reinim Dzudzilo. Krista Dzudzilo stāstīja, ka tas ir ļoti aizkustinoši un svarīgi nelikt vilties. “Svarīgi nelikt vilties ne Dainim, ne Rainim,” uzsvēra abi mākslinieki. Kalns stāstīja, ka svarīgi bijis tas, kurš dziedās Antiņa lomu. Viņam ieteikts solists Jānis Kurševs. Pats dziedātājs pastāstīja, ka viņam ir liels gods un prieks uzņemties šo lomu. “Es ticu labajam un ticu, ka cilvēkiem ir jādzīvo pāri pasaulīgajam,” uzsvēra Kurševs. Viņam stāsts sasaucas ar to, cik grūti Latvijā klājas cilvēkiem, īpaši pensionāriem. “Latvijā ir svarīgs Antiņa tēls – tāds, kurš mīl cilvēku un dabu. Šī ir arī iespēja atgādināt, īpaši jauniešiem, ka uz priekšu var tikt nevis ar viltību, bet ar sirsnību un pārdabisko palīdzību,” stāstīja Kurševs. Viņam pievienojās arī Saulcerītes lomas atveidotāja Jolanta Strikaite, norādot, ka Antiņš ir “tīrs” cilvēks, kura būtību ir grūti saprast. “Cilvēks ikdienā apaug ar pesimismu un rutīnu, bet mums katram vajadzētu tiekties uz balto mērķi,” uzsvēra Strikaite.

Kā stāstīja Kalns, viņš Žilinska mūzikā saklausījis līdzības ar Džakomo Pučīni mūziku. “Tāpēc tā arī ir populārākā opera, kura vairāk nekā 300 reizes spēlēta uz operas skatuves. Tā ir ļoti melodiska,” uzsvēra Kalns. Viņš arī norādīja, ka operā piedalās 140 mākslinieku. Kormeistars Gatis Langenfelds norādīja, ka ideja pēc 50 gadiem atkal atskaņot šo operu ir ļoti laba. Viņaprāt, šī opera ir ļoti mūsdienīga. “Tā ir ļoti saprotama mūzika, ļoti skaidra partitūra. Manuprāt, cilvēki būs ļoti gandarīti – gan tie, kuri operu dzirdēs pirmo reizi, gan tie, kuri jau dzirdējuši,” stāstīja Langfelds.

Režisors Guntis Gailītis norādīja, ka darbs pie operas ir ļoti grūts, jo to varētu veidot gan kā bērnu, gan kā simbolisku, gan kā reālu vai veristisku operu. Režisors operas tapšanā ķeršoties klāt pie saknēm. Viņaprāt, ir daudz motīvu, kas liek aizdomāties gan tiem, kuri veido operu, gan tiem, kuri to skatīsies. Pirms operas Siguldas pils parkā notiks arī jauno talantu koncerts.

Opermūzikas svētkus atbalsta “BM auto” un “LNK Grup”. 20% no svētku finansējuma nodrošina Siguldas novada dome. Kā norādīja Kalns, arī citiem atbalstītājiem vēl iespējams palīdzēt svētku veidošanā.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
8

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
25

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
17

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
130

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
439

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
38

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
23
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
29
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
18
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi