Piektdiena, 19. jūlijs
Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra

Sievietēm trūkst darba vietu

Druva
23:00
26.04.2007
6

Par to, ka laukos trūkst darba vietu un cilvēki ir spiesti meklēt dažnedažādākos variantus, kā pelnīt iztiku, ir runāts daudz. Taču daudzu pagastu pašvaldību vadītāji par vienu no aktuālākajām problēmām min sieviešu bezdarbu laukos.

Tomēr jāatzīst, ka darba dienas vidū viesojoties Drustu pagastā, bezdarbniekus atrast nebija nemaz tik viegli, lai neteiktu neiespējami. Kā pagastā atzina sastaptie iedzīvotāji, sievietes, kuras strādāt vēlas, darbu ir atradušas. Bez darba staigājot vien dzērāji un tie, kuri neko nevēlas darīt. Darbs jāmeklē pašiem

Raksturojot situāciju pagastā, Dzērbenes pagasta pašvaldības priekšsēdētāja Anita Kamerāde atzina, ka Dzērbenē kā jebkurā rajona lauku pašvaldībā ir bezdarba problēma.

“Sievietēm galvenokārt darba vietas ir Taurenes kokapstrādes uzņēmumā “Pondus”, Dzērbenē skolās, veikalos. Pirmspensijas vecuma sievietes cenšamies nodarbināt algotajos pagaidu darbos. Taču, raugoties nākotnē, domāju, ka pagastā varētu attīstīt tūrismu un individuālo uzņēmējdarbību. Cilvēkiem pašiem arī ir jādomā par darba vietām. Taču bieži ir tā, ka trūkst motivācijas strādāt. Tā jau kādu laiku vienam pagasta veikalam meklē pārdevēju, bet jāatzīst, ka iet diezgan problemātiski. Cilvēki jau nevēlas strādāt,” domās dalās A.Kamerāde. “Patīk, ka jaunieši atgriežas no ārzemēm un savā pagastā cenšas pirkt īpašumus, lai veidotu uzņēmējdarbību. Nākotnē Dzērbeni redzu kā attīstītu tūrisma vietu. Te ir skaista daba,” saka Dzērbenes pagasta padomes priekšsēdētāja un uzsver, ka pašvaldība jaunas darba vietas nerada.

“Protams, vēlos sakārtot šīs lietas, lai cilvēkiem būtu, kur strādāt. Domāju, ka pagastā kāda uzņēmīga cilvēka rokās varētu nodot arī bijušās agroķīmijas būvi, lai rada jaunas darba vietas. Taču, cik lielā mērā tas atrisinās tieši sieviešu bezdarba problēmas, nemāku tā uzreiz teikt. Atzīstu, ka sievietēm īsti piemērota vieta, kur strādāt, nav arī kokapstrādes uzņēmumi. Tur ir smags darbs. Taču tomēr jāuzsver, ka mūsdienās ir daudz iespēju. Ir tie paši Eiropas projekti, kuros sievietes varētu iesaistīties. Prieks par zemniekiem, kuri aktīvi raksta projektus. Sameklēt darbu jāmāk pašiem. Ja cilvēks grib laukos dzīvot, tad to var izdarīt. Tikai pašiem jādomā. Bet galvenais, lai būtu vēlēšanās strādāt,” atzīst A.Kamerāde.

Jautāta par kādreizējo šūšanas darbnīcu, kurā bija iespēja strādāt ne vienai vien pagasta sievietei, A.Kamerāde saka: “Tā paputēja”.

“Mēs atbalstījām ideju, bijām gandarīti par jaunizveidotajām darba vietām. Taču šajā darbnīcā visi uzņēmējdarbības jautājumi nebija īsti sakārtoti. Uzņēmējs maksāja maz, bet strādnieces vēlējās saņemt vairāk,” iemeslu šūšanas darbnīcas izputēšanai min pagasta padomes priekšsēdētāja. Nepazaudējot pamatu zem kājām

Dzērbeniete un individuālā uzņēmuma “Tauriņi” pārdevēja Aija Grugule daudzus gadus tirgo lietotos apģērbus, braukājot pa tuvākiem un tālākiem rajona pagastiem. Aija atzīst, ka viegli nav, bet nauda kaut kā jānopelna.

“Dzērbenē darba vietu nav, ja neskaita pāris veikalus, ambulanci un skolu. Vēl ir mežs un gateri. Viss balstās uz Taurenes kokapstrādes uzņēmumiem. Tie, kuri spēj darīt kaut ko individuāli, arī dara,” saka dzērbeniete, piebilstot, ka liela daļa jauniešu ir aizbraukuši uz ārzemēm, neredzot nākotni savā pagastā.

“Tā ir mūsu ikdiena. Pašas bērni? Divi mācās. Lielā meita kādu laiku bija Īrijā. Tagad varbūt darbu meklēs Cēsīs. Citu iespēju nav,” saka A.Grugule un atklāj, ka ar lietoto apģērbu tirdzniecību nodarbojas teju jau piecpadsmit gadus.

”Viegli nav. Paņemot preci, es nezinu, kas ir maisos. Naudu esmu samaksājusi, bet nekad nezinu, ko dabūšu atpakaļ. Taču ar šo rūpalu esmu izvilkusi trīs bērnus. Neteikšu, ka ir gājis viegli. Dzīvē ir bijuši visādi brīži, bet ir arī lietas, ko esmu sapratusi. Gluži kā tajā teicienā: “Ja smiesies, visa pasaule ar tevi smiesies, ja raudāsi – raudāsi viens.” Tā ir dzīvē. Nekad neesmu uz nevienu citu paļāvusies. Un pamatu zem kājām cenšos nekad nepazaudēt. Esmu viena, bez vecākiem jau no deviņu gadu vecuma, un vienmēr esmu gribējusi, lai bērni augtu normālos apstākļos. Cik varu, tik daru. Ja ir otra puse, ir citādi, bet vienai audzināt bērnus nav viegli,” saka A.Grugule un atklāj, ka daudzi cilvēki pērk lietotos apģērbus. “Ne visiem mūsdienās iet viegli. Kādreiz kādu drēbi iedodu arī par velti, ja redzu, ka cilvēkam nav naudas, bet bērniem vajag. Cik varu, palīdzu. Zinu, kā ir, kad nav,” saka A. Grugule. Rindā uz darbu nestāv

Taurenes pagasta sociālās palīdzības organizatore Velga Berķe, vērtējot situāciju pagastā, atzīst, ka galvenās darba vietas sievietēm ir apkalpojošā sfēra – veikali un kokapstrādes uzņēmumi, kuros strādā dažāda vecuma sievietes.

“Daudzas brauc strādāt uz Cēsīm un Priekuļiem. Mēs bezdarbniekiem varam piedāvāt sabiedriskos darbus. Lai gan tajā pašā laikā, kad paskatos bezdarbnieku sarakstu, kurš ir diezgan pagarš, reāli strādnieku nav. Nav kas strādā,” saka V. Berķe. “Nekad nepārmetīšu māmiņām, kuras izmanto valsts doto iespēju saņemt pabalstu un dzīvot mājās ar bērniņu. Domāju, ka māmiņai vismaz līdz trīs gadu vecumam jābūt kopā ar mazuli, nevis gada vecumā jāsūta uz bērnudārzu. Taču bezdarbnieku sarakstā ir cilvēki, kuri pagastā deklarējušies, bet lāgā nezinām, kā viņi izskatās un ko dara. Taču sabiedriskos darbus tomēr cenšamies piedāvāt sievietēm pirmspensijas vecumā vai cilvēkiem, kuri nevar atrast citu darbu savu ieradumu dēļ. Tomēr pēc darba rindā nestāv. Paši vien meklējam,” saka Taurenes pagasta sociālās palīdzības organizatore un atzīst, ka, runājot par bezdarbu, nav jēgas dalīt cilvēkus pēc vecuma, bet pēc tā, ko viņi vēlas.

“Vienmēr būs gan jaunas sievietes, gan vīrieši, kuriem būs labi tā, kā ir. Un uzskatīs, ka darbs nav domāts viņiem. Ir cilvēki, kuri nezina un nesaprot, ka piecas dienas nedēļā ir jāstrādā. Padara kādu laiku gadījuma darbus, un viss. Domāju, ka nebūs vairs kā agrāk, ka visur gaidīja ar atplestām rokām. Iespējams, vidējās paaudzes cilvēkiem ir arī grūti pieņemt, ka jāiet un sevi jāpiedāvā. Viņi to neprot. Par sevi jāmāk cīnīties. Neviens mūsu vietā neko nedarīs. Pašiem ir jādomā un jāstrādā. Daudziem tas ir klupšanas akmens,” domās dalās V.Berķe.

Nav iespējas izvēlēties

Vecpiebaldziete Justīna Pujiņa strādā Taurenē kokapstrādes uzņēmumā “Pondus” un atzīst, ka savā pagastā darbu atrast nav varējusi, bet dzīve neļauj trīs bērnu mammai, jaunai sievietei sēdēt mājās.

“Vecpiebalgā bija grūti atrast darbu. Gateros tur fiziski smagi jāstrādā, ko nespēju darīt, lai arī esmu jauna. Šajā kokapstrādes uzņēmumā esmu trešo gadu, par darbu nesūdzos. Te strādā cilvēki no visiem kaimiņpagastiem – Dzērbenes, Skujenes, Vecpiebalgas, Kaives un Inešiem. Man ir paveicies arī tādā ziņā, ka no Vecpiebalgas uz Taureni ir laba sabiedriskā transporta satiksme,” saka Justīna un neslēpj, ka sākumā bijis grūti. Sāpējušas rokas, mugura, jo darbs tomēr prasa pietiekami daudz fiziskas piepūles.

“Atzīstu, ka sievietei varbūt īstā vieta nav kokapstrādes uzņēmumā, bet nevaru atļauties šķirot darbus un sēdēt mājās. Man ir trīs bērniņi, kurus audzinu viena. Palīdz omīte. Dzīvojot laukos, vispār ir jābūt pateicīgam par jebkuru iespēju nopelnīt naudu. Taču domāju arī par savu veselību. Zinu, ka ar mani nekas nedrīkst notikt, jo bērni paliks vieni. Regulāri izeju ārstu komisijas. Taču laikam jau vecumā vairāk uzmanību pievērš dažādām slimībām. Kamēr jauni, tikmēr strādā. Bet, kā jau teicu, man nav daudz izvēles iespēju. Jāpelna nauda un jāizaudzina bērni,” saka jaunā sieviete.

Jautāta, kā pieradusi pie situācijas, ka dzīvo vienā pagastā, bet strādā citā, Justīna atzīst, ka pie tā jau pieradusi. “Patiesībā nav problēmu. Apzinos, ka Vecpiebalgā darbu tāpat nebūtu atradusi. Veikalos strādāt nevaru, jo nav vajadzīgās izglītības un pieredzes. Bez tam vienmēr jau darbā tiek vairāk vai mazāk caur pazīšanos. Vīriešiem pagastā noteikti ir vairāk darba vietu, viņiem čīkstēt nevajadzētu,” saka Justīna, piebilstot, ka mūsdienās cilvēks seko līdzi darbam.

“Šodien dzīvesvieta drīzāk ir jāizvēlas pēc darba iespējām, nevis tā – man tur patīk vai ne. Esmu domājusi, ka varētu pārvākties uz dzīvi Taurenē. Jauniem cilvēkiem ir jābūt elastīgiem, jāmāk pielāgoties un izdzīvot mūsdienu saspringtajā ikdienas tempā,” vērtē Justīne.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
19

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
22

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
126

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Pārstāvēt savu pagastu Kanādā

00:00
17.07.2024
130

Kanādā, Toronto, aizvadīti 16. Dziesmu un deju svētki. Tie tagad ir atmiņas, emocijas, prieks par kopābūšanu, satiktiem un iepazītiem cilvēkiem. Zaubes jauktā kora dziedātājiem neaizmirstams notikums, kuram veltīts daudz laika un enerģijas, lai kļūtu par Dziesmu svētku dalībniekiem. Pēc 2023.gada XXVII Vispārējajiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem zaubēnietis    Arnis Zvaigzne korim ierosināja braukt uz […]

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
17

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
161

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
25
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
21
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
15
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
22
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
29
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi