Otrdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Sievietēm dāvina pavasari

Iveta Rozentāle
00:01
10.03.2024
232
Tulpes (111)

SVĒTKU SAJŪTĀS. Arī “Kliģenu” siltumnīcās ir svētku noskaņa. Puķu siltumnīcu vadītāja Inese Raubiško-Reķe teic, ka tulpes arvien ir visiecienītākie ziedi Starptautiskajā sieviešu dienā.

“Uz Starptautisko sieviešu dienu uzziedinām ap 90 tūkstošiem tulpju, 20 tūkstošiem narcišu, kā arī vēl ir puķu kompozīcijas podos,” pastāsta “Kliģenu” puķu siltumnīcu vadītāja Inese Raubiško-Reķe.

“Tulpēm, manuprāt, pieprasījums ir stabils, nav ne samazinājies, ne palielinājies. Puķes tirgojam tepat uz vietas, un paldies klientiem, kas nemainīgi pie mums iegriežas. 8. martā ir ļoti daudz pircēju – vīriešu. Tas mums ļoti patīk, jo lielākā daļa kolektīvā esam sievietes. Līdztekus tulpēm gana pieprasītas ir arī narcises. Tieši tāpat krāsu ziņā visiecienītākā ir dzeltenā, kas saistās ar pavasari. Tulpēm patīk sarkanā. Tikai pēdējos divus gadus neizvēlas vienkārši sarkanu, ziedam jābūt ar bārkstiņām, kādu citu krāsas līniju,” vērtē I. Raubiško-Reķe.
      Viņa arī pastāsta, ka pirms diviem gadiem kaimiņvalsts notikumu dēļ bija ļoti jūtama cilvēku nevēlēšanas svinēt 8. martu, bet pamazām Starptau­tiskā sieviešu diena kā svētki ir atgriezusies. “Lai gan daļai šie svētki asociējas ar agresīvo kaimiņvalsti, tomēr zināms, ka Starptautiskās sieviešu dienas pirmsākumi ir Amerikā.”
Tulpes audzējot, siltumnīcās apmēram astoņdesmit procentus šķirņu izvēlas gadu gados pārbaudītas, tomēr piektā daļa katru gadu ir eksperimentālas, izraugoties atšķirīgāku krāsu, piemēram, tumšāk lillā vai vēsāk lillīgu, kādu vizuāli mākslinieciskāku. “Dažkārt pircēji tieši arī prasa – kādas jums šogad ir jaunas šķirnes. Šī gada jaunums mums ir dzeltena tulpe ar cakiņu, spuriņām augšā,” pastāsta puķu siltumnīcu vadītāja.
      Ziedus pircēji šo svētku laikā ir dažādu paaudžu vīrieši, par to I. Raubiško-Reķei prieks. “Atšķiras tas, ko viņi pērk. Piemēram, vīrieši gados vairāk mēdz izvēlēties puķu kompozīcijas, lai savai kundzei uzdāvinātu pavasarīgu galdu, nevis trīs tulpītes vāzē. Tāpat prieks par tēviem, kas nāk kopā ar dēliem, tā no mazotnes audzinot, ka mammas, māsas, omes un vispār sievietes ir jānovērtē, jāmīl un jāiepriecina.” Viņa atzīst, ka pircēji vīrieši ir steidzīgi, viņiem vajag skaisti un ātri, tāpēc dārznieces katru gadu arvien vairāk cenšas ziedus un podiņus arī iesaiņot svētku noskaņā, lai vīrietim par to galva nav jālauza.
      Lai gan visintensīvākais darbs ir nedēļu pirms svētkiem, kad tulpes griež, veido kompozīcijas, un, protams, svētku dienās, kad tiek pagarināts arī darba laiks, arī siltumnīcu darbiniecēm un pārdevējām šajā dienā ir svētku noskaņa. Turklāt arī uzņēmuma vadītājs vienmēr padomā par    90 kolektīvā esošajām sievietēm, dāvinot gan ziedus, gan kādu saldumu. I. Raubiško-Reķe atklāj, lai gan cilvēkiem šķiet, ja viņa strādā ziedu siltumnīcās, tad nevēlas, ka viņai dāvina ziedus, tā nav: “Jā, varbūt ne tik izteikti kā svētkus dienās, bet man patīk saņemt ziedus, tāpat kā tos dāvināt. Man ļoti patīk savvaļas puķes. Un pati vienmēr ciemos eju ar ziediem, cenšos izvēlēties tādus, kas ir neparastāki, pārsteigs saņēmēju.”
      Bet, lai tulpes uzziedētu tieši uz 8. martu, rosīšanās sākas jau janvāra vidū, kad tulpju sīpolus liek kastēs, kurās ir ar barības vielām bagāts ūdens, nevis augsne, un sīpoli apsakņojas. Lai puķes modinātu, siltumnīcā pakāpeniski paaugstina temperatūru, kas palīdz tulpēm uzziedēt tieši pašās februāra beigās. Pēc nogriešanas tās glabājas lielā ledusskapī, lai svētku dienā priecētu kā pircējus, tā saņēmējas.
      Bet siltumnīcās tikmēr pamazām ienāk vasara, jo daba te vienmēr tiek apsteigta par pāris mēnešiem. Vēl līdz Liel­dienām ziedēs pēdējās prīmulas, bet dārznieces jau ir vasaras sajūtās, jo siltumnīcās mainās augi, tur jau uztur citu temperatūru un ienāk jaunas smaržas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie Cēsu klīnikas sākta stāvlaukuma pārbūve

00:00
22.04.2025
33

Lai gan pie Cēsu klīnikas ir divi stāvlaukumi – bruģēts Viestura ielā un ar grants segumu Turaidas ielā-, nodrošinot vietas teju 100 automašīnām, arvien biežāk klientu plūsma ir tik liela, ka pietrūkst vietu, kur novietot auto. “Gadiem izjūtam pacientu sāpi par auto stāvvietu trūkumu, jo tiešām nav patīkami, ja atbrauc uz vizīti, bet stāvvietas pie […]

Improvizēti pasniedz “Zelta āķis” balvas

00:00
19.04.2025
26

Teātra diena “Nenopietni par nopietno” Mārsnēnos aizritēja ar humora pieskaņu, iespēju skatītājiem iesaistīties arī mēģinājuma procesā un improvizētas balvas “Zelta āķis”  pasniegšanu. Pasākuma pirmajā daļā “Atvērsim priekškaru!” ikvienu aicināja ieskatīties mēģinājuma norisēs. “Tādējādi radīja nelielu priekšstatu par mēģinājumu procesu, arī skatītājiem ļaujot iejusties kādās lomās,” teic Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve. Otrajā daļā “Pacietības mērs” […]

Ar lina sajūtu agrāk un šodien

00:00
18.04.2025
32

Lins, vai tas būtu lina dvielis, galdsega vai galdceliņš, laiku laikos ir bijis katrā latvju mājā, arī Piebalgā. Tādēļ Jaunpiebalgas Kultūras centrā, kas reizē ir Cēsu novada metodiskais centrs tautas lietišķās mākslas studijām, aizvadīts seminārs “Baltie lina audumi Vidzemē agrāk un šodien”. Cēsu novada un kaimiņu novadu tautas lietišķās mākslas kolektīvi ieklausījās etnogrāfes Aijas Jansones […]

Likumpārkāpēju izdoma un policistu profesionālisms

00:00
17.04.2025
69

Esam jau informējuši “Druvas” lasītājus par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darba rādītājiem pagājušajā gadā. Kopumā vērojama noziedzības samazināšanās, un, kā uzsvēra Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko, dzīvojam drošākajā Latvijas novadā. Taču ir noziedzības tendences, kas rada iedzīvotāju pamatotu satraukumu, jo tieši vai netieši skar daudzus. Šoreiz par policijas darba aktuālajiem virzieniem -narkotiku izplatības […]

Zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklē PKS “Straupe”

21:41
16.04.2025
68

Šodien zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklēja piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, lai personīgi iepazītos ar uzņēmuma darbu un apliecinātu tā ražoto produktu drošību un atbilstību pārtikas drošības standartiem. Tikšanās laikā tika pārrunāta situācija, kad, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) norādījumus, uz laiku tika apturēta manuālās fasēšanas līnija. Ministrs tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
18
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
38
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
15
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
20
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
22
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Sludinājumi