Piektdiena, 19. jūlijs
Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra

Sibīrijā kļuva par bāreni

Druva
23:00
11.06.2007
3

“Izsūtīja, jo skaitījāmies par bagātu. Plus vēl tas, ka tēvs bija aizsargs,” tā morēniete Spodra Tutāne, kad vaicāju, vai viņa atradusi atbildi uz represētajiem cilvēkiem bieži uzdoto jautājumu – par ko? 1941. gada 14. jūnija rītā uz vagonu aizvesta visa ģimene. Vecāki un divi mazi bērni. Vagons, kurā ielikts tēvs, atkabināts pa ceļam.

“Es pat neatceros, vai no tēva paspējām atvadīties… Nekad vairs nesatikāmies. Nezinu, vai viņš palika Staļingradā, vai Novosibirskā. Runāja jau dažādi. Mamma nomira pēc gada. Neizturēja smago laiku un darbu,” stāstīja Spodra un neslēpa, ka 1946. gadā, kad kopā ar brāli braukusi mājās, nav sapratusi, vai to vispār vēlas un kur būs jāatgriežas. “Tanī momentā, kad viss bija zudis, mēs nedomājām, ka varam kaut kur atgriezties. Viss bija kā miglā. Runājām vairs tikai krieviski, jo bērnu namā, kur dzīvojām, un skolā tā vajadzēja, lai pārējie nesauc par fašistiem. Kaut kā jau visam tikām cauri. Bet par atceļu es nevaru pateikt, vai bija prieks? Ļoti trūka mammas, visapkārt bija svešie,” tā Spodra.

Bērnus Latvijā izaudzinājusi un izskolojusi mammas māsa. Spodra izmācījusies par matemātikas skolotāju, un kopā pasmejamies, ka par laimi Pitagoram arī krievu laikā nebija citas krāsas. Tikai Spodra atceras, ka Cēsu skolotāju institūtā reiz no vienaudzēm dzirdējusi, ka viņu vajadzējis vēl otrreiz pie lāčiem aizvest, kā līdz Atmodas laikam baidījusies no jautājumiem.

“Bažas par to, ka kaut kas slikts var notikt, bija ilgi. Visur prasīja autobiogrāfiju, kurā fakts par izsūtījumu bija jānoklusē. Lai gan vēlāk sapratu, ka daudzi zināja par to, ka esmu izsūtītā, bet neko nejautāja. Skolā biju audzēkņu ieredzēta. Man pat teica, ka Ļeņina medaļa pienākas, bet uzsvēra, ka biogrāfijas dēļ to nevar piešķirt. Izpildkomiteja uzrakstīja vien goda rakstu,” pagātnes notikumus vērtēja Spodra Tutāne un piebilda, ka dzīvē tik daudz piedzīvots, ka laiku var nosaukt par ļoti bagātu.

“Dzīvoju kā padomju varas ienaidnieks, bet Latvija ir un paliek Latvija. Sibīriju ar Latviju nevar salīdzināt. Tad jāliek stingra plus zīmīte. Te puķes, kaut kas sirdij tuvs. Kā man ir žēl? Dzīvi esmu nodzīvojusi svešās mājās. Atgriežoties mūsmājas bija pārdotas par 200 rubļiem. Es neko nepārmetu. Tie cilvēki, kuri pirka, jau nav vainīgi. Esmu bijusi arī pie radiem Amerikā. Un arī tur nav tik labi kā Latvijā… Es varētu pat ļoti lepoties ar savu valsti, ja cilvēki, kuri tikuši pie teikšanas, nebūtu tik augstprātīgi,” tā Spodra Tutāne, kura piebilda, ka parīt atkal brauks uz Rīgu, uz Āgenskalnu, lai pie pieminekļa būtu kopā ar citiem likteņa biedriem. Viņai šī diena paiet, kavējoties atmiņās un cerot, ka latvieši šo pāridarījumu savai tautai tomēr nekad nepiemirsīs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
19

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
22

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
125

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Pārstāvēt savu pagastu Kanādā

00:00
17.07.2024
129

Kanādā, Toronto, aizvadīti 16. Dziesmu un deju svētki. Tie tagad ir atmiņas, emocijas, prieks par kopābūšanu, satiktiem un iepazītiem cilvēkiem. Zaubes jauktā kora dziedātājiem neaizmirstams notikums, kuram veltīts daudz laika un enerģijas, lai kļūtu par Dziesmu svētku dalībniekiem. Pēc 2023.gada XXVII Vispārējajiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem zaubēnietis    Arnis Zvaigzne korim ierosināja braukt uz […]

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
16

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
160

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
25
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
21
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
15
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
22
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
29
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi