Sestdiena, 15. novembris
Vārda dienas: Leopolds, Undīne, Unda

Sezonas lauku darbiem piesaista brīvprātīgos

Druva
13:52
12.05.2015
14
Ozoli I 1

“Vasara “Annas-Ozoliņos”. Rezervē iespēju sadzirdēt klusumu, iegūt mieru un satikt sevi!” Šādu aicinājumu “Druva” pamana sociālajos tīklos. Izrādās, Zaubes pagasta zemnieku saimniecība “Ozoliņi” šogad iesaistās projektā “Work and travel”, kura laikā lauku darbu veikšanā tiek piesaistīti brīvprātīgie no dažādām pasaules valstīm.

Saimniecība jau vairākus gadus nodarbojas ar bioloģiski sertificētas lauku tējas ražošanu. Līdz ar to vasara tajā paiet, čakli stādot, novācot, žāvējot un gatavojot tējas nākamajai sezonai. Tur dažādu darbu pietiekot no maija līdz septembra beigām.

Evita Lūkina no zemnieku saimniecības “Ozoliņi” pastāstīja, ka ideja piesaistīt brīvprātīgos strādniekus lauku saimniecībai radusies pirmo reizi. “Tas ir jaunums, ko šogad izlēmām pamēģināt. Pie idejas nonācām vienkāršā veidā. Tēju vākšana prasa ļoti daudz darba, turklāt atrast darbarokas paziņu lokā nemaz nav vienkārši. Jārēķinās arī, ka ņemot kādu darbā, ir lieli izdevumi uz algu rēķina, ne vienmēr nelielas saimniecības to var atļauties,” klāsta Evita un uzsver, ka šī cilvēkiem ir ļoti laba iespēja reizē atpūsties un padarīt ko lietderīgu.

“Tas ir abpusēji izdevīgi. Cilvēkiem piedāvājam būt dabas klusumā, apjaust lauku vērtības, savukārt viņi var nedaudz piepalīdzēt. Šādu izaicinājumu var pieņemt gan cilvēki no Latvijas, kuriem ikdiena paiet birojā un viņi vēlas izkustēties, esot pie dabas un darot lauku darbus. Ne visiem ir šādas iespējas, daudziem nav vecmāmiņas un citu radu, pie kuriem vasarā aizbraukt,” viņa saka.

Brīvprātīgo piesaistīšanai un iepazīstināšanai ar saimniecībām visā pasaulē, kas meklē darbarokas, izveidota mājaslapa Workaway.info. Tur patlaban par sevi sniegušas ziņas desmit saimniecības no Latvijas, tostarp arī “Ozoliņi”. Ārzemēs šādi projekti ir visai pieprasīti un arī Latvijā pamazām kļūst arvien populārāki.

Saimniecībā priecājas, ka cilvēki ir atsaucīgi. Zvanītāji ir no dažādām valstīm. “Ielikām sludinājumu sociālajos tīklos. Cilvēki atsaucas. Tiesa, varbūt gribētos, lai interese vairāk ir no latviešu puses, pagaidām galvenokārt zvana ārzemnieki. Daudzi vasarā, atvaļinājumu laikā, piekopj aktīvo atpūtu, ceļo uz bioloģiskajām saimniecībām. Pirmie viesi mūsu sētā ir divi brīvprātīgie no Nīderlandes. Tas ir pāris, kuriem līdzi ir arī sunītis. Viņi ieradās jau pagājušajā nedēļā un pie mums plāno pavadīt arī visu šo nedēļu. Šajā reģionā maija sākumā reti kurā saimniecībā tādi praktiski dārza darbi ir iesākušies. Mums šāds piedāvājums bija, tāpēc viņi izvēlējās tieši mūsu saimniecību,” skaidro E.Lūkina un izklāsta šī projekta burvību un specifiku: “Protams, sākumā nedaudz bažījāmies, kā tas būs, ka pie mums ieradīsies sveši cilvēki, vai viņiem šeit patiks un komforta līmenis atbildīs viņu iedomātajam.

Tagad esam jau sadraudzējušies. Viņiem šeit patīk. Sazināmies angļu valodā, un tas nozīmē, ka mūsu ģimenei šādā veidā ir lieliska iespēja uzlabot savas angļu valodas zināšanas. Mums ir gan bērni, gan vecvecāki, kuriem jāmācās angļu valoda. Patiesībā apņemamies uz īsu laiku viesus maksimāli iekļaut savas ģimenes ikdienā. Tā, piemēram, arī maltītes gatavojam un ēdam visi kopā, jo tā ir daļa no dzīves ritma.”

Nakšņošanai “Ozoliņi” piedāvā vairākus variantus – vai nu teltī, vai mazā meža mājiņā, tāpat apmesties iespējams mājas otrajā stāvā.

Nīderlandieši ieradušies ar savu busiņu un pa Eiropu ceļo jau kopš novembra. Pirms “Ozoliņiem” viņi jau kādu laiku bija padzīvojuši Igaunijā un šomēnes plāno doties arī uz Lietuvu.

Nīderlandieši Robins un Nikki

Longhursti atzina, ka viņiem

nākotnē ir doma veidot ekoloģisku saimniecību, tāpēc viņi ceļo pa Eiropas valstīm, meklējot idejas. “Izvēlējāmies šo saimniecību, jo vēlējāmies iemācīties, kā ražot ekotējas, iepazīt augus un to ārstnieciskās īpašības. Esam priecīgi divas nedēļas pavadīt vietā, kuru ieskauj mežs un kur var dzirdēt dabas skaņas. Tā ir iespēja arī mums ieraudzīt savas dabas bagātības ar jaunām acīm,” atzina viesi no Nīderlandes.

Dažu dienu laikā brīvprātīgie jau paguvuši iesaistīties gan tēju vākšanā, gan citos lauku darbos. “Pērnā gada izejvielas strauji izsīkt, bet ekoloģiskajos veikaliņos pieprasījums pēc bioloģiskām tējām nesarūk, tādēļ nedrīkst vilcināties – ir jāstrādā. Darba daudz. Nu jau izlīduši pirmie zaļumi – nātrītes, vīgriezes un citi. Ievācam ne tikai ziedus, bet arī lapas. Teju, teju ir ievācamas arī bērzu un aveņu lapiņas. Pirms dažām dienām apsējām lauku ar auzām un zirņiem – papuvei. Paguvām divās lielās dobēs sastādīt piparmētras. Tāpat visi kopā sasējām sakņu dārzu. Sēšanai piemērots augošs Mēness, un mums pašiem tik īsā laikā nav iespējas visu apsēt, tāpēc priecājamies par palīgiem. Arī par tādiem darbiem ārzemju viesiem ir interese,” papildina Evita, kura saka, ka, tēju vācot, ārzemniekiem tiek dotas arī zināšanas. Proti, “Ozoliņu” saimnieki vispirms izskaidro, kādas tējas pie viņiem tiek gatavotas, kādas zālītes der kaltēšanai un veselībai. Un tā arī ir pievienotā vērtība, ko saimniecība var dod ārzemju viesiem lauku sētā pavadītajā laikā.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
19

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
17

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
126

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
426

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
37

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Platforma STARS papildināta ar teju 40 izglītības programmām digitālo prasmju apguvei

11:19
11.11.2025
59

Prasmju pārvaldības platformā STARS (www.stars.gov.lv) pieaugušajiem šobrīd pieejamas teju 40 izglītības programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes. Mācībām pieejams finansiāls atbalsts, veicinot prasmju pilnveides iespēju pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijā. Kā norāda Elīna Purmale-Baumane, VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore, lai mainītu pieaugušo mācīšanās kultūru, būtiski ir radīt apstākļus, kas sniedz iespējas mācīties ērti, […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
19
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
29
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
17
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi