Pārpratumi un konflikti ir dzīves neatņemama daļa. Lielākoties mēs tos risinām, izrunājoties vai nepieciešamības gadījumā vēršoties tiesā. Tomēr ne visi izvēlas šo ceļu. Daži risina problēmas ar fizisku spēku. Ielūkosimies gadījumos, kad ķildas risinātas, iebelžot otram pa galvu ar stikla pudeli vai beisbola nūju.
Ar beisbola nūju pa ielām
Cēsu rajona slimnīcas traumatoloģiskās nodaļas vadītāja Anda Skrastiņa stāsta, ka ļoti bieži slimnīcā tiek ievesti cilvēki ar traumām, kas gūtas krimināla rakstura negadījumos. Pašlaik traumatoloģiskajā nodaļā no 24 cilvēkiem apmēram sešiem ir krimināltraumas. A.Skrastiņa atzīst, ka tās vienmēr ir nesamērīgi smagas, turklāt to ir daudz. Šo traumu skaitā ir arī gadījumi, kad cilvēkam sists ar beisbola nūju un stikla pudeli.
Arī rajona policijas pārvaldes kārtības policijas priekšnieks Jānis Goba piekrīt, ka problēma pastāv, un beisbola nūju nēsāšana ir kļuvusi pat par kārtējo modes lietu. To ietekmējušas arī filmas, kurās nereti pirmā vai otrā plāna varoņi ar nūjām sasist skatlogus, mašīnas, viens otru. Un arī Cēsu jaunieši izmēģinājuši šādu scenāriju. Šā gada sākumā lēkājuši pa mašīnām, ar nūjām izsituši stiklus, lukturus.
Ik pa laikam notiekot kas līdzīgs, turklāt arī iedzīvotāji ir informējuši policiju par jauniešu grupām, kuras pa ielām dodas pastaigā ar nūjām. J.Goba atzīst: ”Šiem jauniešiem prasām, kuru komandu viņi pārstāv un vai vispār zina, kā beisbolu spēlē. Cik zinu, vienīgā beisbola komanda ir Rīgā. Pie mums tādas nav, bet veikalos nūjas var iegādāties…” Turklāt šīs nūjas var ne tikai nopirkt, bet arī izgatavot paši, ja apgūtas galdniecības prasmes. Tomēr Cēsu 4. arodvidusskolā noliedza, ka šādu nūju izgatavošana notiktu organizēti.
Policisti arī nereti konstatējot, ka beisbola nūjas tiek vadātas līdzi mašīnās. Diemžēl šo nūju glabāšanu ir grūti kontrolēt, jo tā jau nav ierocis, bet gan sporta inventārs, tāpat kā hokeja nūja vai basketbola bumba. Protams, J.Goba norāda, ka viss atkarīgs no tā, kas ar nūju tiek darīts.
A.Skrastiņa vērtē: ”Ja pie mums neviens nespēlē beisbolu, tad konkrētais cilvēks droši vien nūju pērk aizsardzībai.” Tomēr jāņem vērā, ka pašaizsardzība dažreiz var pavērsties pret pašu cilvēku. Un tā arī ir – slimnīcā bijuši un ir ievesti cilvēki, kuriem sists ar šādām nūjām. Tāpat nebūt ne reti ir gadījumi, kad cietušie saņēmuši sitienus ar stikla pudelēm. To apstiprina gan A.Skrastiņa, gan J.Goba.
A.Skrastiņa vērtē, ka agrāk sadzīviskās ķildas risinātas citādāk. Diemžēl aizvien biežāk: ”konfliktu regulēšana notiek nevis mutiski, vienojoties, sarunājot, pasakot kādu sliktu vārdu, bet pielietojot fizisku ietekmēšanu, lai otru iznīcinātu. Kaut kā vēl varu saprast vienreizēju iesišanu aizstāvoties, bet, ja pēc tam vēl tiek nežēlīgi sists, tas man nav izprotami.” Turklāt nežēlīgas esot kļuvušas arī sievietes.
Lai nu kā, lielākoties tomēr nūjas un pudeles kā ierocis tiek izmantotas tad, kad galvā skurbulis. J.Goba atzīst, ja nesaskaņas rodas dzērumā, netiekot īpaši izmeklēts, ar kādu priekšmetu sist. Neizskaidrojamās situācijas
A.Skrastiņa stāsta, ka nesen noticis nepatīkams gadījums. Kāds vīrietis aizgājis uz vienu no Cēsu bāriem atpūsties, tur saticis sen neredzētu paziņu, ar ko pagātnē bijušas domstarpības par kādu sievieti. Atklājies, ka šis paziņa šajā bārā strādā par bārmeni. Pēc vairāku kokteiļu nobaudīšanas bāra klients nolēmis pasūtīt nevis glāzīti vien, bet visu dzēriena pudeli. Tad noticis negaidītais, bārmenis pēkšņi pudeli apgriezis un spēcīgi iesitis pa galvu bijušajam sāncensim. Tā nu pāršķeltā galva slimnīcā šūta. Grūti spriest, cik lielas bijušas nesaskaņas un kas bijis par iemeslu nesavaldīgajai rīcībai, tomēr jāpiekrīt A.Skrastiņas neizpratnei par to, kā šādi var rīkoties, turklāt pildot darba pienākumus.
”Vienmēr jau saka – viena pagale nedeg. Iespējams, kāds nebūtu tik nežēlīgi piekauts, ja pats nebūtu gājis pie kaimiņa ar beisbola nūju, lai ar varu risinātu sadzīvisku problēmu. Tad kaimiņš nebūtu varējis nūju atņemt un viņu tik smagi sasist,” atzīst A.Skrastiņa.
Vasarā bijušas trīs nelaimīgas nedēļas, kad ievesti vismaz pieci pacienti, kuriem nodarīti miesas bojājumi, sejā ietriecot stikla pudeles šķautnes. Ierocis tapis turpat uz vietas, pret trotuāra malu pudelei nositot dibenu. A Skrastiņa atzīst: ”Tas bija briesmīgi. Ar pudeles asajām malām var trāpīt plakstiņos, savainot acu ābolus. Šīs brūces ir ļoti nejaukas, jo tās ir šķelti plēstas. Tas jau nav, kā ar nazi iegriežot.”
Nelielas, tomēr ļoti nepatīkamas traumas guvis arī Jānis (vārds ir mainīts), kurš slimnīcā atlabst pēc galvas traumas – sitiena ar stikla pudeli. Jānis stāsta, ka cilvēks, kurš viņam iesitis, nav bijis tuvs draugs, bet gan paziņa. Tas noticis negaidot: „Es ne to pateicu. Nemaz nebiju gaidījis, ka man uzreiz sitīs… Paķēra uz galda stāvošo tukšo pudeli un pa galvu! Laikam neizturēja nervi.”
Jānis stāsta, ka traki jau neesot – gūts tikai neliels smadzeņu satricinājums: „Sita man ar veselu pudeli, tā saplīsa pret galvu – vēl slimnīcā man stiklus lasīja laukā. Varēja jau būt vēl trakāk – galva vārīga vieta, varēju pat pie tā galda palikt…”
Jānis apgalvo, ka sitējs alkoholu nav lietojis, pēc izdarītā neko nav arī paskaidrojis, ne attaisnojies, ne pārdzīvojis. ”Nesalauzts palika vien apakšžoklis…”
Viens no vīriešiem, uz slimnīcu atvests, smagi sasists ar beisbola nūju, gūtās traumas bija ļoti smagas un daudz. A.Skrastiņa skaidro, ka vīrietim galvā bijušas desmit brūces, turklāt salauzti pieres, vaigu, augšžokļa un deguna kauli. Turklāt ielauzta bijusi arī galvaskausa velve. A.Skrastiņa skaidro, ka vispirms vīrietim novērsts dzīvībai un veselībai vislielākais risks, ko radījis deniņu kauls, kas trieciena dēļ spiedis smadzenes, radot tūsku un smadzeņu dislokāciju.
A.Skrastiņa vērtē, ka sekas sitieniem ar beisbola nūju var būt pat letālas: ”Arī tad, ja ar nūju iesit tikai vienreiz, var nodarīt būtiskus bojājumus. Vienam no upuriem bija iesists tikai reizi, bet ar to pietika, lai salauztu deguna kaulu un gūtu smadzeņu satricinājumu. Taču, ja ar nūju sit no visa spēka, var izdarīt ļoti nopietnus bojājumus un cilvēku pat nosist.”
Komentāri