Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Sapulce par naudas lietām brīvā dabā

Sarmīte Feldmane
14:30
26.03.2021
4
Taurenes Sapulce 1

Taurenes kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības gada pārskata kopsapulce notika Taurenes estrādē.

“Tāds laiks. Attālināti sarīkot nevaram, jo lielākajai daļai biedru nav tādu tehnisku iespēju, bet sapulcei ir jānotiek,” saka sabiedrības valdes priekšsēdētāja Antoņina Paeglīte. Uz kopsapulci bija ieradušies 15 biedri, vairāki bija atsūtījuši pilnvaras.

Ievērojot epidemioloģiskos noteikumus, atstatus cits no cita biedri noklausījās, kāds sabiedrībai bijis aizvadītais gads. Vec­piebalgas novada Taurenes krāj­aizdevu sabiedrība ir viena no vecākajām atjaunotajā Latvijā, to nodibināja reizē ar Veselavas un Līgatnes sabiedrībām, kad darbojās vien Dzelzceļnieku krājaizdevu sabiedrība. Patlaban Tau­renes sabiedrībā ir 582 biedri. “Katru gadu iestājas jauni, kādam vairs nav nepieciešami mūsu pakalpojumi, tas aiziet,” saka A.Paeglīte un uzsver, ka pa šiem gadiem novadnieki pārliecinājušies – aizņemties pašu sabiedrībā ir ērti un arī izdevīgi. Novadā darbojas arī Vecpiebalgas krāj­aizdevu sabiedrība. Taurenes sabiedrības pakalpojumus lielākoties izmanto taurenieši, arī dzērbenieši un skujenieši.

No šī gada Taurenes sabiedrība izsniedz kredītus līdz 15 tūkstošiem eiro. Lielākoties aizdevumi ņemti māju iegādei un remontam (41 %), dzīvokļu iegādei un remontam (23%), automašīnu remontam (20%). Pērn sabiedrība izsniegusi aizdevumus 125 tūkstošus eiro, bet kopējie izsniegtie kredīti ir 272 641 eiro.

“Bankas ar tiem, kam nepieciešams aizņēmums līdz 500 eiro, neielaižas. Bet ikdienā jau ir dažādas vajadzības, kad vajadzīgs ātrs risinājums. Minimālais kredīts, ko izsniedzam, ir 50 eiro, bet šādu kredītņēmēju skaits samazinās,” pastāsta A.Paeglīte.

Valdes priekšsēdētāja vērtē, ka, atskatoties pa gadiem, kam biedri ņēmuši kredītus, var arī raksturot dzīvi laukos un attīstību. Sākumā sabiedrība bija neatsverams atbalsts zemniekiem, tagad saimniecības attīstījušās. Bija laiks, kad skolotājiem obligāti bija jāiegūst augstākā izglītība, viņi aizņēmās, lai segtu studiju maksu. Tad vairākus gadus aizdevumi bija nepieciešami mašīnu iegādei, pavasarī zemes darbiem, sējai, rudenī, lai bērnus sagatavotu skolai. “Viss mainās, sabiedrība ir biedru veidota, tā ir atbalsts viņiem,” atgādina A.Paeglīte.

Savulaik kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības veidojās pagastos, to biedri bija tikai pagasta iedzīvotāji. Tad pamazām tika piesaistīti kaimiņi, kad izveidojās novadi – jau visi novada iedzīvotāji. Jaunajā Cēsu novadā būs Strau­pes, Līgatnes, Nītaures, Zosēnu, Vecpiebalgas, Veselavas, Taure­nes un Cēsu krājaizdevu sabiedrības. Visi biedri dzīvos vienā administratīvā teritorijā. Likums paredz, ka krājaizdevu sabiedrības veido noteiktam biedru lokam pēc teritoriālā, nodarbinātības vai interešu kopības principa.

“Kā būs turpmāk, pāragri spriest. Krājaizdevu sabiedrību stiprums ir tieši tas, ka visi esam pazīstami. Kredītu izsniedzam pazīstamam cilvēkam, zinām viņa finansiālo situāciju, ikdienas dzīvi,” pārdomās dalās A.Paeglīte un uzsver, ka biedri kredītsaistības pilda, jo katrs saprot, ka aizņēmies naudu no pārējiem biedriem, kuri ir pazīstami cilvēki. Viņa arī min, ka ne viena vien liela sabiedrība ir iekritusi ar uzticēšanos, kad kredītu atgūt kļūst neiespējami.

Taureniete Anna Brezinska “Druvai” pastāsta, ka krājaizdevu sabiedrības biedre ir jau ilgus gadus. “Meita gāja studēt, vajadzēja naudu, aizņēmāmies, atdevām. Tagad nopirkām dzīvokli, aizņēmāmies. Te savējie, mani pazīst, un arī ērti, nav nekur jābrauc, lai nokārtotu, samaksātu. Ja ir sava mašīna, tad jau vieglāk, man svarīgi, ka viss tepat blakus un droši,” saka A.Brezinska.

Dzērbeniete Inese Gusmane uzsver, ka ikdienā ir dažādas vajadzības, arī neplānotas, kad steidzami vajag naudu. “Ne jau lielu. Bankas ar pārsimts eiro aizdevumiem nenodarbojas, ātrie kredīti ir dārgi un riskanti. Krājaizdevu sabiedrība ir uzticama, te izdevīgi aizņemties,” pārdomās dalās I.Gus­mane un atklāj, ka savulaik aizņēmusies gan malkas iegādei, gan dzīvokļa remontam.

Savai krājaizdevu sabiedrībai biedri arī uztic noguldījumus. Termiņnoguldījumu likme ir līdz četriem procentiem. “Tos pieņemam, kad ir pieprasījums pēc kredītiem. Nauda kontā nestāv. Biedriem ir dažādas vajadzības, viņi izmanto sabiedrības iespējas,” saka A.Paeglīte un atgādina Taurenes krājaizdevu sabiedrības moto: “Palīdzot citiem, iegūsti pats!”

Šī krājaizdevu biedru sapulce noteikti paliks atmiņā. Nebija plašākas domu apmaiņas, kaimiņu pēcsapulces parunāšanās. “Biedri uzticas valdei, kredītkomitejai, kas strādā ikdienā. Taurenes krāj­aizdevu sabiedrībā viss notiek,” saka I.Gusmane.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
5

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
11

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
68

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
67

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi