Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Sapulce par naudas lietām brīvā dabā

Sarmīte Feldmane
14:30
26.03.2021
25
Taurenes Sapulce 1

Taurenes kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības gada pārskata kopsapulce notika Taurenes estrādē.

“Tāds laiks. Attālināti sarīkot nevaram, jo lielākajai daļai biedru nav tādu tehnisku iespēju, bet sapulcei ir jānotiek,” saka sabiedrības valdes priekšsēdētāja Antoņina Paeglīte. Uz kopsapulci bija ieradušies 15 biedri, vairāki bija atsūtījuši pilnvaras.

Ievērojot epidemioloģiskos noteikumus, atstatus cits no cita biedri noklausījās, kāds sabiedrībai bijis aizvadītais gads. Vec­piebalgas novada Taurenes krāj­aizdevu sabiedrība ir viena no vecākajām atjaunotajā Latvijā, to nodibināja reizē ar Veselavas un Līgatnes sabiedrībām, kad darbojās vien Dzelzceļnieku krājaizdevu sabiedrība. Patlaban Tau­renes sabiedrībā ir 582 biedri. “Katru gadu iestājas jauni, kādam vairs nav nepieciešami mūsu pakalpojumi, tas aiziet,” saka A.Paeglīte un uzsver, ka pa šiem gadiem novadnieki pārliecinājušies – aizņemties pašu sabiedrībā ir ērti un arī izdevīgi. Novadā darbojas arī Vecpiebalgas krāj­aizdevu sabiedrība. Taurenes sabiedrības pakalpojumus lielākoties izmanto taurenieši, arī dzērbenieši un skujenieši.

No šī gada Taurenes sabiedrība izsniedz kredītus līdz 15 tūkstošiem eiro. Lielākoties aizdevumi ņemti māju iegādei un remontam (41 %), dzīvokļu iegādei un remontam (23%), automašīnu remontam (20%). Pērn sabiedrība izsniegusi aizdevumus 125 tūkstošus eiro, bet kopējie izsniegtie kredīti ir 272 641 eiro.

“Bankas ar tiem, kam nepieciešams aizņēmums līdz 500 eiro, neielaižas. Bet ikdienā jau ir dažādas vajadzības, kad vajadzīgs ātrs risinājums. Minimālais kredīts, ko izsniedzam, ir 50 eiro, bet šādu kredītņēmēju skaits samazinās,” pastāsta A.Paeglīte.

Valdes priekšsēdētāja vērtē, ka, atskatoties pa gadiem, kam biedri ņēmuši kredītus, var arī raksturot dzīvi laukos un attīstību. Sākumā sabiedrība bija neatsverams atbalsts zemniekiem, tagad saimniecības attīstījušās. Bija laiks, kad skolotājiem obligāti bija jāiegūst augstākā izglītība, viņi aizņēmās, lai segtu studiju maksu. Tad vairākus gadus aizdevumi bija nepieciešami mašīnu iegādei, pavasarī zemes darbiem, sējai, rudenī, lai bērnus sagatavotu skolai. “Viss mainās, sabiedrība ir biedru veidota, tā ir atbalsts viņiem,” atgādina A.Paeglīte.

Savulaik kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības veidojās pagastos, to biedri bija tikai pagasta iedzīvotāji. Tad pamazām tika piesaistīti kaimiņi, kad izveidojās novadi – jau visi novada iedzīvotāji. Jaunajā Cēsu novadā būs Strau­pes, Līgatnes, Nītaures, Zosēnu, Vecpiebalgas, Veselavas, Taure­nes un Cēsu krājaizdevu sabiedrības. Visi biedri dzīvos vienā administratīvā teritorijā. Likums paredz, ka krājaizdevu sabiedrības veido noteiktam biedru lokam pēc teritoriālā, nodarbinātības vai interešu kopības principa.

“Kā būs turpmāk, pāragri spriest. Krājaizdevu sabiedrību stiprums ir tieši tas, ka visi esam pazīstami. Kredītu izsniedzam pazīstamam cilvēkam, zinām viņa finansiālo situāciju, ikdienas dzīvi,” pārdomās dalās A.Paeglīte un uzsver, ka biedri kredītsaistības pilda, jo katrs saprot, ka aizņēmies naudu no pārējiem biedriem, kuri ir pazīstami cilvēki. Viņa arī min, ka ne viena vien liela sabiedrība ir iekritusi ar uzticēšanos, kad kredītu atgūt kļūst neiespējami.

Taureniete Anna Brezinska “Druvai” pastāsta, ka krājaizdevu sabiedrības biedre ir jau ilgus gadus. “Meita gāja studēt, vajadzēja naudu, aizņēmāmies, atdevām. Tagad nopirkām dzīvokli, aizņēmāmies. Te savējie, mani pazīst, un arī ērti, nav nekur jābrauc, lai nokārtotu, samaksātu. Ja ir sava mašīna, tad jau vieglāk, man svarīgi, ka viss tepat blakus un droši,” saka A.Brezinska.

Dzērbeniete Inese Gusmane uzsver, ka ikdienā ir dažādas vajadzības, arī neplānotas, kad steidzami vajag naudu. “Ne jau lielu. Bankas ar pārsimts eiro aizdevumiem nenodarbojas, ātrie kredīti ir dārgi un riskanti. Krājaizdevu sabiedrība ir uzticama, te izdevīgi aizņemties,” pārdomās dalās I.Gus­mane un atklāj, ka savulaik aizņēmusies gan malkas iegādei, gan dzīvokļa remontam.

Savai krājaizdevu sabiedrībai biedri arī uztic noguldījumus. Termiņnoguldījumu likme ir līdz četriem procentiem. “Tos pieņemam, kad ir pieprasījums pēc kredītiem. Nauda kontā nestāv. Biedriem ir dažādas vajadzības, viņi izmanto sabiedrības iespējas,” saka A.Paeglīte un atgādina Taurenes krājaizdevu sabiedrības moto: “Palīdzot citiem, iegūsti pats!”

Šī krājaizdevu biedru sapulce noteikti paliks atmiņā. Nebija plašākas domu apmaiņas, kaimiņu pēcsapulces parunāšanās. “Biedri uzticas valdei, kredītkomitejai, kas strādā ikdienā. Taurenes krāj­aizdevu sabiedrībā viss notiek,” saka I.Gusmane.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
25

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
49

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
151

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi