Kopš 2018. gada daudz diskutēts par to, bija vai nebija Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem izdevīgi piemērot samazinātu 5% PVN likmi. Par to sprieda arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP), kas sēdē bija sanākusi piensaimnieku kooperatīvā “Straupe”.
Jau izskanējis, ka samazināto PVN likmi ieviesa triju gadu periodam ar cerību, ka tādējādi mazināsies ēnu ekonomika, celsies legālo komersantu konkurētspēja un līdz ar zemākām cenām veikalu plauktos augs Latvijā izaudzētā patēriņš. Kaut gan nereti bija dzirdamas bažas, ka zemāka PVN iespaidā iedzīvosies tirgotāji, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) cenu monitorings liecina, ka efekts sasniedzis arī pircējus.
Irina Pilvere, LLU rektore un monitoringa vadošā pētniece, padomes locekļiem skaidroja, ka piecu, nevis 21% likme Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ir spēkā jau gadu un septiņus mēnešus un uz Latvijas pieredzi ar vērīgu aci raugās arī kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva. Nozares pārstāvji uzsvēra, ka šajā laikā nedaudz, tomēr ir pazeminājusies produktu cena, no nozares izskausta pelēkā ekonomika, bet iedzīvotāji savā ēdienkartē aizvien biežāk iekļauj vietējos augļus un dārzeņus.
“Mums cenas būtiski atšķiras no tām, kas ir kaimiņvalstīs,” vairākkārt uzsvēra I. Pilvere un skaidroja: “Ja, samazinoties pelēkajam tirgum, noiets augļiem un dārzeņiem ir palielinājies, nozare ir stabila, kaut, pirms šāds lēmums tika pieņemts, indikācijas bija bīstamas, nozarei klājās ļoti grūti. Ja teorētiski, uz PVN rēķina cenām vajadzēja sarukt par 13 procentiem, tad faktiski tagad tās sarukušas par 11,8 procentiem. Pirms šī lēmuma bija bažas, ka budžetā varētu rasties samazinājums. Pēdējie rādītāji apliecina pretējo. Arvien vairāk komersantu iznāk no pelēkās zonas, reģistrē saimniecisko darbību, un tādēļ budžets nevis zaudē, bet ir ieguvis.”
Biedrības “Latvijas dārzeņi” vadītājs Jānis Bērziņš paskaidroja, ka cena augļiem un dārzeņiem atkarīga no laika apstākļiem un ražošanas apjoma: “Pircējiem varētu šķist, ka cenas veikala plauktos nav mazinājušās, taču bez PVN samazinājuma vērā jāņem arī citi faktori, piemēram, pēdējo divu gadu laikapstākļu ietekme, kas ļoti apgrūtināja augkopības nozari ne vien Latvijā, bet arī Eiropā, līdz ar to Latvijā neieveda lētu importa produkciju un cenas pieauga.”
Savukārt Latvijas Augļkopju asociācijas valdes locekle Gundega Sauškina norādīja: “Zemenes un krūmmellenes nekad par tādām cenām nav bijušas. Pēc apgrozījuma redzam, ka pieprasījums pēc vietējās produkcijas ir milzīgs. Aizvien vairāk cilvēku atļaujas iegādāties vietējos augļus, arī pirkumi kļūst lielāki.”
LOSP uzskata, ka piemērs ar samazināto likmi augļiem un dārzeņiem ir pilnībā attaisnojies, tāpēc tagad būtu īstais laiks diskutēt par pazeminātās PVN likmes piemērošanu arī pienam, olām, gaļai un maizei.
Savu viedokli par to, ka samazinātai PVN likmei Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem jābūt beztermiņa, LOSP pārstāvju sanāksmē pauda arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. Viņš intervijā apliecināja, ka pozitīvi raugās uz pazeminātās PVN likmes piemērošanu arī svaigai gaļai, olām, pienam un maizei. “Ir skaidri redzami pozitīvie ieguvumi, taču valdībā ir piecas politiskās partijas – gan ļoti liberālas, gan pat ļoti konservatīvas -, tāpēc arī ekonomiskie uzskati ir dažādi. Tas nozīmē ļoti plašu diskusiju par jebkuru jautājumu, kas saistīts gan ar ierobežojumiem, gan samazinājumiem,” sacīja ministrs.
K. Gerhards uzsvēra, ka valdības koalīcijā nav vienprātības, tāpēc piemērot samazināto PVN vēl vairākām preču grupām varētu ne agrāk kā 2021. gadā.
Līdz ar plašajām diskusijām LOSP padome rosināja Zemkopības ministriju pārskatīt arī iztikas minimuma patēriņa grozu. “Tas nav mainījies pēdējos desmit gadus un, veidojot nākamā gada budžetu, būtu lietderīgi to pārskatīt. Pa šiem gadiem preču un pakalpojumu cenas ir augušas, tāpat kā deputātu algas, taču pensionāru pensijas palielinās ļoti nedaudz. Ja tiktu pārskatīts un palielināts iztikas minimuma grozs, pensionāriem maciņā paliktu vairāk naudas un viņi varētu atļauties vietējos produktus,” zemkopības ministram ieteica biedrības “Latvijas dārzeņi” vadītājs Jānis Bērziņš.
Savukārt G. Sauškina aicināja ministru pievērst uzmanību darbaspēka jautājumiem, norādot, ka atsevišķas nozares problēmu atrisinājušas, pārejot uz mehanizāciju, taču tās, kur arvien ir darbaroku trūkums, ir nepieciešams mazināt birokrātisko slogu ārvalstu darbaspēka ievešanai.
Gaļas nozares pārstāvji ministram norādīja, ka patlaban nozarē ir ļoti liela pelēkā zona. Samazinātā PVN ieviešana svaigajai gaļai palīdzētu sakārtot tirgu, mazinātu ēnu ekonomiku. Vien skaidri jādefinē, kas īsti būtu saprotams ar jēdzienu “svaiga gaļa”.
Uz visu ar lielu skepsi raugās Finanšu ministrija. Ministrs Jānis Reirs par samazināto PVN likmi nav sajūsmā un atzinis, ka rezultātus vērtēs nākamā gada beigās. Viņš arī paudis viedokli, ka cenu neveido nodokļu politika, bet gan konkrētās preces vai pakalpojuma pieprasījums un piedāvājums.
Komentāri