Pavisam nesen Cēsu dome pieņēma šī gada budžetu, kas ir par 28 procentiem mazāks nekā iepriekšējā gada budžets.
Tomēr, iespējams, jau tuvākajā laikā nāksies vēlreiz to pārskatīt, savelkot jostas vēl ciešāk. Vai nāksies ķerties pie algu samazinājuma, ja tā, par cik un kam tās tiks samazinātas? Vai deputāti, lemjot par budžeta vēl lielāku samazinājumu, apcirps arī savas algas? Kā zināms, Saeimas deputāti lēma par algas samazināšanu pašiem par 15 procentiem.
Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders pastāstīja, ka jau gada sākumā algu fonds samazināts par 15 procentiem. Tas gan attiecies tikai uz dažādām piemaksām, pamatalgas līdz šim vēl nav samazinātas.
“Ja nāksies izdevumus samazināt vēl vairāk, arī algu fondu, nāksies pieņemt drakoniskākus mērus, un, samazinot algas, tiks samazināts arī deputātu atalgojums. Šobrīd atteikšanās no sava atalgojuma vai tā daļas ir katra deputāta iniciatīva, kopīgs lēmums šajā jautājumā nav ticis apspriests,” teica G. Šķenders, norādot, ka daži deputāti šo iespēju izmantojuši.
Visradikālāko soli spēris deputāts Māris Niklass, atsakoties no atalgojuma par labu Cēsu Mākslas festivālam un maznodrošinātajiem pensionāriem. Raugoties no reālās situācijas, viņš izlemšot, kam šo naudu atvēlēt.
“Arī mums jāņem vērā situācija valstī, ja Saeimas deputāti var samazināt algas, kāpēc mēs, mazāka mēroga deputāti, to nevarētu? Pašvaldības deputātiem tomēr ir pamatdarbs, vajadzētu iztikt ar to algu. Esmu strādājis arī laikos, kad deputātam vispār neko nemaksāja, tā ka man tas nebūs nekas jauns. Iesniegumā aicināju kolēģus pievienoties šai iniciatīvai,” norādīja M. Niklass.
Deputāts Raitis Sijāts uzrakstījis iesniegumu, 20 procentus no savas algas veltot sociālajai aģentūrai, kādai no programmām, kam naudas trūkst.
“Šobrīd algas visur tiek samazinātas, tāpēc nolēmu, ka nevar palikt malā. Iespējams, šie 20 procenti nav daudz, bet tomēr vairāk nekā ne-kas,” teica deputāts.
Māris Šķēle un Gunta Bērziņa norādīja, ka viņi savu iniciatīvu par atalgojuma samazinājumu nevirzīs, jo skolu direktori jau tāpat izjutuši nopietnu algas samazinājumu. Viņu atalgojums sarucis par gandrīz 30 procentiem.
G. Bērziņa atzina, ka domājusi par šādu risinājumu, bet nonākusi pie secinājuma, ka nekāds lielais ieguvums pašvaldībai no tā nebūs: “Cik mēneši mums vairs palikuši šajā sasaukumā, tāpēc, manuprāt, tas nedos būtisku ieguldījumu. Ja atteiktos no atalgojuma gada garumā, tā būtu jūtama summa, bet pāris mēneši neko neuzlabos. Ja
būs šāds lēmums, piekritīšu, bet neslēpšu, ka šobrīd deputāta alga ir zināms atspaids, jo skolas direktora atalgojuma samazinājums bijis būtisks.”
M. Šķēle arī norāda, ka martā, iespējams, atalgojums izglītības darbiniekiem vēl tiks samazināts, tāpēc šobrīd negribētu, ka ienākumi samazinās vēl.
Arī Artis Rasmanis norādīja, ka privāto iniciatīvu pagaidām neizteikšot, būtu jālemj par kopīgu atalgojuma samazinājumu visiem: “Tad pašvaldība lai lemj, kur šo naudu izlietot, sociālajai funkcijai, sportam, uzturēšanas izdevumiem vai kam citam. Ja šāds lēmums būtu – es balsošu par!”
Izskanējis arī viedoklis, ka izteikumi par algas samazināšanu ir savdabīgs priekšvēlēšanu solis.
R. Sijāts to noliedza, teikdams, ka atteikšanās no 20 procentiem ir tikai simbolisks solis: “Ja es gribētu priekšvēlēšanu akciju – atteiktos
no visa.”
M. Niklass norādīja, ka viņam atalgojuma apmērs nav būtisks: “Protams, gluži bez naudas nevaru, bet man gandarījumu vispirms sniedz darbs un tikai tad atalgojums.”
Komentāri