Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Sakārto darba drošības jautājumus uzņēmumā

Druva
00:00
22.01.2008
2

Ikvienā uzņēmumā darbinieku drošība un veselības aizsardzība sākas ar drošas darba vides izveidi, par kuru gādā vai nu uzņēmuma darba aizsardzības speciālists, vai kompetenta institūcija, kas nodarbojas ar darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu.

SIA “LIVLAND” nodaļa “Media Control” jau ceturto gadu sniedz šādus pakalpojumus.

“Media Control” Siguldas filiāles projektu vadītāja Dace Berķe stāsta, ka darba drošībā darāmā vēl daudz un to ar katru dienu vairāk saprot dažādu firmu, uzņēmumu un iestāžu vadītāji.

-Ar ko nodarbojas SIA “LIVLAND” nodaļa “Media Control”, kuras filiāle atrodas Siguldā?

– Esam kompetenta institūcija darba aizsardzībā, kas gan valsts iestādēm, gan privātuzņēmumiem piedāvā ieviest un uzturēt darba aizsardzības sistēmu. Latvijas valsts likumdošana nosaka, ka jebkurā uzņēmumā vai organizācijā jābūt darba aizsardzībā apmācītam darbiniekam. Taču Darba aizsardzības likums paredz, ka šo speciālistu var aizstāt kompetenta institūcija, kas nodarbojas ar darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, pie tam maziem un vidējiem uzņēmumiem tas izmaksā lētāk.

– Vai jūtat, ka darba devēji rūpējas par darba drošību?

– Ir iestāžu vadītāji, kuri ir informēti par to, kas ir darba drošība un kādi dokumenti nepieciešami. Šādā gadījumā viņi ar mūsu darbu cenšas atvieglot savējo. Taču jūtam arī to, ka ir maldīgs priekšstats, ka darba aizsardzība attiecas tikai uz ražotnēm, bet tas tā nav. Darba drošība attiecas uz jebkuru darba vietu un jebkuras profesijas pārstāvi – biroja vadītāju, frizieri, pedagogu, pārdevēju vai jebkuru citu profesiju. Ja kāds nodarbina kaut vai vienu cilvēku, tas nozīmē, ka viņš kļūst par darba devēju un ir atbildīgs par darba drošību. Līdz ar to viņa pienākumos ir darbiniekam nodrošināt labvēlīgus darba apstākļus.

– Bet ir taču virkne nozaru, kurās darba devējam darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā obligāti jāiesaista kompetenta institūcija. – Ministru kabineta „Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” nr.99 nosaka tos komercdarbības veidus, kuros darba devējam, izstrādājot darba aizsardzības sistēmu un izvērtējot riskus, obligāti nepieciešams iesaistīt kompetentu institūciju. Tas attiecas uz ražojošiem uzņēmumiem un nozarēm, kuros ir paaugstināti darba vides riski, piemēram, kokapstrādē, būvniecībā, transporta nozarē, papīra un papīra izstrādājumu, metāla un metāla izstrādājumu, pārtikas produktu un dzērienu ražošanā, kā arī ar mežkopību un kokmateriālu sagatavošanu saistītiem pakalpojumiem. Diemžēl bieži saskaramies ar to, ka šo nozaru pārstāvji nav informēti par šiem noteikumiem.

– Ar kādu dokumentu izstrādāšanu nodarbojas “Media Control”?

– Piedāvājam plašu pakalpojumu spektru. Vispirms veicam darba vides iekšējās uzraudzības plānošanu. Izvērtējam riskus un nosakām, kādi individuālās aizsardzības līdzekļi darbiniekiem jālieto. Vērtējam arī veselībai kaitīgos faktorus, no kā izriet tas, vai darbinieks jāsūta uz obligātās veselības pārbaudēm. Pēc risku izvērtēšanas sastādām arī preventīvo pasākumu plānu, kurā iekļaujam visu būtiskāko, kas tuvākajā laikā jānovērš. Sagatavojam visas nepieciešamās instrukcijas katrai darba vietai, amatam vai konkrētai iekārtai. Vienmēr mēģinām ar katru darbinieku pēc iespējas individuāli apskatīt viņa darba vietu un veicamos pienākumus, lai viņam paredzētā instrukcija būtu precīza un tiktu aptverti visi iespējamie riski.

– Vai palīdzat darba devējam tikt galā arī ar virkni nepieciešamo žurnālu darba aizsardzībā, elektrodrošībā, ugunsdrošībā? – Nereti darba devējs domā, ka nepieciešams viens žurnāls, bet darba aizsardzības žurnāli ir vairāki. Ievadinstruktāžas žurnālā ikviens darbinieks parakstās, stājoties darbā. Savs žurnāls ir elektrodrošībā un cits ugunsdrošībā. Ir arī speciāls žurnāls, kurā atspoguļojas dažādu iekārtu tehniskais stāvoklis un apkopes. Sagatavojam arī obligātās veselības kartes, kuras daudzi darbinieki jauc ar sanitārajām grāmatiņām. Tas nav viens un tas pats. Obligātā veselības pārbaude ir vērsta uz darbinieku aizsardzību. Veselības pārbaudes rezultāti nosaka, vai darba apstākļi nerada kaitējumus darbinieka veselībai. Pie tam obligātās veselības pārbaudes ir jāapmaksā darba devējam. Darbiniekam tas tikai ir jāizmanto. Bet ļoti bieži darbinieki to nezina, pat uzskata par apgrūtinājumu un atsakās iziet obligātās veselības pārbaudes, uz kurām darba devējs nosūta.

– Vai saviem klientiem piegādājat arī nepieciešamos individuālās aizsardzības līdzekļus?

– Apgādājam gan ar individuālās aizsardzības līdzekļiem – austiņām, cimdiem, apģērbiem, apaviem, kā arī ar ugunsdzēsības inventāru. Visu aizvedam, noliekam, uzlīmējam, ja nepieciešams, parādām arī, kā tas viss ir jāizmanto. -Vai darba devējam palīdzat arī situācijā, ja jau ir noticis kāds nelaimes gadījums darba vietā?

Šādā situācijā darba devēja vietā sagatavojam visu dokumentāciju, kas saistās ar nelaimes gadījuma izmeklēšanu, kontaktējamies ar medicīnas iestādi, pārstāvam darba devēja intereses Valsts darba inspekcijā. Vienīgais, ko prasām no uzņēmēja, lai viņš mums laikus paziņo par negadījumu darba vietā. Pārējo darbību veicam . Šādos gadījumos darba devējam galva lieki nav jālauza.

– Vai, jūsuprāt, paši darbinieki saprot, ka darba aizsardzība ir viņu interesēs? – Darbiniekiem ir svarīgi sajust, ka darba vietā par viņu veselību rūpējas. Taču tas ir atkarīgs no darba devēja nostājas. Ja viņš šos jautājumus nostādīs tā, ka, piemēram, individuālās aizsardzības līdzekļi ir jālieto, instruktāžas ir jāievēro, tad arī darbinieku attieksme mainīsies un viņi to pieņems kā pašu par sevi saprotamu. – Vai jūtat, ka atvieglojat darba devēja rūpes par darba drošību uzņēmumā? – Protams! Kadru mainība šobrīd ir liela. Darba aizsardzības speciālists var aiziet no darba, un darba devējam atkal būs jāapmāca jauns darbinieks, kas prasa papildu līdzekļus, turklāt nav garantijas par kvalitāti un atbilstību LR likumdošanas prasībām. Savukārt līgumsaistības ar kompetentu institūciju nodrošina to, ka šādas problēmas neradīsies. Piedāvājam plašu pakalpojumu kompleksu, veicot darba vides iekšējo uzraudzību, sagatavojot nepieciešamo dokumentāciju darba aizsardzībā un ugunsdrošībā, piegādājot nepieciešamo inventāru, taču mūsu pakalpojumus var izmantot kopumā vai arī pa daļām, pēc nepieciešamības. Katru gadu ieviešam jaunus pakalpojumus, lai spētu adekvāti reaģēt un piedāvāt mūsu klientam nepieciešamo. “Media Control” sniedz pakalpojumus visā Latvijā, kā arī klientus apkalpo filiālēs, kas atrodas Rīgā, Siguldā, Madonā, Rēzeknē, Talsos, Jelgavā, Jēkabpilī un Ogrē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
229

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
121

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi