Lai arī Cēsīs celtniecība norit ik uz soļa, pilsētā netrūkst neapbūvētu, no pirmā acu skata pat it kā pamestu teritoriju. Viena no tādām ir pavisam tuvu centram. Braucot pa Raiņa ielu no dzelzceļa tilta uz Dubinskas dīķa pusi, pa kreisi atklājas zaļa, plaša, tikpat kā neapbūvēta teritorija. Ilgi stāvējusi bez īpašas ievērības, vien pēdējā laikā pašvaldībā aktīvāk sākts runāt par tās attīstību.
Cēsu domes speciāliste stratēģiskās plānošanas un investīciju piesaistes jautājumos Dita Trapenciere skaidro, ka to rosinot darīt arī zemes īpašnieku interese par īpašumu attīstību. Pašvaldībā uzsākti grozījumi, lai mainītu šajā teritorijā zemes lietošanas mērķi.
Pilsētas attīstības plānā noteikts, ka tur atļauta mazstāvu dzīvojamā apbūve ar pieļaujamu komercdarbību, bet, ņemot vērā, ka šī kvartāla nākotni pašvaldība saskata komercdarbībā, zemes lietošanas mērķi iecerēts mainīt uz jauktu darījuma apbūvi, kurā galvenie izmantošanas veidi ir daudzdzīvokļu māju, darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve un sabiedriskas nozīmes objekti.
“Šis gabals vēsturiski bijis neapbūvēts, to tikpat kā neskar pilsētas aizsargjosla, vien nedaudz gar Dārzniecības ielu. Lai gan šī teritorija nav bijusi vecpilsētas daļa, tā ir svarīga vecpilsētas uztveršanai. No tās un pār to atklājas brīnišķīga pilsētas ainava. Svarīgi ne tikai saglabāt vecpilsētu ar tās ēkām un ieliņām, bet arī panākt, lai šī kopīgā pilsētas un vecpilsētas ainava būtu uztverama no attālākiem skatu punktiem. Nevar pieļaut, ka tā pazūd aiz daudzdzīvokļu ēku fasādēm. Bet, mainot zemes lietošanas mērķi, svarīga kāda nianse. Jaukta darījuma apbūve pieļauj ļoti blīvu būvniecību ar lielu ēku stāvu augstumu, kas var aizsegt šo ainavu. Tā ir problēma, kas jārisina. Teritorijas plānojuma līmenī nevaram pateikt, cik augstas ēkas šajā vietā varētu atļaut, konkrētus nosacījumus apbūves blīvumam un intensitātei var noteikt, izstrādājot detālplānu,” skaidro D.Trapenciere.
Nepieciešams atrast visām pusēm pieņemamu vidusceļu, lai uzņēmēji šajā teritorijā varētu īstenot biznesa ieceres, bet lai no tā neciestu pilsētas ainava. Uzņēmēji, kuri vēlas darboties šajā vietā, atzinuši, ka gatavi izvērtēt piedāvājumu. Tiesa, gala rezultātu viņi vēlas iespējami ātrāk, jo apzinās, ka detālplāna izstrāde aizņems laiku.
Domes speciāliste skaidro, ka izstrādāta teritorijas plānojuma grozījumu pirmā redakcija, ko sabiedriskajai apspriešanai nodos 1.oktobrī. Šajā laikā ikviens zemes īpašnieks varēs paust viedokli un izteikt savu redzējumu par šo teritoriju. Aicināti to darīt arī citi pilsētas iedzīvotāji, jo šī teritorija ir tuvu centram un uzskatāma par nozīmīgu pilsētas daļu.
“Pēc tam sāksies detālplānojuma izstrāde, kurā izvērtēs visus skatu punktus, nosakot, cik kurā vietā apbūve var būt augsta. Lai atrastu optimālu risinājumu, darba gaitā modelēsim, kā mainās ainava, veidojot divu stāvu apbūvi, kas aizsedzas, ja parādās augstākas ēkas. Definēs arī citus nosacījumus, lai teritorija attīstītos visām pusēm pieņemami.
Esam šo teritoriju izstaigājuši, izvērtējot potenciālos skatu punktus. Izpētes laikā konstatējām, ka ainavu aizsedz koki, kuri paši iesējušies. Izvērtēsim, kurus atstāt, kuri jāizzāģē. Teritorija ir sarežģīta, tāpēc esam šim darbam pieķērušies laikus, tas atvieglos detālplāna izstrādi,” stāsta D.Trapenciere.
Šī teritorija ir svarīga arī pilsētas attīstībai, jo to šķērsos iela, kas būs kā turpinājums Raiņa ielai. Tā šķērsos šo kvartālu, ies cauri dārzniecības teritorijai, krustosies ar Rīgas ielu un turpināsies līdz Gaujas ielai. Topošā iela atslogos no transporta vecpilsētu un Vaļņu ielu. Detālplānam jāizvērtē ar ielas izveidi un visa kvartāla apbūvi saistīto inženierkomunikāciju būvniecību. Teritoriju šķērso arī upīte, tur ir vairāki avotiņi, tāpēc izpētē tiks piesaistīts hidrologs, kurš sniegs savu redzējumu.
Lielākā daļa teritorijas pieder privātīpašniekiem, ir arī valstij piekrītoša , ko pašvaldība reģistrēs uz sava vārda, lai varētu uzbūvēt ielu. Nepieciešamības gadījumā pašvaldības zemi izmantos, lai kompensētu īpašniekiem, kuru teritoriju šķērsos iela.
Kopējā detālplāna izstrāde varētu aizņemt aptuveni gadu, tātad reāla darbība te varētu sākties 2009.gadā.
“Apzināmies, ka šī ir perspektīva vieta, tāpēc centīsimies darīt visu, lai detālplāna izstrāde nekavētos. Aicinām sabiedriskajā apspriešanā izteikt savus redzējumus, lai nākotnē visi varētu būt gandarīti par rezultātu, kāds veidosies, apbūvējot un labiekārtojot šo teritoriju,” saka. D.Trapenciere.
Komentāri