Sestdiena, 13. jūlijs
Vārda dienas: Margrieta, Margarita

Runā par cilvēku tirdzniecību

Druva
23:00
29.03.2007
5

“Daudzi Latvijas iedzīvotāji patlaban dodas strādāt un mācīties, dzīvot ārpus Latvijas. Dažiem veicas atrast labi atalgotu un drošu darbu, citiem darba meklējumi ir neveiksmīgi un dzirdēti stāsti par to, ka cilvēki atgriežas mājās bez naudas, darbu neatraduši. Sliktāk klājas tiem, kuri tiek apmānīti un nokļūst cilvēku tirgotāju izliktajās lamatās. Apmānītos cilvēkus dažādi ekspluatē: prostitūcijā, piespiedu darbos rūpnīcās, lauksaimniecībā, celtniecībā un citur,” tādas ziņas presei pauduši starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja darbinieki, kuri šajā gadā vairākās Latvijas pilsētās rīko informatīvas kampaņas “Uzmanies no cilvēku tirdzniecības: izvēlies legālu darbu ārvalstīs!”. Pērnās nedēļas nogalē šīs ziņas uzrunāja cēsniekus. Latvijā kampaņu rīko starptautiskā migrācijas organizācija, sadarbojoties ar nodarbinātības valsts aģentūru, kuras speciālisti aicina izmantot visas iespējas atrast legālu darba vietu ārvalstīs, un resursu centru sievietēm “Marta”, kura speciālisti veikuši dažādus pētījumus par to, kā Latvijas darba ņēmējiem klājas svešajās zemēs un arī pašu mājās. Kopš 2002. gada, kad Latvijas likumdošanā tika definēts cilvēku tirdzniecības jēdziens, saistībā ar šo noziedzīgo nodarījumu ierosinātas 103 krimināllietas, no tām 88 par personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai uz ārzemēm un 15 par cilvēku tirdzniecību. Šādi dati reģistrēti pirms nepilna gada. Speciālisti uzsver, ka viens no svarīgākajiem veiktajiem pasākumiem mūsu valstī, domājot par šo problēmu, ir valsts programmas izstrāde un ieviešana cilvēku tirdzniecības apkarošanai. Tiek lēsts, ka pašlaik šo noziedzīgo nodarījumu skaits nepieaug, jo cilvēki sāk vairāk apzināties savas tiesības, neslēpj pāridarījumus ārējā un iekšējā darba tirgū.

“Druvas” aptaujātie iedzīvotāji gan pauda viedokli, ka maz interesējas par darbu ārvalstīs, ka visi, kas vēlējušies, viņuprāt, turp jau aizbraukuši. Pārsvarā cēsnieki arī nedomāja, ka viņi varētu nokļūt cilvēku tirgotāju lamatās.

Drošu darbu ārvalstīs var izvēlēties EURES konsultāciju birojos, tāds darbojas arī Cēsīs, tomēr vietējā konsultante Zane Meļķe spriež, ka klientu ir salīdzinoši maz. Iespējams, tas tāpēc, ka, izmantojot EURES pakalpojumus, var uzzināt par vakancēm, bet ar darba devēju jāsazinās pašam darba ņēmējam, un klupšanas akmens daudziem ir angļu valodas nezināšana. Pašlaik vislielākā interese esot par sezonas darbu piedāvājumu Dānijā, Īrijā, Lielbritānijā, arī Zviedrijā.

“Cilvēkiem interesē, kāda būs darba samaksa, sociālās garantijas. Tie, kuri nopietni pārdomājuši iespēju strādāt ārvalstīs, interesējas par dzīvošanu svešajā valstī visos sīkumos, vērtēja EURES konsultante Vidzemē Zane Meļķe un piebilda, ka, viņasprāt, cilvēki visai pārdomāti attiecas pret strādāšanu un dzīvošanu ārvalstīs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
12

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
40

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
52

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
54
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
61
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Teju 100 goda konsuli iepazīst Cēsis

00:00
09.07.2024
51

Turpat simts goda konsulu no vairāk nekā 40 valstīm piedalījās 11. Latvijas goda konsulu sanāksmē, trešajā dienā iepazīstot arī Cēsis. Dalībnieki Kosmosa izziņas centrā tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, iepazina izziņas centru, vecpilsētu un viesošanos noslēdza Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Pārstāvētas bija ļoti dažādas valstis, gan Rietumeiropas, arī Skandināvijas, bija goda konsuls no ASV, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi