Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Riskus jāmāk vadīt

Druva
00:00
13.02.2008
10

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Zemkopības ministrijas rīkotā konference „Lauki. Lauksaimniecība. Nauda. Kā un kam tērējam?” Savu skatījumu uz aktualitātēm un iespējām lauksaimniecībā skaidroja Zemkopības, kā arī Ekonomikas ministrijas, Latvijas Bankas, Latvijā strādājošo augstskolu un banku pārstāvji. Konferencē piedalījās arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Diskusijā uzstājās arī stalbēniete, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes locekle Aija Balode.

Ekspertu viedokļi, lai gan no dažādiem skatu punktiem, tomēr bija līdzīgi uzsverot, ka lauksaimniecības attīstība lielā mērā ir atkarīga no pašu lauksaimnieku uzņēmības un spējas efektīvi izmantot resursus.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere uzsvēra, ka no 2000. – 2006. gadam vērojamas pozitīvas iezīmes lauksaimniecības

attīstībā. Lai gan eksperte vērtē, ka atbalsta apjoms vidēji gadā no 2007. līdz 2013. gadam turpinās palielināties salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, viņa tomēr uzskata, ka: „Tik strauja izaugsme, kāda tā bija iepriekšējos septiņos gados, kad Latvijā ienāca apjomīgais ES finansējums, vairs nav sagaidāma.”

ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš, tāpat kā ministrs M.Roze kārtējo reizi uzsvēra, ka valsts un ES atbalstu nevajadzētu uzskatīt par finansējumu. A.Lapiņš konstatē: „Tas ir atbalsts aktivitātēm, ražošanai, nevis eksistencei.”

I.Pilvere skaidri definēja – 2008. būs jaunu izaicinājumu gads, tomēr izteiktie ieteikumi lauksaimniekiem nezaudēs aktualitāti. I.Pilvere akcentēja, ka liela nozīme ir tam, cik efektīvi lauksaimnieki spēs izmantot resursus un vadīt pieaugušās izmaksas, taupot resursus, meklējot inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, izdevīgākus noieta tirgus un sadarbības partnerus, kā arī kooperējoties ar citiem uzņēmējiem.

„Lauksaimniekiem jābūt visgudrākajiem. Viņiem jāspēj izmantot valsts un ES atbalsta iespējas, ne tikai izprotot atbalsta saņemšanas nosacījumus, bet arī nekavējot termiņus. Tāpat jāspēj veiksmīgi pildīt iepriekšējā programmēšanas periodā uzņemtās saistības,” vērtēja I.Pilvere.

Daudz tika diskutēts arī par riskiem lauksaimniecībā, par iespējām tos mazināt un kompensēt. Banku augstskolas biznesa un finanšu pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Andris Nātriņš piekrita, ka lauksaimniecībā ir dažādi riski, tai skaitā ražas zaudēšanas risks dažādu faktoru, piemēram, sausuma un plūdu dēļ. A.Nātriņš uzsvēra, ka risku vadības modeļi nereti saistās ar tēriņiem īstermiņā, taču ieguvumi veidojas ilgtermiņā, strādājot ilgtspējīgi. „Pastāvošā prakse, kad valdība kompensē nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmes sekas, mudina lauksaimniekus pie pirmās izdevības pieprasīt kompensācijas. Nav mehānisma, kas motivētu ražu saglabāt arī ekstremālos apstākļos un stimulētu uzlabot zemes auglību un noturību pret negatīvo faktoru,” skaidro A.Nātriņš.

Eksperts uzskata, ka nepieciešams izvēlēties pozīciju risku vadībā. Kā vienu iespēju viņš izvirza fonda veidošanu, vai nu vairāk domājot par finansējuma organizēšanu, vai arī par ražotāja līdzdalību riska vadības sistēmā pēc apdrošināšanas principa. Otra iespēja ir stimulēt kompensāciju izmaksu samazināšanu un darba ražīguma palielināšanu. A.Nātriņš uzskata: „Lauksaimniecības risku vadības sistēma būs efektīvāka, ja tajā izdosies iekļaut privātos partnerus – apdrošinātājus.”

A.Lapiņš atklāja, ka jau pērn izstrādāta koncepcija un šoziem formulēti konkrēti nosacījumi, lai izveidotu apdrošināšanas fondu, kurā paredzēta lauksaimnieku līdzdalība un valsts līdzatbildība.

I.Pilvere diskusijā uzsvēra, ka bankām un citām finanšu institūcijām, neskatoties uz lauksaimniecības nozares specifiskajām īpatnībām un grūtībām, vajadzētu uzticēties lauksaimniekiem un risināt kredītu un līzingu piešķiršanas iespējas.

“SEB Latvijas Unibankas”, “Latvijas Hipotēku un zemes bankas”, kā arī SIA „Hipolīzings” pārstāvji atzina, ka iespēju robežās cenšas palīdzēt lauksaimniekiem. Tomēr, ja kredītu ņemšanas jautājumi lielākoties ir abpusēji saprotami, tad līzinga izmantošanas iespējas vēl nav tik sakārtotas.

Visvairāk saistībā ar kreditēšanu lauksaimniekus satrauc kredītu augošās procentu likmes. Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists Uldis Rutkaste skaidroja, ka procentu likmju palielināšanās ir raksturīga tendence arī citās valstīs un komercbanku iespējas ietekmēt kredītprocentus ir nelielas.

U.Rutkaste atzīmēja, ka procentu likmes ietekmē vairāki faktori, arī makroekonomiskās tendences, piemēram, ekonomikas pārkaršana, tekošā konta deficīts un augsta inflācija. Tāpat naudas tirgu ietekmējuši arī satricinājumi pasaules finanšu tirgos un lēnāka finanšu resursu ieplūde vietējā tirgū no skandināvu mātes bankām, ierobežojot kreditēšanas ekspansiju Baltijā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
26

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
55

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
79

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
152

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
22
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi