Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Riskus jāmāk vadīt

Druva
00:00
13.02.2008
1

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Zemkopības ministrijas rīkotā konference „Lauki. Lauksaimniecība. Nauda. Kā un kam tērējam?” Savu skatījumu uz aktualitātēm un iespējām lauksaimniecībā skaidroja Zemkopības, kā arī Ekonomikas ministrijas, Latvijas Bankas, Latvijā strādājošo augstskolu un banku pārstāvji. Konferencē piedalījās arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Diskusijā uzstājās arī stalbēniete, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes locekle Aija Balode.

Ekspertu viedokļi, lai gan no dažādiem skatu punktiem, tomēr bija līdzīgi uzsverot, ka lauksaimniecības attīstība lielā mērā ir atkarīga no pašu lauksaimnieku uzņēmības un spējas efektīvi izmantot resursus.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere uzsvēra, ka no 2000. – 2006. gadam vērojamas pozitīvas iezīmes lauksaimniecības

attīstībā. Lai gan eksperte vērtē, ka atbalsta apjoms vidēji gadā no 2007. līdz 2013. gadam turpinās palielināties salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, viņa tomēr uzskata, ka: „Tik strauja izaugsme, kāda tā bija iepriekšējos septiņos gados, kad Latvijā ienāca apjomīgais ES finansējums, vairs nav sagaidāma.”

ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš, tāpat kā ministrs M.Roze kārtējo reizi uzsvēra, ka valsts un ES atbalstu nevajadzētu uzskatīt par finansējumu. A.Lapiņš konstatē: „Tas ir atbalsts aktivitātēm, ražošanai, nevis eksistencei.”

I.Pilvere skaidri definēja – 2008. būs jaunu izaicinājumu gads, tomēr izteiktie ieteikumi lauksaimniekiem nezaudēs aktualitāti. I.Pilvere akcentēja, ka liela nozīme ir tam, cik efektīvi lauksaimnieki spēs izmantot resursus un vadīt pieaugušās izmaksas, taupot resursus, meklējot inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, izdevīgākus noieta tirgus un sadarbības partnerus, kā arī kooperējoties ar citiem uzņēmējiem.

„Lauksaimniekiem jābūt visgudrākajiem. Viņiem jāspēj izmantot valsts un ES atbalsta iespējas, ne tikai izprotot atbalsta saņemšanas nosacījumus, bet arī nekavējot termiņus. Tāpat jāspēj veiksmīgi pildīt iepriekšējā programmēšanas periodā uzņemtās saistības,” vērtēja I.Pilvere.

Daudz tika diskutēts arī par riskiem lauksaimniecībā, par iespējām tos mazināt un kompensēt. Banku augstskolas biznesa un finanšu pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Andris Nātriņš piekrita, ka lauksaimniecībā ir dažādi riski, tai skaitā ražas zaudēšanas risks dažādu faktoru, piemēram, sausuma un plūdu dēļ. A.Nātriņš uzsvēra, ka risku vadības modeļi nereti saistās ar tēriņiem īstermiņā, taču ieguvumi veidojas ilgtermiņā, strādājot ilgtspējīgi. „Pastāvošā prakse, kad valdība kompensē nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmes sekas, mudina lauksaimniekus pie pirmās izdevības pieprasīt kompensācijas. Nav mehānisma, kas motivētu ražu saglabāt arī ekstremālos apstākļos un stimulētu uzlabot zemes auglību un noturību pret negatīvo faktoru,” skaidro A.Nātriņš.

Eksperts uzskata, ka nepieciešams izvēlēties pozīciju risku vadībā. Kā vienu iespēju viņš izvirza fonda veidošanu, vai nu vairāk domājot par finansējuma organizēšanu, vai arī par ražotāja līdzdalību riska vadības sistēmā pēc apdrošināšanas principa. Otra iespēja ir stimulēt kompensāciju izmaksu samazināšanu un darba ražīguma palielināšanu. A.Nātriņš uzskata: „Lauksaimniecības risku vadības sistēma būs efektīvāka, ja tajā izdosies iekļaut privātos partnerus – apdrošinātājus.”

A.Lapiņš atklāja, ka jau pērn izstrādāta koncepcija un šoziem formulēti konkrēti nosacījumi, lai izveidotu apdrošināšanas fondu, kurā paredzēta lauksaimnieku līdzdalība un valsts līdzatbildība.

I.Pilvere diskusijā uzsvēra, ka bankām un citām finanšu institūcijām, neskatoties uz lauksaimniecības nozares specifiskajām īpatnībām un grūtībām, vajadzētu uzticēties lauksaimniekiem un risināt kredītu un līzingu piešķiršanas iespējas.

“SEB Latvijas Unibankas”, “Latvijas Hipotēku un zemes bankas”, kā arī SIA „Hipolīzings” pārstāvji atzina, ka iespēju robežās cenšas palīdzēt lauksaimniekiem. Tomēr, ja kredītu ņemšanas jautājumi lielākoties ir abpusēji saprotami, tad līzinga izmantošanas iespējas vēl nav tik sakārtotas.

Visvairāk saistībā ar kreditēšanu lauksaimniekus satrauc kredītu augošās procentu likmes. Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists Uldis Rutkaste skaidroja, ka procentu likmju palielināšanās ir raksturīga tendence arī citās valstīs un komercbanku iespējas ietekmēt kredītprocentus ir nelielas.

U.Rutkaste atzīmēja, ka procentu likmes ietekmē vairāki faktori, arī makroekonomiskās tendences, piemēram, ekonomikas pārkaršana, tekošā konta deficīts un augsta inflācija. Tāpat naudas tirgu ietekmējuši arī satricinājumi pasaules finanšu tirgos un lēnāka finanšu resursu ieplūde vietējā tirgū no skandināvu mātes bankām, ierobežojot kreditēšanas ekspansiju Baltijā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
9

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
19

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
29
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
262

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
36

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
68
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi