Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Saulvedis, Saule

Rīdzinieki pie ūdeņiem

Druva
23:00
13.08.2007
11

Brasla, tad Ruckas un Riebiņu ezers ir rokas stiepiena attālumā no “Gamdru” mājām. Tajās pa vasarām saimnieko Imants un Aleksandra Gintēni. Saimnieki stāsta, ka skaisto vietu noskatījuši bērni. Rīdzinieki, kuri tikai no bērnības atceras lauku gaitas, atraduši vietu, kur ievilkt elpu.

“Esam pensionāri un, ja nebūtu lauku, tad tagad sēdētu Iļģuciema dzīvoklī. Tas mums piektajā stāvā un saule tā sakarsē, ka par Latvijas vasaru nav nekāda prieka,” sacīja Aleksandra un priecājās, ka viņiem, kā daudziem pilsētniekiem, tagad ir savs zemes stūrītis, kurā ražo ābeles un ķirši, zied puķes un nākas parosīties, pļaujot zāli, pacērpot dzīvžogu, palocīties burkānu dobītē.

“Mēs jau te visu darām tikai pašu priekam. Šogad vēl ķirbīšus iestādīju, tad redzēs, vai līdz rudenim paspēs izaugt. Rītos un vakaros jūties kā no jauna piedzimis. Un daba, daba,” priecājās Aleksandra, bet Imantam dzīvošana lauku mājās tik ļoti iepatikusies, ka viņš to apvieno arī ar dažiem darba pienākumiem Rīgā.

“Aizbraucu, nostrādāju un braucu atpakaļ. Tas nemaz nav grūti, ja šeit ir vieta, kur varu atpūsties,” tā Imants un nopriecājās, ka ir nedēļas nogales, kad pagalms ir ļaužu pilns – atbrauc draugi, bērni, mazbērni.

“Protams, ka apzināti meklējām māju ūdens tuvumā. Un atradām. Katru dienu var iet uz upi peldēties, daudzi garām mūsmājām brauc uz ezeriem. Var arī makšķerēt. Pirms dažām dienām labi ķērās līdakas,” sacīja Imants un bilda, ka prāts jau sen nesoties izpētīt šīs vietas vēsturi. “Gamdri” ir vairāk nekā simts gadu senas mājas un neesot pamata noliegt, ka ēka celta uz kādas muižas ēkas pamatiem. Vietējie jokojot, ka šejieniešiem kaimiņos barons dzīvojis.

“Bija domāts, ka mājas sauksim – “Gandri”. Tā Baltijā senatnē saukti stārķi. Pašā pagalmā ir stārķu ligzda, un redzams, ka putniem te patīk. Meita izdomāja nosaukumu, bet rakstot zemesgrāmatu, ierēdņi bija ar burtu kļūdījušies. Tā sanāca, ka nedzīvojam gluži gandru ligzdā, bet savos mīļajos “Gamdros”,” stāstīja Imants un aicināja katru pilsētnieku, kuram vien mazākās iespējas, kādu daļu vasaras pavadīt ārpus pilsētas mūriem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
12

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
38

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
63

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
64

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
422

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
138

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
51
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
2
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi