Katras pašvaldības deputāti lemj, kā sadalīt budžeta naudu.
Allaž vajadzību ir vairāk, nekā par pašu naudu var izdarīt. Atbalsts tiek meklēts no valsts. Daža pašvaldība to saņem, cita ne. Kāpēc tā, tas jau ir plašas tēmas jautājums.
Amatas novada</b> domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, jautāta par aizvadītajā gadā paveikto, ir pikta, kaut paveikts daudz.
“Neesam nabadzīga pašvaldība, arī pērn daudz paveicām, bet mēs esam pelnījuši, lai valsts ar savu finansējumu iesaistās to funkciju realizēšanā, ko paredz likums,” pārliecināta Elita Eglīte un pastāsta, ka pērn pašvaldība lūgusi valsts atbalstu feldšerpunktu uzturēšanai. Amatas dome finansē trīs feldšerpunktus. “Pērn saņēmām atbildi, ka valsts nevar palīdzēt, jo feldšerpunkti nav sertificēti. Ieguldījām naudu, sertificējām. Šogad saņēmām atbildi, ka Amatas novada teritorija neatbilst teritorijai, kurā ir slikta ģimenes ārstu pieejamība. Atkal valsts pateica nē,” stāsta domes priekšsēdētāja. Pagājušajā gadā pašvaldība medicīnas aprūpei iztērēja ap 30 tūkstošiem latu. Arī šogad iedzīvotājiem mediķi ir pieejami, par to gādā pašvaldība.
“Pašvaldība pēdējos septiņos gados ir atjaunojusi bērnudārzu Ģikšos 110 vietām. Reizes piecas no valsts esam prasījuši atbalstu. Nekā. Pērn bērnudārzs par pašvaldības naudu tika iekārtots Ieriķos, izlietojām vairāk nekā 30 tūkstošus latu. Bērnudārzā trūkst vietu. Ieriķos ir telpas, kur paplašināties. Tikai jāiekārto. Par savu naudu vien to izdarīt nevaram,” stāsta Elita Eglīte un piebilst, ka arī par savulaik apsvērto valsts iespēju maksāt pirmsskolas pedagogu algas vairs pat nerunā.
Pirmsskolas izglītības iestādei “Kastanītis” šīgada budžets plānots 306 tūkstoši latu. Tas ir lielāks nekā dažai mazai pašvaldībai. Vecāku iemaksas veido piecus procentus (ēdināšana), valsts – 13, pārējais no pašvaldības budžeta. Arī Ģikšos varētu
paplašināt telpas.
Ar rūgtumu domes vadītāja stāsta, ka pašvaldība no 2005. gada neveiksmīgi startē ES ūdenssaimniecības sakārtošanas projektā. Paliek aiz svītras, jo valstij naudas nepietiek.
Tehniskais projekts izstrādāts ūdenssaimniecības sakārtošanai četros ciemos – Ģikšos, Līvos, Billē, Amatā. “Tagad to sadalīsim un sāksim paši īstenot. Ģikšos ļoti nepieciešams ūdenstorņa remonts un atdzelžotava, jo ūdens kvalitāte ir ļoti slikta. Meijermuižā uzstādīsim attīrīšanas iekārtas. Lai atjaunotu trases un attīrīšanas iekārtas Līvos, ņemsim kredītu,” skaidro Elita Eglīte.
Pērn Drabešu sākumskolai tika uzbūvēta piebūve – zāle. Tā izmaksāja
160 tūkstošus latu, ir finansiāli apjomīgākais īstenotais projekts. Atbalstam no valsts tika saņemti 30 tūkstoši latu. Arī šogad saņemti 30 tūkstoši no valsts skolas siltumapgādes rekonstrukcijai. Amatas pamatskolā pagājušajā gadā veikta virtuves renovācija. Pašvaldībai šie darbi izmaksāja 40 tūkstošus latu. Drīzākajā laikā jāmeklē risinājums siltuma ekonomijai Drabešu internātskolā.
Novada ļaudis, kuri ikdienā ceļā dodas ar autobusu, ir priecīgi par uzstādītajiem trim paviljoniem un sakārtotajām pieturvietām. Līvos, Kārļos un Ģikšos ērti iekāpt autobusā un nav jākreņķējas, ja līst lietus vai pūš vējš, bet autobuss kādu brīdi jāpagaida. Paviljoni un uzstādīšana izmaksājusi ap desmit tūkstošiem latu.
Billē, Kārļos, Ieriķos un Meijermuižā pašvaldība sakārtojusi un ierīkojusi apgaismojumu. Tas izmaksājis apmēram 30 tūkstošus latu. Par 50 tūkstošiem latu noasfaltēts ceļš uz ciematu “Agra”.
“Neaizmirstam
pašvaldības vecās dzīvojamās ēkas. Meijermuižā, Zīparkalnā mājām uzlikti jauni jumti. Šogad plānojam Drabešu muižas dzīvojamai ēkai. Jumti pilnīgi nolietojušies. Šajās mājās nedzīvo maksātspējīgākie, tā uzlabojam viņu sadzīves apstākļus,” stāsta Elita Eglīte un ar gandarījumu piebilst, ka visām ēkām, kurās strādā pašvaldības iestādes, jumti nomainīti.
Nenoliedzami, pērn vērienīgākais Amatas domes īstenotais projekts bija „ Amatas novada atkritumu izgāztuves „Konrādi” rekultivācija”. Tas realizēts ar ERAF un valsts budžeta finansējumu, kas sedza 80 procentus
kopējo izmaksu.
“Tas bija ļoti dārgs projekts. Amatas dome ņēma kredītu gan projekta izstrādei, gan rekultivācijai. Nu tas pabeigts, ieguldījām vairāk nekā 50 tūkstošus latu. Rekultivāciju ar līdzfinansējumu atbalstīja arī Cēsu dome, piešķirot vairāk nekā 32 tūkstošus latu,” stāsta Elita Eglīte.
Straupes pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš pauž gandarījumu, ka pērn izstrādāts teritorijas plānojums 2008. – 2020.gadam. “Diemžēl piesaistīt naudu, lai varētu paveikt kādus lielus darbus, neizdevās,” saka pašvaldības vadītājs un piebilst, ka diemžēl šī gada saimniekošanā vēl daudz nezināmā. Viss atkarīgs, vai straupieši iekļausies ūdenssaimniecības projektā.
Pērn kultūras namā nomainīti logi. Pagasta kasei tas izmaksājis ap deviņiem tūkstošiem latu. Šogad ēkas remonts būtu jāturpina, vai tas notiks, lems deputāti. Lai uzlabotu komunālā dienesta darbu, veiktu ceļu sakārtošanu, pērn iegādāts traktors par 12 tūkstošiem latu, kā arī greiders un ūdens muca.
“Ceļu sakārtošanā nedaudz esam pavirzījušies uz priekšu,” atzīst Imants Kalniņš. Pērn veikts remonts par 14 tūkstošiem latu ceļu posmā Upītes – Akmentiņi, par vairāk nekā 14 tūkstošiem latu – Purkatas – Vītagas un 800 lati ieguldīti ceļa Brīdaki – Ķirsīši sakārtošanā. Pie Pārupes kapiem izbūvēts stāvlaukums un sakārtots ceļa posms. Šie darbi izmaksājuši ap deviņiem tūkstošiem latu. Pašvaldība ceļu remontos izmantojusi arī rajona padomes autoceļu (ielu) fonda rezerves fonda finansējumu.
Straupes pagastā kā nedaudzos ir sporta zāle. Tajā straupieši var sportot bez maksas. Sporta zāles uzturēšana, treneru algošana izmaksā apmēram 30 tūkstošus latu gadā.
Pašvaldībai sadarbojoties ar uzņēmēju, pērn izremontēts sociālais dzīvoklis. Daudzviet Latvijā labi vārdi teikti par pašvaldības izdoto “Straupes grāmatu”. Tā pagasta padomei izmaksājusi ap astoņiem tūkstošiem latu.
Inešos pērn un šogad pašvaldība goda vietā ceļ bijušo Vecpiebalgas muižas ēku. Tā ir Inešu bagātība. Pagājušajā gadā pilij uzlikts jumts 900 kvadrātmetru platībā, kas izmaksājis 50 tūkstošus latu. Kultūras pieminekļa saglabāšanai kultūras ministrija piešķīrusi trīs tūkstošus. “Pusgadsimtu vecais, caurais jumts nomainīts. Vecajai ēkai tas bija ļoti būtiski,” uzsver pagasta padomes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde. Pērn ar Saeimas deputāta Paula Putniņa atbalstu saņemta mērķdotācija 15 tūkstoši latu pils logu nomaiņai. Pašvaldība ieguldīja tikpat, un nu ēkai ir jauni logi. Šovasar pašvaldība par saviem līdzekļiem atjaunos pils fasādi.
Muižas parkā atjaunota daļa mūra sētas, atbalsta siena. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijā izbūvēts iežogojums. Pašvaldības telpās izremontēti vairāki darba kabineti, pamatskolā – klases. Nopietns remonts veikts ceļam Ineši – Sviļi un Dzirnavu ielā.
“Mūsu bagātība ir ne tikai pils, arī Inešu ezers,” saka pašvaldības vadītāja. Pērn sadarbībā ar zivju resursu fondu Inesī ielaisti 250 tūkstoši līdaku mazuļu.
Komentāri