Pēc nedēļas Ministru kabinets apstiprinās jauno Latvijas novadu karti.
Cēsu rajons buksē
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izveidotajā kartē – projektā – mūsu rajona teritorijā patlaban iezīmēti pieci iespējamie novadi. Lielākais ir Cēsu, kurā apvienotas Cēsis, Amatas novads, Raiskuma, Dzērbenes, Kaives, Liepas, Mārsnēnu, Nītaures, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Veselavas un Zaubes pagasts. Tajā kopā paredzēti 38235 iedzīvotāji. Nākamais lielākais mūsu rajona novads projektā ir Priekuļi, kurā iekļauts Priekuļu un Raunas pagasts, kopā 7992 iedzīvotāji. Līgatnes novadā, vienojoties pilsētai un pagastam ar šādu nosaukumu, būtu 4133 iedzīvotāji. Jaunpiebalgas novadā, kurā ierakstīti trīs pagasti – Jaunpiebalga, Drusti, Zosēni, būtu 3855 iedzīvotāji. Apvienojoties Vecpiebalgai un Inešiem, veidotos Vecpiebalgas novads ar 2399 iedzīvotājiem.
Taču reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs Aigars Štokenbergs skaidro, ka tas ir tikai viens no variantiem. Kāds izskatīsies Cēsu rajons Latvijas novadu kartē, gaidot 2009.gada pašvaldību vēlēšanas, taps zināms tikai nākamo otrdien, 4.septembrī, valdības sēdē.
– Cēsu rajonam izstrādāti divi varianti. Ministru kabineta kompetencē paliek izlemt, vai Cēsis būs nacionālas nozīmes pilsēta un būs vairāki novadi, kas ir kompromisa priekšlikums sarunās ar Zaļo un zemnieku savienību, vai arī tiks pieņemts variants, kas tapis, ievērojot vairākuma pašvaldību pieņemto lēmumu. Proti, ka būs liels Cēsu novads, kurā būtu Cēsis un vēl desmit pašvaldības, – sacīja A.Štokenbergs preses konferencē žurnālistiem, tomēr neatbildēja uz “Druvas” jautājumu, kuras pašvaldības administratīvā kārtā tiks iekļautas Cēsu novadā, ja tiks pieņemts lēmumus to veidot. Jo, kā zināms, vēlmi veidot lielo novadu kopā ar pilsētu izteikuši pagasti, kuriem nav tiešas robežas ar Cēsīm. Tādēļ, acīmredzot, ir tikai viena izeja – kādu no robežpašvaldībām iekļaut novadā pret tās izvēli.
Līdz startam – gads
Ministrijas izstrādātājā novadu kartē paredzēts izveidot 93 vietējās pašvaldības – novadus un deviņas republikas pilsētas. Karte tapusi, apkopojot pašvaldību izteiktos viedokļus un jau pieņemtos lēmumus, skaidroja ministrs.
“Šis ir labākais kompromiss, sabalansējot pašvaldību intereses, ekonomiskos un sociālos aspektus,” tā atzina reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, iepazīstinot žurnālistus ar vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu.
Novadu veidošanai tiks atvēlēts viss nākamais gads. Ministru kabinetam, apstiprinot noteikumus par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu, pašvaldības varēs pieņemt lēmumus par novada izveidošanu līdz 2009.gada 31.janvārim, protams, atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai novadu kartei. 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanas Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās tajās administratīvajās teritorijās, kuras norādītas administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos. Ministru prezidents Aigars Kalvītis žurnālistiem atzina, ka līdz ar to pazūd grūti risināmas problēmas – kā līdz vēlēšanām pārvaldīt novadus, kā nodrošināt pārstāvniecību un citas. Premjers skaidroja, ka valdība risina arī tās problēmas, kuras jau gadiem kā šķēršļus lielāku pašvaldību veidošanai min sabiedrība. Viens no asākajiem jautājumiem – lauku ceļi. A.Kalvītis informēja, ka plānots palielināt ceļu fondam atvēlēto degvielas akcīzes nodokļa daļu, lielāku īpatsvaru šo valsts līdzekļu novirzot lauku ceļiem. Problēmas ar valsts dienestu un citu valsts institūciju rajona struktūrām reformas kontekstā Ministru prezidents uzskata par atrisināmām, tās tiks reformētas. Premjers atzina, ka valstī jau ir šāda pieredze, piemēram, veidojot lauksaimniecības pārvaldes institūciju. A.Štokenbergs savukārt informēja, ka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija uzsākusi darbu ar citām nozaru ministrijām, lai veidotu iedzīvotājiem un pašvaldībām viegli pieejamas struktūras. Naudu reformai netaupa
Reformas īstenošanai mērķtiecīgi tiek virzīts valsts finansējums. Budžetā novadu infrastruktūras attīstībai bija paredzēti 12,8 miljoni latu, tai skaitā 10 miljoni latu ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumiem piešķirti 52 pašvaldībām, kas vienojušās par Gulbenes, Daugavpils, Alūksnes un Apes novadu veidošanu.
Vēl 2,8 miljonus latu novadu infrastruktūras attīstībai varēs piešķirt saskaņā ar Saeimas jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Administratīvi teritoriālās reformas likumā. Tie paredz divkāršot jeb līdz 200 000 latu palielināt valsts atbalstu novadu infrastruktūras attīstībai.
Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu vēl šogad jaunveidojamajiem novadiem piešķirt 20,1 miljonu latu, ko pašvaldības, pieņemot lēmumus par novadu veidošanu, varēs ieguldīt dažādos infrastruktūras objektos.
Kā atzīst A.Štokenbergs, šogad valsts reģioniem sniegusi nozīmīgu atbalstu. Gada sākumā valdība atbalstīja ministrijas sagatavotos priekšlikumus valsts budžeta mērķdotāciju sadalei pašvaldību investīciju projektiem. No 20,87 miljoniem latu valsts investīciju lielāko daļu pašvaldības paredz ieguldīt skolu, bērnudārzu, sporta centru renovācijā un būvniecībā.
Aprīlī pašvaldību, izglītības, kultūras un citu sabiedrībai nozīmīgu pasākumu finansēšanai piešķirta mērķdotācija 1,6 miljonu latu. Līdz augusta nogalei apgūti 771 tūkstotis latu, 48 procenti. Kopš valdības rīkojuma stāšanās spēkā ir pagājuši četri mēneši, bet līdz šim 97 pašvaldības nav izrādījušas aktivitāti piešķirto līdzekļu izlietošanā. Fakti: Patlaban mūsu rajonā ir 24 pašvaldības: divas pilsētas, viens novads un 21 pagasts. Cik būs pēc reformas?
Komentāri