Tautas nobalsošana par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturēto likumu grozījumu „Nacionālās drošības likumā” un „Valsts drošības iestāžu likumā” atcelšanu notiks jau nākamnedēļ – 7. jūlijā.
Nobalsošana ir simboliska, jo likuma grozījumi tagad jau vairs nav spēkā. 29. martā strīdīgie grozījumi Saeimā tika atcelti, līdz ar to likumi nu ir tieši tādā redakcijā, kādā tie bija pirms grozījumu pieņemšanas steidzamības kārtā.
Politologs Ivars Ījabs atzīst, ka referenduma jēga ir simboliska: “Tiem, kuri uzskatīs par nevajadzīgu piedalīties referendumā, droši vien nevajadzētu arī sūdzēties, ka tautai nav iespēju izteikt savu viedokli par politiskiem jautājumiem.
Protams, drošības likumi ir visnotaļ komplicēti, un, iespējams, tos ir grūti pilnībā izprast, bet skaidrs ir tas, ka referendums lielā mērā būs arī kā uzticības apliecinājums vai uzticības atteikšana valdošajai koalīcijai.” Tai pašā laikā premjers kādā intervijā apgalvojis, ka referendums ir viedokļa izteikšana par konkrētajiem likumu grozījumiem, ne neuzticības vai uzticības izteikšana valdībai.
Arī politologs Andris Runcis vērš uzmanību tam, ka lielai daļai cilvēku referendums, tāpat kā vēlēšanas, ir viena no retajām iespējām ietekmēt politiskos lēmumus: “Ja cilvēkam nav vienalga, kas un kā noris šai valstī, ja ir vēlēšanās parādīt savu attieksmi pret valdību, nevis politiķus kritizēt, tikai virtuvē esot, tad ir jādodas uz referendumu.
Tas, ka likuma grozījumi vairs nav spēkā, parāda Saeimas vājumu, nekompetenci un neprofesionalitāti. Nav nopietni, ja likumdevējs vienā dienā ko pieņem, bet pēc dažām nedēļām strauji izmaina. Tomēr referendums tikai formāli būs par šiem grozījumiem, jo ikviens referendums savā būtībā ir arī par daudziem citiem jautājumiem. Šoreiz attieksme tiks izteikta arī par augsto inflāciju, Saeimas un atsevišķu ministru darbu, Valsts prezidenta izvēli.
Pie jebkura rezultāta valdība turpinās strādāt. Ja tā kritīs, tam būs citi iemesli, piemēram, partiju elites savstarpējie ķīviņi, ambīcijas un citas lietas.”
Politologs Valts Kalniņš atzīst, ka jēgu un iemeslus, kādēļ nepieciešams piedalīties tautas nobalsošanā, iespējams skatīties divos līmeņos: “Viens ir šaurāks, tieši raugoties uz likumiem. Ja tauta nobalsos par likuma grozījumu atcelšanu, tad vismaz šīs Saeimas laikā būtu spēkā skaidrs aizliegums atgriezties pie šī jautājuma un no jauna pieņemt tādu likuma redakciju, pret kuru iebilda Valsts prezidente un kuras dēļ tika ierosināta tautas nobalsošana.
Otrs aspekts ir tas, ka Valsts prezidente, aicinot uz nobalsošanu, ir kritiski izteikusies par veidu un stilu, kā valdošā koalīcija risinājusi šos jautājumus. Līdzdalība referendumā būs skaidrs signāls, ka tauta pievienojas prezidentes nostājai, ka nedemokrātiskā, sasteigtā ceļā svarīgus likumus grozīt nav pieļaujami.
Ja runā par atkāpšanos, tad loģiski būtu domāt par Saeimas atlaišanu, bet šo procedūru prezidente neierosināja. Tā kā Ministru prezidents Aigars Kalvītis arī personiski aktīvi atbalstīja drošības likumu grozījumu pieņemšanu, tas varētu būt pietiekams pamats mainīt premjeru, tomēr sekas un rezultāts šādam procesam nav skaidri saskatāms.”
Jau iepriekš “Druva” skaidrojusi, ka steidzamības kārtā pieņemtajiem drošības likumu grozījumiem bija dažādas specifiskas nianses. Viena no tām – grozījumi būtu radījuši tādu situāciju, kurā ne tikai deputāti, bet arī Nacionālās drošības komisijas pilnvarotās personas varētu pārbaudīt drošības iestāžu darbību. Turklāt pieeju valsts noslēpumam varētu izsniegt ne tikai Satversmes aizsardzības birojs, bet arī Informācijas analīzes dienests, kas ir Ministru kabineta pārraudzībā, līdz ar to varētu paplašināties personu loks, kuriem ir šī pieeja.
Komentāri