Raunā arheologi strādāja senās pils apkārtnē. Darbu vadīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arheoloģe Sandra Zirne.
Izrakumi tika veikti 10 x 5m lielā teritorijā 0,5m dziļumā. Izrakumi bija veiksmīgs sākums Raunas priekšpils izpētē. Arheologi atrakuši daļu no 17.gs. lietota piena kambara, redzamas vairākas starpsienas, krāsns pamatne. Lai gan priekšpils ēkas sagrautas, iespējams, spridzinot, brīnumainā kārtā izrakumos atrasts neliels pilnībā saglabājies māla podiņš, daudz stikla lausku, kas vēsta, ka senajā pilī bijis daudz stiklotu logu. Atrasti dažādu pīpju kāti, bronzas kniedes, dzelzs priekšmeti, pakavs, astoņas monētas un kāds priekšmets, kam vēl nav atrasts pielietojuma izskaidrojums, un arī uzturā lietoto lopu kauli.
Arheoloģe Sandra Zirne, pētot Raunas pils vēsturi un arhīva materiālus, uzskata, ka piena kambarī bijusi koka grīda un arī pagrabs, kas aiztaisīts ar koka lūku, bet to atrakt un izpētīt varētu tikai gadu gaitā, kad tiks nostiprinātas un iekonservētas jau atraktās mūra sienas.
S. Zirne uzskata, ka Raunas pilsdrupu izpēte varētu būt tikpat veiksmīga, kā tā ir Cēsu pilsdrupās. Arheoloģe vērtē, ka zinātniski nozīmīgi ir darboties arheoloģijas izpētē laikā, kad pilī notiek konservācija. Nākamajā gadā izrakumus domāts turpināt, paplašinot platību un, iespējams, atrokot pils pagalma bruģi.
Raunas pagasta kultūrvēstures pieminekļu pārvaldnieks Valdis Jānis Platais arheologu darbu uzskata par ļoti veiksmīgu un cer, ka pašvaldība arī nākotnē atbalstīs izrakumu veikšanu un zinātnisko izpēti.
Pēc pašvaldības mājas lapas informācijas sagatavojusi Valda Rozenberga
Komentāri