Latvijas novadi beidzot apstiprināti. Cik stipras būs uzzīmētās robežas?
Ministru kabineta sēde otrdien ieies vēsturē. Gan ar pieņemto jauno novadu karti, gan pašvaldību vadītāju pārpildīto ēku. Uz valdības namu bija sabraukuši gan apmierinātie, gan neapmierinātie ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas zīmēto karti. Kā pēcāk stāstīja pašvaldību vadītāji, par lielo pulcēšanos pie sēžu zāles durvīm brīnījušies pat valdības mājas tehniskie darbinieki. Kad kāda amatpersona, klusinot sarunas, aizrādījusi, ka vajadzējis diskutēt laikus, tad nebūtu jāstāv aiz durvīm, pretī saņēmusi lakonisku paskaidrojumu, ka nevajadzējis gadiem pašvaldību vadītājus uzskatīt par peramiem zēniem un meitenēm. Atbildības smaguma un reizē liktenīgas nolemtības pārņemti, šie tautas vēlētie kalpi stāvēja pie citu tautas vēlētu kalpu durvīm. Gaisotne bija sakarsēta, kad beidzot visi tika aicināti iekšā. Laikam jau mierinājumam uzrunu ap simts pašvaldību vadītājiem un gandrīz divdesmit ministriem teica Valsts prezidents Valdis Zatlers.
V.Zatlers lēmuma pieņemšanu par novadiem nosauca par Latvijas nākotnei ļoti būtisku. Prezidents tomēr sacīja, ka jaunajā “novadu kartē” pašvaldības vēl aizvien ir ekonomiski ļoti atšķirīgas, līdz ar to mazākajām būs grūtības konkurēt. Prezidents pastāstīja, ka saņēmis vairākus simtus lūgumu apturēt plānoto administratīvo reformu, tomēr norādīja, ka Latvija nevarot atļauties mazās pašvaldības un valdība varējusi būt pat stingrāka, veidojot jauno “novadu karti”. “Ja par administratīvo reformu turpināsies strīdi, tad lielākā daļa lauku iedzīvotāju dosies peļņā uz Rīgu vai Dublinu,” tā V.Zatlers, piebilstot, ka Ministru kabineta darbs nebeidzas ar lēmumu.
Arī Ministru prezidents Aigars Kalvītis pauda pārliecību, ka vienošanās par reformu
ilgusi desmit gadus, un aicināja ministrus būt izlēmīgiem un pārliecinātiem par savu lēmumu. “Šis ir mainīgs process. Šī nebūs ne pirmā, ne pēdējā karte, kuru valdībai nāksies apstiprināt,” apgalvoja A.Kalvītis.
Cēsu rajonā pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2009.gadā būs pieci novadi. Cēsu novadā ietilps Cēsu pilsēta, Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Kaives, Liepas, Mārsnēnu, Nītaures, Drustu, Skujenes, Taurenes, Vaives, Veselavas un Zaubes pagasts. Rajonā būs Pārgaujas novads, kuru veidos Raiskuma, Stalbes, Straupes pagasts. Vēl rajonā būs Jaunpiebalgas (Jaunpiebalgas un Zosēnu pagasts), Vecpiebalgas (Vecpiebalgas un Ine-
šu pagasts), Līgatnes (Līgatnes pilsēta un Līgatnes pagasts), Priekuļu (Raunas un Priekuļu pagasts) novadi.
Stājoties spēkā administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumiem, vietējās pašvaldības varēs pieņemt lēmumus par novada izveidošanu līdz 2009.gada 31.janvārim saskaņā ar noteikumos paredzēto novadu teritoriālo dalījumu. „Novadu izveide ilgtermiņa veicinās līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību. Koncentrējot finanšu resursus un piesaistot kvalificētus speciālistus, novadu pašvaldības varēs risināt teritorijai aktuālus jautājumus, sakārtojot infrastruktūru, līdz ar to sekmējot cilvēku dzīves kvalitātes paaugstināšanos,” tāds ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga viedoklis.
Iedzīvotāju skaita ziņā mazākais būs Rucavas novads, kur patlaban dzīvo 2146 iedzīvotāji, Vecpiebalgas novads – 2435 iedzīvotāji, bet Jaunpiebalgas novadā – 3914 iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaita ziņā visbagātākais būs Ogres novads, kur dzīvo 45 937 iedzīvotāji, nākamais Cēsu – 38 663 iedzīvotāji.
Gandarīti no Rīgas mājās brauca Pārgaujas pašvaldību un Drustu pagasta padomes vadītāji, jo valdība respektēja viņu vēlēšanos. Pārgaujai savs novads, bet Drusti būs Cēsu, ne Jaunpiebalgas novadā. “Tagad ir duālas sajūtas. Labi, ka Pārgaujas pagasti kopā, mūsu viedokli uzklausīja. Taču reformu bīda apsvērumi, ambīcijas, nepieciešamība izdarīt, nevis ekonomisks pamatojums. Man skumji par Amatas novadu, kurā tik daudz izdarīts, kur iespējas attīstīties,” domās dalījās Raiskuma pagasta padomes priekšsēdētājs Hārdijs Vents un piebilda, ka tagad priekšā ļoti grūts darbs, lai īstenotu kopīgus Pārgaujas mērķus. “Nav dienas, kad kolēģi netiekamies, nerunājam, ko un kā darīt, kā apzināt esošo un likt kopā.
Novadi tagad ir, bet diemžēl ministrijā neviens neuzņemas pat spriedelēt, kur nu skaidrot, ko darīt tālāk. Mēs strādāsim kopā un ceram, ka tos 200 tūkstošus latu katra pašvaldība saņems. Šo naudu nedrīkst noēst,” stāsta H.Vents.
“Braucu mājās, sāpēja sirds. Nāksim kopā, lemsim. Varbūt līdz šim valdījušas emocijas, ļoti gribējies saglabāt Amatas vārdu. Protams, ir bažas, ka Cēsis attīstīsies, arī piepilsēta, bet kas ar mūsu bibliotēku, feldšerpunktu. Cēsīs taču tas viss ir un labāks. Bet varbūt novadā, būdami lielākie teritorijas ziņā, arī visvairāk iegūsim,” pārdomas izteica Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte un piebilda, ka tiesā valdību nesūdzēs.
Priekuļu pašvaldības vadītāja Māra Juzupa domā, ka lēmums apvienot Priekuļus ar Raunu ir labākais variants no iespējamiem. “Ja jau Salaspils, Baloži nepalika patstāvīgi, tad mums nebija nekādu cerību. Rauna un Priekuļi ir divas uz attīstību vērstas pašvaldības, gan jau sapratīsimies,” tā M.Juzupa.
Trešdien Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) izplatīja paziņojumu, ka viņu ministru viedoklis bijis viennozīmīgs: jābalso bija tikai par tām pašvaldībām, kurām nav iebildumu par novadu robežu, respektīvi, Latvijas karte jāveido pakāpeniski, bet pārējos novados jāturpinās diskusijām.
ZZS turpinās konsultācijas ar visu to pašvaldību pārstāvjiem, kuri šobrīd nav apmierināti ar RAPLM izstrādāto novadu karti.
Lai vai kā, mūsu rajona novadu kartē vairs būtisku izmaiņu nebūs. Reforma jāsāk dzīvē, tad redzēs, cik pareiza tā uzzīmēta uz papīra.
Komentāri