Radio jau sen kļuvis par mūsu ikdienas neatņemamu pavadoni.
Tas skan, braucot automašīnā, arī darba vietās fonā tas iekrāso
mūsu ikdienu ar tīkamu mūziku un aktuālām ziņām. Mēs gribam, lai radio dod to pozitīvo lādiņu, kas nepieciešams ikdienas skrējienā.
Pusotru gadu Valmierā un Vidzemē raida „Radio Valmiera”, kas savu devīzi izsaka vārdos “Radio pozitīviem cilvēkiem.” Radio muzikālais formāts ir pozitīvs un aktīvs, lai arī tie cilvēki, kuri nejūtas optimisma un pozitīvisma pilni, klausoties “Radio Valmiera”, par tādiem kļūtu.
“Ar negatīvismu nenodarbojamies, raugāmies, lai ziņas ir neitrālas vai ar pozitīvu ievirzi. Šajos ekonomiskajos apstākļos pietiekami daudz kas ikdienā sagādā smagu noskaņojumu, tāpēc radio kā fona medijam jārūpējas, lai klausītājs justos pozitīvi. Cilvēki novērtē pozitīvo vēsti, jo viņiem apnicis klausīties, cik visapkārt ir slikti,” saka SIA „Valmieras TV” valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris. Radio ir „Valmieras TV” apakšstruktūra.
Konkurence radio viļņos ir nopietna, jo “lielās” radiostacijas cenšas raidīt visā valstī. I. Vekteris norāda, ka pirms darbības uzsākšanas viņi veikuši publikas izpēti un analizējuši reklāmas tirgus iespējas reģionā, nonākot pie secinājuma, ka attīstīties ir iespējams: “Viens no galvenajiem argumentiem darbības uzsākšanai bija vēlme dzirdēt savu radio. Mūsu prioritāte ir vietējais klausītājs, akcentu liekot uz lokālajām ziņām.”
Radio direktore Krista Tuča piebilst, ka uz konkurenci var skatīties dažādi: “Jā, uz papīra tā varbūt liela, bet esam vienīgie, kas programmu veido tieši Vidzemes iedzīvotājiem. Prioritāri ziņojam
par notikumiem Vidzemē, neaizmirstot Latvijas un pasaules aktualitātes, lai klausītājam nav jāpārgriež uz citu staciju.”
Marts “Radio Valmiera” darbā ienāca ar pārmaiņām un jaunām vēsmām. Mainīta radio frekvence, klausītājiem tiek piedāvāta vēl daudzpusīgāka programma. I. Vekteris stāsta, ka frekvence mainīta, lai uzlabotu skanējuma kvalitāti. Sākotnēji “Radio Valmiera” skanēja 102,4 FM diapazonā, bet bijušas problēmas ar uztveršanu Madonas pusē, kur traucējumus radījis Cesvainē esošais 102,5 FM “Latvijas radio 1” raidītājs. Rezultātā uz vienas frekvences pamīšus nācies klausīties divas radiostacijas. Traucējumus radījušas arī Igaunijas radio stacijas, kas raidījušas blakus frekvencēs. Tagad radio raida frekvencē 98,1 FM, testi apliecina, ka kvalitāte krietni uzlabojusies. “Radio Valmiera” iespējams uztvert 30 – 35 kilometru rādiusā ap Valmieru, atkarībā no reljefa arī tālāk. Ar interneta starpniecību radio dzirdams jebkurā pasaules malā, tātad arī ārzemēs strādājošie vidzemnieki var uzzināt, kas notiek dzimtajā pusē.
“Cilvēkiem svarīga lokālā informācija, līdz šim radio tai nepievērsa nepieciešamo uzmanību. Reģionālie laikraksti to dara ļoti labi, arī elektroniskajiem medijiem šī niša jāaizņem. Nacionālie mediji pastāsta visu, kas noticis Rīgā, Amerikā, bet nepastāsta, kas noticis Cēsīs, Valmierā, Limbažos. Bet cilvēki to grib zināt, tam pierādījums ir augtais
reitings novadu ziņām Latvijas televīzijā,” saka K. Tuča.
Pērn Nacionālās radio un televīzijas padomes izsludinātajā konkursā par radio reģionālo apraidi Vidzemē uzvarēja “Radio Valmiera”. Iecerēts veidot radio, kas būs orientēts tieši vidzemniekiem. “Radio jomā šī niša ir brīva, tas ir nākotnes ceļš, ko gribam realizēt,” norāda I. Vekteris, piebilstot, ka īpaša uzmanība tikšot pievērsta tieši Cēsu rajonam: “Klausītāji tur ir, sāksim strādāt ar reklāmdevējiem, ceram uz viņu aktivitāti.”
Jaunam medijam, ienākot tirgū, klausītājs jāiekaro, tas nav viegli. Klausītāji ātri piefiksējot kļūdas, pie labā pierodot lēni. Nedaudz traucējis tas, ka klausītāji sākotnēji viņus asociējuši ar iepriekšējo – “Radio Imanta”.
“Cilvēki mums uzlika kaut kādus standartus. Ja tiem neatbildām, uzskatīja, ka tas ir slikti. Bet mēs neesam „Radio Imanta”, esam „Radio Valmiera”,” uzsver I. Vekteris.
Viņš apgalvo, ka radio šobrīd jūtas stabili, jo ir kopā ar televīziju. Tam ir liels pluss, jo ļauj notikt lielākai informācijas apritei.
Radio ienākumu avots ir reklāma, samazinoties ekonomiskajai aktivitātei, sarūk arī tās apjoms. Tomēr radio pārstāvji to neuztver sāpīgi. Viņuprāt, reklāmas tirgus šobrīd pārformējas, un uzņēmēji izvēlēsies reitinga un aptveramības ziņā labākus vai izmaksu ziņā lētākos medijus.
“Uzskatu, ka reklāmas apjomam reģionālajā presē un elektroniskajos medijos būtu jāpieaug, jo tie spēj piedāvāt lielu publiku. Reģionālajiem medijiem ir daudz lielāks uzticamības koeficients nekā nacionālajiem. Līdz ar to reklāmdevējs par zemāku maksu var panākt daudz lielāku rezultātu,” uzsver I. Vekteris.
Komentāri