Vairāk nekā sešos hektāros iestādītas upenes, un piemājas dārzā vieta atradusies rabarberu audzei. Pagaidām 20 aitas un paprāvs pulks trušu. Zemnieku saimniecības “Mazvieķi” saimnieks neslēpj, ka tie ir meklējumi.
“Upenes ir nesušas zaudējumus. Ražu vācu jau kādas četras vasaras. Vienmēr zem nulles. Šogad, par laimi, ogu nav. Pietiks vien pašiem un radiem,” novērtē “Mazvieķu” saimnieks Gunārs Ciekurznis, bet jautāts, kā, esot zem nulles, saimniecībai izdodas pastāvēt, un, no malas raugoties, arī attīstīties, acu skatu pamet uz lielajām zaļajām lapām. Rabarberus uzpirkuši konditorejas uzņēmumi, tur noiets ir arī niecīgai daļai ogu.
“Līdz Jāņiem ar rabarberiem gāja ļoti labi. Nu jau tirgošanai par vēlu, pārauguši. Tagad vedam un pārdodam lokus, drīz būs burkāni un vēlāk bietes,” sacīja Gunārs un pajokoja, ka par ogām viņš runā nelabprāt, bet dārzeņu laiku esot gatavs aizstāvēt.
“Domāju, ka upenes šogad rakšu ārā. No sešiem hektāriem krūmu, atstāšu tikai pusotru. Upenes tiešām nav audzēšanas vērtas. Augļkopju asociācijā, kuras biedri esam, tikai sola, ka tirgu sakārtos, bet, cik zinu, pērn upenes iepirka no Ķīnas par septiņiem santīmiem kilogramā. Pagājušajā gadā salasījām ogas veselu kravu, aizvedām uzpircējam, bet šis pasaka, ka nevajag. Izbērām zemē, bet par transportu un lasītājiem bija samaksāts,” noteica Gunārs un sacīja, ka šovasar mēģina izveidot šķirnes aitu ganāmpulku, kā arī vērtēs, kādas ir iespējas no-pelnīt, audzējot trušus.
“Joprojām audzēsim arī daudz dārzeņu un mēģināsim tos piedāvāt vietējiem veikaliem. Pieredze ir tāda, ka cilvēki arī mazpilsētās labprāt izvēlas Latvijā ražotu preci. Dzīvošana un strādāšana laukos jau ir interesanta lieta. Vienmēr var atrast jaunas iespējas. Drosmei, tai gan ir jābūt,” mazliet ironizēja saimnieks, bet piebilda, ka kādam jau tas vienalga ir jādara.
Komentāri