Atraitnītēm, balzamīnēm, verbenām, pat rozēm vēlos vakaros un agros rītos pieaugot kājas. Tā nav pasaka, bet nejauka Cēsu dārznieku ikdiena. Kamēr cēsnieki un pilsētas viesi priecājas par daudzajām puķu dobēm un sakopto Maija parku, dārznieki spiesti stādījumus visai regulāri atjaunot. Ne tamdēļ, ka puķes neaugtu vai vīstu, bet tāpēc, ka stādījumus posta un izzog.
“Bija reize, kad nevienas puķes vairs nebija ziedu traukos Bērzaines ielā iepretim Dzimtsarakstu nodaļai. Citu rītu sapratām, ka sabojāti dekoratīvie stādījumi Rožu laukumā. Ja iedzīvotāji pamanījuši, tad tur izvietoti vairāki lieli koka podi ar augstiem stādījumiem. Viens pods bija izcelts, ceri izmētāti. Labi, ka nebija sabojāts dekoratīvais koka pods, kurš aptvēra stādījumus. Atceros arī gadījumu pērn vasarā, kad Vienības laukumā kāds agresīvs autobraucējs samala vienu no četrām ziedu piramīdām,” stāstīja dārzniece Indra Dzene, kura kopā ar pilsētas ainavu arhitekti Daci Laivu katru pavasari rūpīgi plāno apstādījumu vietu un daudzveidību Cēsīs.
Iepriekšminētie gadījumi traktēti kā sīkais huligānisms un pārkāpēji pat noskaidroti, likts administratīvais sods. Šos postījumus var pierakstīt piektdienas vakara Cēsu publikai, kad alkohols, tusēšana baros, neizprotama agresija un vēlme izrādīties ņēmusi virsroku pār veselo saprātu. Taču ar šo gadījumu atstāstu aina nebūtu pilnīga.
Izrādās, Cēsu apstādījumi tukšojas izlaidumu laikā, kapusvētku gaidās, pirms jaunā mācību gada sākuma.
“Izlaidumu laikā apgriež hostas Maija parkā. Acīmredzot lapas izmanto, lai pušķus taisītu. Ir aizdomas, ka Maija parka ziemcietes redzu arī Cēsu tirgū, bet to nepierādīt. Izrok arī puķītes no pilsētas dobēm un nes uz saviem kapiņiem. Bija reize, kad pieķērām cilvēku, kurš šādi rīkojās. Prasījām, ko tagad darīsim? Notēloja, ka palicis slikti ar sirdi, lūdza atļauju piesēst uz soliņa,” gadījumus no dzīves stāstīja Indra Dzene un piebilda, ka regulāri viņa un vairāki zemnieku saimniecībā “Kliģeni” strādājošie apstaigā puķu stādījumus, lai izvērtētu, vai atkal kāda puķe nav izrauta un jāstāda vietā.
“Kliģeni” ir uzņēmušies Cēsu apzaļumošanas pienākumu, tajā pašā dienā, kad postījums konstatēts, to novērš, iestādot vietā jaunus stādus. Tāpēc ne pilsētnieki, ne tūristi nepamana, ka starp mums ir cilvēki, kas rīkojas cūcīgi- posta otra darbu un zog.
“Atjaunojam, domājot, ka cilvēki mācīsies, ka skaists tomēr izskatās labāk par izpostītu. Atjaunojam stādījumus uz firmas rēķina, jo esam atbildīgi par apstādījumu kvalitāti. Taču ir kāda nianse, ko der zināt plašākai sabiedrībai- nauda jau tāpat neuzrodas. Mēs izpildām Cēsu novada pašvaldības pasūtījumu. Tātad puķu stādījumus atjaunojam uz nodokļu maksātāju rēķina, tāpēc mudinu cilvēkus nebūt vienaldzīgiem, ” situāciju izvērtēja “Kliģeni” īpašnieks Aleksandrs Raubiško un norādīja, ka vairākkārt uzņēmums vērsies Cēsu pašvaldības policijā, bet saprotams, ja zaglis pie rokas nav pieķerts, tad viņš nav zaglis.
Šo pašu iemeslu minēja arī Cēsu novada pašvaldības policijas priekšsēdētājs Valdis Sviķis. Un neslēpa – zina, ka nelegāla
puķu podu zortēšana mēdz notikt, bet policijas darbinieku rokas šajās situācijās par īsām.
“Mums ir pat aizdomas, kas ir cilvēki, kas apstādījumu puķes nes tirgot Cēsu tirgū, bet pierādīt neko nevaram. Ja tirgū cilvēks var uzrādīt dokumentu, ka viņam ir zeme, mazdārziņš, ja saka, ka tur viss izaudzis, tad nekā. Ja nevaram noķert puķu griezēju vai dobju postītāju pie rokas, tad nevaram arī sodīt,” tā Valdis Sviķis, stāstot, ka pavasarī pieķerts cilvēks, kurš ar speciāliem instrumentiem griezis pūpolus, uz policijas galda esot sūdzība no privātpersonas, ka kāda konkrēta sieviete aplauzusi viņas ceriņus un pārdevusi tirgū.
“Nu, sakiet, kā lai pierāda ceriņu izcelsmi,” atbildot jautāja Valdis Sviķis un bija pārliecināts, ka šo pārkāpumu gadījumos vajadzētu apelēt pie morāles, attieksmes pret savu pilsētu un citu cilvēku darbu, taču, ja ne pusaudži, bet solīda gadagājuma ļaudis dodas izrakņāt puķu dobes, lai aiznestu begonijas uz kapsētu saviem mīļajiem, tad par kādu moralizēšanu, policejisku pieeju vai biedēšanu var būt runa!
V. Sviķis gan norādīja, ka daži administratīvā pārkāpuma protokoli arī puķu izzadzējiem un stādījumu postītājiem ir sastādīti, lietas aizgājušas līdz tiesai un pat soda piedziņai.
Taču ir gājis arī laiks, tērēti pašvaldības un valsts līdzekļi, lai klauvētu pie tā cilvēka sirdsapziņas, kas nelikumību pastrādāja. Un visbiežāk, ja postīta atraitnīšu dobe, tad arī laikā, kad tajā jau zied mārtiņrozes, vēl nekāda soda nauda no postītāja nav piedzīta.
“Pats vienu tādu postītāju
notvēru. Paziņoju policijai, atbrauca, savāca, un dzirdēju, ka uzlika sodu. Nezinu, vai kāds to sodu arī samaksāja,” tā Aleksandrs Raubiško un neslēpa, ka pašlaik jādomā arī, kā atjaunot plašo rožu dobi Maija parkā. To pabojājusi pagājusī ziema un pacentušies negodīgi iedzīvotāji. Būs vajadzīgi vismaz 200 stādi.
“Atļaušos teikt, ka puķes izrauj, mūsu darbu posta vietējie. Pēc lielajiem pasākumiem, koncertiem, kas notiek Cēsīs, nav tukšu dobju vai aplauztu rožu. Diemžēl to dara savējie,” tā dārzniece Indra Dzene.
Ilze Kalniņa
Komentāri