Piektdiena, 19. jūlijs
Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra

Problēma. Bērnudārzi – deficīts vēl joprojām

Druva
23:00
13.04.2007
5

Viena no biežāk apspriestajām tēmām ģimenēs – kur likt bērnu, ja dārziņos nav vietas, ja jāatsāk darba gaitas, ja nav vecmāmiņas vai nepietiek līdzekļu algot aukli? Par to runā, diskutē un, šķiet, pamazām meklē arī risinājumus. Taču netrūkst vecāku, kuri atzīst, ka valsts jaunās ģimenes nostādījusi bezizejas situācijā. Un kamēr kāds domā vai

spriež, vecāki spiesti dzīvot, kā vien prot un var… Par aukli kaimiņi vai pagasta ļaudis

Divgadīgā Ritvara mamma Laine Kārkliņa jau sarunas sākumā saka: “Neko jaunu nepateikšu. Visiem ir zināms, ko mūsdienās nozīmē būt vecākiem. Dzīvoju laukos, bet arī mūs ir skārusi bērnudārza problēma. Labi vecākiem, kuriem mazuļus var pieskatīt vecvecāki, bet ko darīt tiem, kam viņu nav vai viņi dzīvo citā Latvijas pusē? Arī es, kad dēlam palika gads, biju spiesta domāt par atgriešanos darbā. Vīrs nepelna tik daudz, lai es varētu atļauties ar bērnu dzīvot mājās. Knapināmies, skaitām dažkārt pēdējos santīmus un savā ģimenes budžetā nevaram savilkt galus. Savā sociālajā situācijā

auklei algu nopelnīt neesam spējīgi,” saka Ritvara mamma un atklāj, ka dēlu ikdienā pieskatīt palīdz gan kaimiņi, gan citi pagasta ļaudis.

“Dažkārt bērnu ņemu līdzi uz darbu, lai gan viņam tur ir grūti. Protams, būs kāds, kurš teiks: “Vajadzēja domāt, pirms bērnu pasaulē laist”. Ir jau arī dzirdētas šādas replikas un man raudāt gribas. Vai tiešām tādēļ, ka nepiedzimu kāda miljonāra ģimenē, man aizliegts dzīvē atļauties veidot ģimeni,” nelielās pārdomās dalās Laine. Bērnu rindas nesarūk. Cels jaunu bērnudārzu

Kā “Druvai” atzina Cēsu domes izglītības metodiķe Dzintra Kozaka, šobrīd pilsētā rindā uz bērnudārziem gaida 538 bērni.

“Par šo problēmu esam domājuši, un pilsētas dome jau izstrādājusi projektu jauna bērnudārza celtniecībai ar 252 vietām. Šopavasar varētu sākties jaunā bērnudārza celtniecība Saules ielas rajonā,” stāsta Dz.Kozaka un piebilst, ka jaunais bērnudārzs nākotnē

atvieglos kopējo situāciju pilsētā.

Savukārt

rajona padomes izglītības pārvaldes galvenā speciāliste – metodiķe Gaida Vārava par rajona kopējo situāciju stāstīja, ka dažviet arī pagastos situācija ir pietiekami dramatiska.

2006. gada 1. septembrī apkopotie dati rāda, ka garākās rindas uz bērnudārziem bija Amatas novadā – 58 bērni, Priekuļu pagastā – 44, Liepā – 38, Raunas pagastā – 11, Līgatnes pilsētā – 8, Nītaurē un Jaunpiebalgā – 5 bērni gaida, lai tiktu bērnudārzā. Visvairāk bērnu rindā uz bērnudārziem ir vecumā līdz diviem gadiem, tad

līdz trīs gadus vecie, un pēc tam trīs līdz četrus gadus vecie. G.Vārava stāsta: “Protams, arī rajonā aktuāla problēma ir vietu trūkums bērnudārzos. Dažviet grupiņas ir noslogotas tā, ka arī vienam vai diviem bērniem vairs nav vietas. Iespējams, Liepā varētu domāt par papildgrupas atvēršanu, bet

Jāņmuižā un Priekuļos par nepilnās dienas grupiņām,” domās dalās G. Vārava un neslēpj, ka problēma ir arī kadri, jo šobrīd pirmsskolas izglītības iestādēs trūkst pedagogu.

“Patlaban 3. pirmsskolas izglītības iestādē trūkst četru pedagogu. Skolotājas strādā ar pārslodzi. Protams, skolotājām ir mazas algas un jaunie speciālisti nenāk. Jāatzīst, ka pirmsskolas izglītības iestādes skolotājām nemaksā ne par metodisko, ne audzināšanas darbu. Viņas ārpus darba laika strādā un gatavojas nodarbībām,” domās dalās G.Vārava un atzīst, ka ir vērojama tendence, ka daudzi vecāki uz bērnudārzu vēlas sūtīt arvien mazākus bērniņus. Sākot jau no pusotra gada vecuma.

Ne alternatīva, bet iespēja

Viena no iespējām jebkurai mammai atstāt mazuli uz pāris stundām ir Cēsu bērnu un jauniešu centrā grupiņā “Cāļu saime”, kura pilsētā darbojas trešo gadu.

Kā “Druvai” pastāstīja centra pirmsskolas skolotāja Olita Āre, uz “Cāļu saimi” nāk bērniņi no divu līdz četru gadu vecumam.

“Bērniem un viņu vecākiem ir brīva izvēle – nākt katru dienu uz pāris stundām vai tikai tad, kad tas nepieciešams. Taču bērni te var uzturēties ne ilgāk par trim stundām, jo viņiem te nav iespējas

paēst un gulēt. Kaut gan gadās, ka kādreiz kāds aizmieg tepat līdzās uz dīvāna,” stāsta O. Āre un atklāj, ka “Cāļu saime” darbojas katru darba dienu no deviņiem rītā līdz četriem pēcpusdienā.

“Kādreiz gadās, ka vienlaikus grupiņā sanāk septiņpadsmit bērni. Protams, tad ir grūti, bet vecākiem cenšamies neatteikt un bērnus paņemam vienmēr. Arī pirmdienās novērojam, ka parasti ir daudz bērnu. Tad vecākiem pēc brīvdienām varbūt vairāk darāmā,” situāciju vērtē pirmsskolas skolotāja.

Uz jautājumu, ko bērniem vislabprātāk tīk darīt laikā, kamēr viņi sagaida vecākus,

pirmsskolas skolotāja Lilita Ziediņa saka: “Viss ir iekārtots atbilstoši bērnu vecumam. Mums ir dažādas attīstošas spēles, bērni zīmē, līmē. Divas reizes nedēļā pie viņiem nāk mūzikas skolotāja. Lielākiem bērniem savukārt ir iespēja centrā papildus apmeklēt keramikas, zīmēšanas, dejošanas vai kādus citus pulciņus,” saka pirmsskolas skolotāja.

Cēsu bērnu un jauniešu centra vadītāja Dzidra Matusēviča atzīst, ka uz “Cāļu saimi” nāk bērni, kuri neiet bērnudārzā un grib komunicēties.

“Bērni te pierod pie sabiedrības, iegūst draugus un ,iespējams, nākotnē būs sagatavotāki, lai dotos uz bērnudārzu. Arī ja vecākiem ir kādas darīšanas pilsētā, bērniņu var atstāt drošās rokās, viņu šīs pāris stundas pieskatīs. Alternatīva bērnudārzam tā noteikti nav. Te nav ne ēdināšanas, ne iespējas gulēt. Arī speciāli izstrādāta nodarbību grafika viņiem nav. Vecāki bērnus atved, un viņi te vienkārši spēlējoties un komunicējot pavada savu laiku,” stāsta

centra vadītāja un piebilst, ka bērnus vecāki nereti ved arī no pagastiem.

Mazuļu skoliņa paplašinās

Vēl kāda lieliska iespēja vecākiem Cēsīs varētu būt RPIVA psiholoģiskās palīdzības un atbalsta centrā izveidotā mazuļu skola “Brīnumzaķēns”, kurp reizi nedēļā vecāki kopā ar mazuļiem var doties un pirmsskolas mūzikas pedagoģes Gunas Dālmanes vadībā ļauties dažādu attīstošu, muzikālu un ritmisku uzdevumu un rotaļu virpulī.

“No mazuļu skolas “Brīnumzaķēns” attīstošajām nodarbībām ieguvēji ir vienu līdz trīs gadus veci bērni un viņu vecāki. Vecāki, galvenokārt, jaunās māmiņas, ar

mazuļiem iziet ārpus mājas, satiekas ar citām mammām, gūst jaunus iespaidus un kontaktus. Tiekoties mazuļu skolā, vecāki dalās ar informāciju un pieredzi bērna aprūpē, gūst atbalstu un jaunas idejas rotaļām ar bērniem. Bez tam mazuļu skoliņas ir laba alternatīva tiem bērniem, kuriem nav brāļu un māsu un viņi neiet bērnudārzā,” stāsta skolotāja Guna un turpina: “Bērni attīstošajās nodarbībās apgūst jaunas saskarsmes iemaņas, satiek vienaudžus un tādējādi iepazīst pasauli. Nodarbībās bērniem piedāvāju aktivitātes, kas ļauj attīstīt pirkstu muskulatūru, kustību koordināciju, izpratni par krāsām, dažādām skaņām, faktūrām un lielumiem. Kopā ar mani mazuļi mācās klausīties dziesmiņas, kustēties mūzikas pavadījumā, un vēlāk paši arī dzied līdz,” stāsta G.Dālmane un piebilst, ka nodarbības mazuļiem notiek reizi nedēļā.

“Daudzi vecāki ar

mazuļiem stāv rindā. Esmu viena un spēju izdarīt tikai tik, cik ir manos spēkos. Bet ir arī laba ziņa. Nu jau varu atklāt, ka esam guvuši atbalstu projektā par speciālas nodarbību telpas iekārtošanu mazuļu skolas nodarbībām. Ceru, ka jau rudenī pārvāksimies uz daudz lielākām un nodarbībām atbilstošākām telpām. Līdz ar to domājam par jaunu grupu uzņemšanu un arī par to, lai mazuļiem nodarbības notiktu nevis vienu, bet divas reizes nedēļā. Domājam arī par citu speciālistu piesaistīšanu, kuri varētu vadīt nodarbības mazuļiem un viņu vecākiem,” stāsta mazuļu skolas “Brīnumzaķēns” skolotāja Guna.

Fakti: * Šobrīd pilsētā rindā uz bērnudārziem gaida 538 bērni.

* Cēsu dome jau izstrādājusi projektu jauna bērnudārza celtniecībai ar 252 vietām. * 2006. gada 1. septembrī apkopotie dati rāda, ka garākās rindas uz bērnudārziem bija Amatas novadā – 58 bērni, Priekuļu pagastā – 44, Liepā – 38, Raunas pagastā – 11, Līgatnes pilsētā – 8, Nītaurē un Jaunpiebalgā – 5 bērni gaida, lai tiktu bērnudārzā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
19

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
22

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
125

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Pārstāvēt savu pagastu Kanādā

00:00
17.07.2024
129

Kanādā, Toronto, aizvadīti 16. Dziesmu un deju svētki. Tie tagad ir atmiņas, emocijas, prieks par kopābūšanu, satiktiem un iepazītiem cilvēkiem. Zaubes jauktā kora dziedātājiem neaizmirstams notikums, kuram veltīts daudz laika un enerģijas, lai kļūtu par Dziesmu svētku dalībniekiem. Pēc 2023.gada XXVII Vispārējajiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem zaubēnietis    Arnis Zvaigzne korim ierosināja braukt uz […]

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
16

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
159

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
25
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
21
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
15
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
22
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
29
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi