Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Prātā tikai reforma

Druva
23:00
31.08.2007
2

Līdz otrdienai pašvaldības dzīvo ar cerībām un neziņā. Vēl pēdējās dienas tiek izmantotas, lai konsultētos, vienotos, mēģinātu kaut ko darīt, lai mainītu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas uzzīmēto karti.

Daudzu Latvijas pašvaldību pārstāvji ceturtdien sabrauca sanāksmē Inčukalna domē, lai paustu savu viedokli par administratīvi teritoriālo reformu un ministrijas izstrādāto novadu karti. Diskusijas bija karstas un skaļas. Diemžēl sanāksmē runātais neinteresēja ministrijas ierēdņus, kaut viņi bija aicināti, bet tikai dažus Saeimas deputātus.

Starp sanāksmes dalībniekiem bija arī Līgatnes domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins. Viņš pastāstīja, ka pašvaldību pārstāvji vēlreiz atgādinājuši – viņi ir par reformu un aicina ministriju un valdību izpildīt pašu pieņemto 167 novadu variantu.

“Daudzviet Latvijā pašvaldības ir muļķīgā situācijā. Atbilstoši 167 novadu modelim, izveidoti vairāki jauni novadi, tie sākuši strādāt, bet nu izrādās, ka tie vairs neder, jāveido kas cits. Ministru kabinets nepilda to, ko solījis,” situāciju raksturo Ainārs Šteins un piebilst, ka pašvaldību vadītāji prasa vien, lai reforma notiktu demokrātiski. Likums nosaka, ka novadu administratīvās teritorijas izveido un likvidē, kā arī robežas groza Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību lēmumiem, tādēļ pilnīgu neizpratni rada jau izveidoto novadu patvaļīga iekļaušana citā novadā pretēji novadu domju lēmumiem. Diemžēl Latvijā nav likuma par vietējiem referendumiem un aptauju rezultāti ir konsultatīvi. Gan pašvaldību deputātus, gan iedzīvotājus interesē, kāda pārstāvniecība mazajai pašvaldībai būs lielajā novadā. Par to novadu veidotāji klusē. “Demokrātija nozīmē arī to, ka tiek izvērtēti ieguvumi un zaudējumi, ko dos reforma. Tas taču ir skaidrs, ka ne tikai medus upēs peldēs.

Pirms īsteno reformu, jāveic analīze katrā pagastā, ne tikai Latvijā kopumā. Ja ieguvumu vairāk nekā zaudējumu, tad pašvaldības var pieņemt lēmumu par apvienošanos, nevis piespiedu kārtā, īstenojot kādu zīmējumu,” domās dalās Līgatnes domes priekšsēdētājs un piebilst sanāksmē vairākkārt izskanējušo atziņu, ka šobrīd politiskais uzstādījums ir stiprāks par veselo saprātu. “Karte, kuru vēlas apstiprināt, ir ministrijas nekompetences apliecinājums. Kā citādi to dēvēt, ja pāris nedēļu laikā karte mainīta tik daudz reižu,” vērtē Ainārs Šteins. Viņš arī atzīst, ka iecerētais Līgatnes novads būs ieguvums pagastam un pilsētai, dzīvi vienā novadā atbalsta iedzīvotāji.

Sanāksmē tika pieņemta rezolūcija, kura nosūtīta Ministru prezidentam, Saeimai, partiju frakcijām, Valsts prezidentam. “Tajā galvenā doma – lēmums, kuru pieņems otrdien, ietekmēs visas Latvijas iedzīvotājus nākamos gadu desmitus. Tas nopietni, ekonomiski jāizanalizē. Pašvaldības turpinās “cīņu” par demokrātiju,” informēja A.Šteins. Viņš arī pastāstīja kāda pieredzējuša kolēģa sanāksmē teikto par lielajiem novadiem un varu kaut kur tālu centrā. Lai sagādātu naglas skolas remontam, ciema sekretāre kāvusi cūku un pusi vedusi uz centru priekšniekam. “Vai tagad nebūs tāpat? Vai cilvēki kopš tiem gadiem ir mainījušies? Kāds ir cilvēku godaprāts?” jautājumos ietverot atbildi, sacīja A.Šteins. Viņš arī izteica pārliecību, ka otrdien daudzu pašvaldību pārstāvji piedalīsies Ministru kabineta sēdē un mēģinās izteikt savu viedokli.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
5

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
26

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi