Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Poligona ”Daibe” trīs gadu pieredze

Druva
00:00
11.01.2008
3

Cieto sadzīves atkritumu noglabāšanas poligons “Daibe” 1.decembrī atzīmēja darbības trīs gadu jubileju. “ZAAO” atkritumu noglabāšanas daļas vadītājs Ģirts Kuplais atzīst, ka gadi bijuši veiksmīgi un nācies arī mācīties no savām kļūdām, jo Daibes poligons ir kā celmlauzis nozarē Latvijā. Toties uzkrāta nenovērtējama pieredze. Akcents uz šķirošanu

Atkritumu krātuvē trīs gadu laikā ievesti aptuveni 150 tūkstoši tonnu

atkritumu.

“Poligonā no iedzīvotājiem arvien vairāk nonāk šķirotie atkritumi – stikls, PET pudeles, makulatūra. Šķirošanas stacija mēnesī realizē vidēji 250 tonnas šķiroto izejvielu, no kurām lielāko daļu veido kartons, ko nosūtām Līgatnes papīrfabrikai.

Iespēju robežās no kopējās atkritumu masas cenšamies atšķirot kompostējamo materiālu, kokmateriālus, autoriepas, metāllūžņus. Atkritumu krātuvē izveidoti īpaši laukumi, kur izgāž lielgabarīta kravas, tās pāršķiro. Katrs kubikmetrs, ko nenoglabājam krātuvē, bet atšķirojam, ļauj taupīt vietu,” saka Ģ.Kuplais.

Atkritumu noglabāšana krātuvē ir vienkārša. Uzber un sapresē divus, trīs metrus sadzīves atkritumu, tos pārklāj ar pašu sagatavoto kompostu, kas veidojas no dūņām, ko ved no Valmieras notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, piejaucot lapas, skaidas un kūdru. Tad liek nākamo atkritumu kārtu, tā kūka veidojas.

Videi draudzīgi

To, ka Daibes poligons strādā videi draudzīgi, apliecina ISO sertifikāts. Liela uzmanība veltīta, lai nekas kaitīgs nenonāktu apkārtējā vidē. Ar Kohēzijas fonda naudu iegādāta un uzstādīta reversās osmozes attīrīšanas iekārta, infiltrāts vairs nav jāved uz pilsētas attīrīšanas iekārtām, to attīra uz vietas.

Infiltrāts ir visi nokrišņi, kas izsūcas cauri noglabāto atkritumu slānim. Atšķirībā no vecajām atkritumu izgāztuvēm, poligonā “Daibe” infiltrāts nenonāk augsnē un gruntsūdeņos, bet tiek savāks un attīrīts līdz destilēta ūdens līmenim, bet piesārņojums, ko atdala no infiltrāta, atgriezts atpakaļ atkritumu krātuvē.

Nākamais solis videi draudzīgā saimniekošanā ir poligona gāzes savākšana.

“Sākotnēji plānojām to sākt, kad krātuve būs pilna, bet pašreizējie mērījumi rāda, ka gāze jau tagad ir pietiekami laba sastāva. Dažos kontroles urbumos metāna koncentrācija sasniedz pat 68 procentus. Ceram jau pavasarī ievietot pirmās vertikālās caurules gāzes vākšanai. Pasaulē gāzi izmanto elektrības ražošanai, mēs pagaidām nezinām, kā risināsies sarunas ar “Latvenergo”. Ja izrādīsies, ka elektrības ražošana no gāzes nav rentabla, dedzināsim gāzes degli, lai gāze neaizplūstu gaisā. Tādējādi samazināsies sadzīves atkritumu sadalīšanās procesā radīto smaku un siltumnīcas efektu radošo gāzu nonākšana atmosfērā. Poligona gāzes galvenā sastāvdaļa ir metāns, kam ir 21 reizi lielāks siltumnīcas efekta potenciāls nekā CO2, tāpēc svarīgi nepieļaut tā nonākšanu atmosfērā,” informē Ģ.Kuplais.

Tarifs aug

Vidzemes sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprināja “ZAAO” iesniegto sadzīves atkritumu savākšanas un transportēšanas jauno tarifu, kas stājās spēka 1.janvārī. Cēsu rajonā tarifs mainīts klientiem Drustu, Dzērbenes, Inešu, Kaives, Mārsnēnu, Nītaures, Skujenes, Taurenes, Vaives, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastā.

“ZAAO” mārketinga daļas vadītāja Ieva Tabūne stāsta, ka tarifa paaugstināšana bija nepieciešama, lai segtu faktiskās izmaksas: “Tarifu veidojām pirms trim gadiem, kad vēl nebija apzinātas visas apsaimniekošanas nianses, kopš tā laika tarifu pamatbāze nav mainījusies. Bet reālā darbība pierādīja, ka izmaksas ir lielākas nekā plānots.”

Ģ.Kuplais piebilst, ka, ņemot vērā energoresursu izmaksu pieaugumu, jau tagad skaidrs, ka 2009.gadā tarifu nāksies atkal mainīt. Uz pašu pleciem

Darbinieki atzīst, lai arī Daibes poligons ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem pagastā, pašvaldības interese par šo apdzīvoto vietu esot minimāla.

“Dabas resursu nodoklī vien samaksājam lielas summas, taču šī nauda tiek iztērēta centra labiekārtošanā, bet Daibe kā pagasta sastāvdaļa ir aizmirsta. Ceļi netiek tīrīti un greiderēti, mēs par saviem līdzekļiem kopjam ceļu līdz pat šosejai Inčukalns – Valmiera.

Esam

rakstījuši vēstules arī “Latvijas Valsts ceļiem”, lai izzāģē krūmus valsts ceļa malā, jo pagasta ceļa malas katru vasaru ar trimeri iztīrām mēs. Valsts ceļa malās dažviet tādi krūmi, ka drīz malku varēs zāģēt,” stāsta Ģ. Kuplais.

Aizvadītā gada nogalē “Druvā” bija kāda garāmgājēja fiksēts fotoattēls ar atkritumiem, kas izkrituši no mašīnas, kas dodas uz poligonu. M. Riekstiņa atzīst, ka šādi negadījumi notiekot ļoti reti, jo visas kravas tiek nosegtas ar tīkliem, tentiem: “Mēs nepiesārņojam dabu, ja kas atgadās, viss tūlīt tiek savākts. Arī šīs replikas autors to labi zina. Vajadzētu aizbraukt uz Getliņiem, tur jau pilsētas teritorijā redzams, uz kuru pusi ir atkritumu izgāztuve. Ceļš iezīmēts ar plastmasas maisiņiem un citām drazām. Neesam ieinteresēti piesārņot, jo pašiem vien tas būs jāsakopj.”

Domājot par nākotni

Lai arī pirmā krātuve atkritumus spēs uzņemt vēl aptuveni četrus gadus, jau tagad Daibes poligona darbinieki domā par otrās šūnas izveidi.

“Esam pasūtījuši projektu otrajai krātuvei, lai saprastu, kas, kur un kā būs. Būtu labi jau vasarā sākt zemes darbus, jo lētāk nekas nekļūs. Vajadzētu katru gadu nedaudz paveikt, lai visu nenāktos iespēt pēdējā brīdī. Talkā nāk arī modernās tehnoloģijas. Pirmajai krātuvei pamatā klājām metru mālu, tagad izmantosim modernu ieklājumu bentonītu, kas ir kā paklājs, bet filtrācijas koeficients labāks nekā māla metram. Ir jauni risinājumi, kā veidot atkritumu krātuves, lai uzlabotu to darbību, visu cenšamies ņemt vērā, domājot par nākamajām šūnām,” saka Ģ.Kuplais. Fakti * Poligons “Daibe” atklāts 2004.gada 1.decembrī. * Paredzētais darbības laiks – vismaz 28 gadi . * Kopējā platība atkritumu noglabāšanai: ~ 12 ha. * Atkritumu noglabāšanu veiks pakāpeniski četros sektoros. * Pirmās krātuves platība: 3,16 ha.

– Ietilpība: 385 000 m3.

– Plānotais darbības laiks: 7 gadi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
21

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
216

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
58

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
33

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
82

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
121

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
26
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi