Dienvidvidzemes iecirknis – tāds nosaukums ir Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes struktūrvienībai, kurā apvienoti divi līdzšinējie iecirkņi – Cēsu un Madonas. Atgādināsim, ka “Druva” jau rakstīja par Vidzemes reģionālās pārvaldes restrukturizāciju, kuras rezultātā septiņu policijas iecirkņu vietā kopš 1.novembra ir trīs.
Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece ir Inga Randare, madoniete. Valsts policijā strādā jau 20 gadus, līdz šim bijusi darbā Kriminālpolicijā, sākusi kā izmeklētāja Rīgā, dzīve aizvedusi atpakaļ uz dzimto Madonu. Tur no 2015.gada līdz jaunā iecirkņa priekšnieka amatam bijusi Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece.
“Druva” lūdza I.Randari uz sarunu par to, kas mainījies un ko pārmaiņas sola.
– Mēs, Vidzemes pārvalde, esam pirmā, kur notika restrukturizācija, bet tā notiek visās Valsts policijas pārvaldēs. Galvenais iemesls – nevaram strādāt pa vecam, jo ar resursiem, kādi ir mūsu rīcībā, nevaram kvalitatīvi apkalpot visas teritorijas.
Jaunā iecirkņa struktūra veidota pēc grupu principa, grupa ir mazākā struktūrvienība. Dienvidvidzemes iecirknī ir 11 grupas, Reaģēšanas nodaļā un Izmeklēšanas nodaļā katrā ir piecas grupas. Nodaļas vada mani vietnieki, Reaģēšanas nodaļu – Valda Cīrule, viņa Cēsu iecirknī bija Kārtības policijas priekšniece. Otrs vietnieks, madonietis, vada Izmeklēšanas nodaļu. Savukārt Prevencijas grupa ar galveno inspektoru ir manā tiešā pakļautībā.
– Vai tas nozīmē, ka kādreizējā Cēsu un Madonas iecirkņa darbinieki strādā kopā? Vai tomēr atsevišķi?
– Reaģēšanas nodaļas grupās cēsnieki un madonieši strādā kopā, katrai grupai ir līderis, galvenais inspektors. Divas grupas vada Cēsu, divas Madonas puses darbinieki, katrā grupā ir 12 līdz15 darbinieku. Piektajai grupai ir atbalsta funkcijas, viņi nebrauc norīkojumos.
Esam vienīgais jaunais iecirknis, kurš sāka ar to, ka veidojām norīkojumus, kur ekipāžā viens darbinieks ir no Madonas, otrs no Cēsīm. Vairāk šo norīkojumu ir Piebalgas apkaimē, pa vidu abām pilsētām, tie ir kā papildu spēki, lai šajā teritorijā varētu iespējami ātri reaģēt. Cilvēki, kuri iepriekš retāk redzēja policiju, tagad to ievēro diezgan bieži, no iedzīvotājiem pat saņemtas atsauksmes, ka policiju redz netipiski daudz.
Izmeklēšanas nodaļas divas izmeklētāju grupas strādā Cēsīs, divas Madonā, operatīvie darbinieki apvienoti vienā grupā, tajā ir cilvēki no abiem bijušajiem iecirkņiem. Izmeklētāji vairāk strādā līdzšinējā teritorijā, tā ir pazīstama, mazāk jātērē degviela pārbraucieniem.
Protams, apvienotais iecirknis ir kas jauns, joprojām skatāmies un pētām dažādas darba organizācijas niansītes. Attālumi starp pilsētām lieli – 90 km . Nav īsti prātīgi sūtīt Madonas darbiniekus strādāt Cēsīs, ja nav īpaša situācija. Protams, tas neattiecas uz vadību un jomām, kurās iecirknī ir viens darbinieks.
– Kas uzticēts Prevencijas grupai?
– Šī grupa ir vistuvāk iedzīvotājiem, tieši tiekas ar cilvēkiem ikdienā, veido mijiedarību ar sabiedrību.
Sadarbībā ar iedzīvotājiem atklājam karstos punktus, kur var izveidoties nelabvēlīga situācija. Patlaban vācam informāciju saistībā ar nelegālās televīzijas izplatību, diemžēl kaut kas tāds notiek visos iecirkņa novados. Prevencijas grupa veic pārbaudes.
Ja ir signāli par iespējamiem noziegumiem, piemēram, vasarā zādzībām no dārza mājiņām, Prevencijas grupas darbinieki dodas uz dārziņu masīviem, brīdina iedzīvotājus, iesaka preventīvus pasākumus. Pērn vasarā pie dārzu žogiem līmēja informāciju, pēc kuras katrs varēja novērtēt, cik drošu vidi viņš pats radījis, cik drošs viņa dārzs.
Prevencijas grupas funkcijās ir arī nepilngadīgo izdarītie likuma pārkāpumi. Iepriekš policijā bija nepilngadīgo lietu inspektori, tagad daļa šo darbinieku ir Izmeklēšanās nodaļā, kura izmeklē kriminālprocesus un izskata administratīvos procesus saistībā ar nepilngadīgo izdarītajiem pārkāpumiem. Savukārt Prevencijas grupa vairāk veic darbu skolās. Pirmajā pusotrā darba mēnesī mūsu iecirknī bijuši policijas reidi diezgan daudzās novadu mācību iestādēs. Konstatēta gan smēķēšana skolu teritorijās, gan diemžēl personas vestas arī uz narkotisko vielu pārbaudi.
Šīs grupas darbs ir it kā neredzams, viņi nevar parādīt, ka tik un tik lietu atklāts, tik daudz noziedznieku notiesāts. Bet viņi ir tie, kas veido sadarbību ar sabiedrību, bez tās mēs neko nevaram izdarīt, jo kurš gan labāk par iedzīvotājiem zina, kur ir sāpīgie punkti.
– Kā šajās pārmaiņās jūtas policijas darbinieki, vai salāgot iecirkņu līdzšinējo pieredzi izdevies?
– Madonas un Cēsu iecirknis, domāju, pārmaiņas juta vismazāk, jo mēs jau strādājām ļoti līdzīgi tam, kā darbs organizēts tagad. Madonas iecirknī tā darbojamies kopš 2018.gada, Cēsis pārņēma šo pozitīvo praksi. Samazinājās iecirkņu inspektoru skaits, palielinot norīkojumu skaitu, kas gatavi reaģēt jebkurā brīdī. Iecirkņu inspektoru institūts ar šo reorganizāciju būtība ir izskausts, jo tas bija neefektīvs.
Mazāk ir priekšnieku, arī tas bija viens no restrukturizācijas mērķiem. Mūsu iecirkni tas skāra maz. Cēsu iecirknī priekšnieka nebija no marta, pienākumus pildīja vai nu Kārtības policijas nodaļas priekšniece V.Cīrule vai Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Artis Pētersons, kurš tagad ir Izmeklēšanas nodaļas vienas grupas galvenais inspektors.
– Runājot par Valsts policiju, parasti saka, ka trūkst darbinieku.
– Jā. Arī mūsu iecirknī ir piecas vakances, visas reaģēšanas. Tā kā laipni lūgti, ja kāds vēlas izmēģināt spēkus policijā, droši var sazināties. Darbs ir ļoti interesants.
Bet situācija ar kadriem nav tāda, ka būtu jāuztraucas, jo kopumā iecirknī strādā 125 amatpersonas, piecas trūkstošās varam aizstāt. Tagad gan situāciju ietekmē sezonālās slimības. Katrs darbinieks ir svarīgs, līdzko kāds izkrīt, ietekmi jūt. Bet pozitīvais – ir vairāk resursu. Agrāk policija nevarēja īsti pārkāpt iecirkņa robežu. Tagad droši varam novirzīt darbiniekus tur, kur tas nepieciešams.
Cītīgi ejam arī uz jauno modeli, proti, uz notikumu sūta ekipāžu, kas atrodas vistuvāk, neskatoties, kurā iecirknī tas noticis. Pašreiz esam nojaukuši robežas starp vairākiem novadiem, bet cītīgi jaucam robežas arī reģiona ietvarā. Lai cilvēki pēc iespējas ātrāk saņemtu palīdzību.
– Kā vislabāk sazināties ar policiju?
– Ja ir aktuāls notikums, steidzami vajadzīga palīdzība, jāzvana uz 110, tūlīt izbrauks norīkojums. Jāatgādina, ka tiek vērtēts izsaukuma svarīgums, prioritārs ir dzīvības, veselības apdraudējums, tad palīdzību sniedz ļoti ātri. Ja tiek zvanīts par notikumu, kas bijis, piemēram, pirms mēneša, var nākties uzgaidīt. Tā ir normāla prakse visā Eiropā, ne tikai Latvijā.
Mainās iesniegumu pieņemšana, dežūrdaļa nestrādā diennakti, arī mums, kā visām iestādēm, ir parastais darba laiks. Ja nav konkrēta notikuma, bet cilvēks grib informēt policiju, nevajag nākt uz dežūrdaļu rakstīt iesniegumu. Ieteicams izmantot iesnieguma elektronisko formu vai sūtīt vēstuli ar klasiskā pasta starpniecību. Mūsu juridiskā adrese saglabājas: Piebalgas iela 89, Cēsis. Viss tiks izskatīts, nekur nekas nepazudīs, atbildi cilvēks saņems. Ja vajadzēs, izmeklētājs sazināsies, noskaidros apstākļus, vienosies par tikšanos.
– Kā sabiedrība pati var līdzdarboties, lai mazinātu noziedzīgus nodarījumus?
– Svarīgi redzēt to, kas notiek līdzās, tuvākā apkaimē. Publiski izskanējis notikums par vardarbību ģimenē Krāslavā, kur nosita bērniņu. Aicinu ikvienu, redzot, ka kādā ģimenē kaut kas nav kārtībā, piemēram, bērns bieži, ilgstoši raud, viņam redzami zilumi, neklusēt, vērsties policijā. Labāk mēs pārbaudām un pārliecināmies, ka viss kārtībā, nekā notiek ļaunākais. Bērni ir visneaizsargātākā iedzīvotāju daļa, pilnīgi atkarīgi no pieaugušajiem. Svarīgi mums ikvienam nebūt vienaldzīgam.
Vēl jāuzsver, ka arī katram pašam sevi vajadzētu pasargāt. Otro gadu populārākais noziedzības veids ir krāpšana internetā. Ja sākotnēji bija viltus investīciju piedāvājumi, pēdējais vilnis bija kurināmā, lielākoties granulu, pārdošana par ļoti zemu cenu. Šo piedāvājumu bija ļoti daudz, un krāpnieki sevi nosauca par reālu uzņēmumu darbiniekiem. Ja kāds uzņēmumam piezvanīja, uzzināja, ka piedāvātā cena neeksistē. Taču iekrita daudzi. Mans ieteikums būtu jebkuru piedāvājumu par ļoti zemu cenu izsvērt un uzzināt detaļas.
Nesen bija viltus vēstules no it kā valsts policijas priekšnieka vai viņa vietniekiem. No cilvēkiem, kas uz tām reaģēja, izkrāpa naudu. Jau valodas kļūdas vēstulēs liecināja, ka kaut kas nav kārtībā, bet diemžēl bija cilvēki, kas uz šantāžu uzķērās, tika pārskaitītas gana lielas naudas summas, tam pat ņemti aizdevumi.
Jaunums ir arī grozījumi Krimināllikumā par sodu autovadītājiem, kas sēdušies pie stūres reibumā. Iepriekš kriminālatbildība bija tikai dzērājšoferim, kuram nebija transportlīdzekļa tiesību. No 25.novembra autovadītājam, kura izelpā alkohola minimālā koncentrācija ir 1,5 vai vairāk promiļu, iestājas kriminālatbildība un tiek konfiscēts spēkrats. Mūsu Dienvidvidzemes iecirknī tāpat kā citos šādi gadījumi jau bijuši.
Taču pats galvenais – sēsties pie stūres alkohola reibumā nozīmē apdraudēt savu, mašīnas pasažieru un citu cilvēku dzīvību un veselību. Tagad, svētku laikā, to vērts īpaši atgādināt sev un citiem.
Komentāri