Ministrijās daudz diskutē, kādas ieceres iekļautas valdības rīcības plānā, kādi uzdevumi atrunāti valdības deklarācijā, kas sekmētu ne tikai vairāku nozaru sakārtošanu valstī kopumā, bet arī katra iedzīvotāja ekonomisko un sociālo labklājību. Vairākus priekšlikumus izsaka arī Labklājības ministrija, domājot par pensionāru interesēm.
“Pensionāri ir pelnījuši cilvēka cienīgas vecumdienas, tāpēc mūsu uzdevums ir panākt viņu dzīves apstākļu pakāpenisku uzlabošanos –
to darīsim, paaugstinot minimālo pensiju, veicot pensiju indeksēšanu, palielinot piemaksas pensionāriem par nostrādātajiem gadiem. Esmu gandarīta, ka šie būtiskie pasākumi iekļauti valdības rīcības plānā, ceru uz valdības atbalstu to īstenošanā,” šādu nostāju paudusi labklājības ministre Iveta Purne.
Lai šo ieceri īstenotu, no nākamā gada 1. janvāra paredzēts paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu līdz 60 latiem mēnesī vispārējā gadījumā, invalīdiem kopš bērnības – līdz 75 latiem mēnesī.
Šī pabalsta paaugstināšana ietekmēs arī valsts pensiju, pabalstu un atlīdzību apmēru. No valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta ir atkarīgas minimālās valsts vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī apbedīšanas pabalsta, atlīdzības saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību un citas.
Arī minimālās vecuma pensijas tiek noteiktas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam piemērojot koeficientus atkarībā no apdrošināšanas stāža. Tas nozīmē, ka vecuma pensijas minimālais apmērs pieaugs no 66 līdz 102 latiem atkarībā no stāža. Patlaban minimālā vecuma pensija ir no 49,5 līdz 76,5 latiem.
Labklājības ministrija, veicot grozījumus valsts Pensiju likumā, piedāvās no 2009.gada indeksēt visas pensijas un noteikt piemaksu pie vecuma pensijas visiem pensionāriem- vienu latu par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Par konkrētu vecuma pensijas piemaksas apmēru lems valdība. Ministrijas speciālisti uzsver, ka šāds solis sniegtu atbalstu vairāk nekā 472 tūkstošiem pensionāru.
Labklājības ministrija valdības rīcības plānā paredzējusi arī daudz darāmā cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Nākamajā gadā ir plānots paaugstināt pabalstu no 100 līdz 150 latiem mēnesī invalīdiem, kuriem nepieciešama īpaša kopšana mājās. Iecerēts nodrošināt valsts finansētas psihologa un sociālā darbinieka konsultācijas bērniem, kuriem invaliditāte noteikta pirmreizēji, un viņu vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem. Beidzot paredzēts atrisināt jautājumu par asistenta pakalpojumu nodrošināšanu invalīdiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Jau šogad iecerēts izveidot jaunas valsts līdzfinansētas darba vietas personām ar invaliditāti, paplašināt tehnisko palīglīdzekļu pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem, būs jāuzlabo vides pieejamība ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās cilvēkiem ar funkcionāliem ierobežojumiem, paredzot šī gada laikā veikt remontu 13 valsts sociālās aprūpes centros. Plānots izveidot divus jaunus sociālās rehabilitācijas centrus dzirdes invalīdiem, pilnveidot esošo centru infrastruktūru un izveidot jaunas tehnisko palīglīdzekļu centra filiāles reģionos.
Iecerēts decentralizēt sociālos pakalpojumus, lai panāktu pašvaldību ieinteresētību attīstīt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Sagatavots, izmantojot Labklājības ministrijas sniegto informāciju
Komentāri