Mākslas festivāla Cēsis 2007 pirmie pasākumi nedēļas nogalē apliecināja, ka festivāla ieceres ir bijušas ļoti ambiciozas un tās sākušas piepildīties.
Laikmetīgās mākslas izstādes atklāšana bija kā notikums notikumā. Cēsnieki varēja vērot ne tikai mūsdienu moderno mākslu, atraktīvi izkārtotu vecās alus darītavas telpās, bet arī satikt lielā skaitā atbraukušos Latvijas kultūras cilvēkus – māksliniekus, aktierus, režisorus, fotogrāfus, preses izdevējus. Visus bija ieinteresējusi aizrautīgā ideja vasarā uz pāris nedēļām Cēsis pārvērst par latviešu kultūras – akadēmiskās mūzikas, glezniecības, kino, video, operas, teātra – Meku.
To, ka mērķi uzstādīti ļoti augsti un kādu brīdi bijušas šaubas, vai tos varēs piepildīt, atklāšanā neslēpa festivāla patronese, kultūras ministre Helēna Demakova. ”Tik daudzpusīgs mākslas festivāls, kas trīs nedēļu garumā iecerēts Cēsīs, Latvijā vēl nav bijis. Pilsēta ir tik pārņemta ar mākslu,” ar saviem iespaidiem dalījās ministre. ”Mēs varam būt lepni par to, cik daudzveidīga un bagāta Latvijā ir mūsdienu kultūra.” Festivāla patronese pateicās rīkotājiem – Cēsu Pils ģildei un Cēsu pilsētas domei par apņēmību īstenot vēl augstākus mērķus, kuru vidū ir apņemšanās Eiropā Cēsis padarīt populāras kā kultūras pilsētu, un piebilda, ka Rīga kaut ko tajā jau nokavējusi: ”Sekstūristi uz Cēsīm nebrauks, te viņiem būs par sarežģītu.”
Festivāla rīkotājus atklāšanas uzrunās pārstāvēja pilsētas mērs Gints Šķenders. Kultūras centrā, skatītāju pārpildītā zālē, sākoties akadēmiskās mūzikas koncertam, viņš teica: ”Pēc vērienīgajām pilsētas 800 gades svinībām mēs uzdevām sev jautājumu – uz ko vēl ir spējīgas Cēsis? Idejas bija. Šodien jūs redzat vienu no pašām ambiciozākajām – Cēsu Pils ģildes ierosināto mākslas festivālu.”
Gaidot festivālu, pilsētas dome kultūras centram iegādājusies jaunu koncertflīģeli. To ieskandināt bija aicināts Vestards Šimkuss – Latvijā pašlaik spožākā pianista zvaigzne. Viņa priekšnesumi – Lista, Šopēna, kā arī paša sacerētie skaņdarbi tika izpildīti ar tādu temperamentu, ka vairāki simti tos klausījās ar aizturētu elpu, apbalvojot mākslinieku ar kvēliem aplausiem. Ovācijas saņēma arī Andra Veismaņa vadībā atskaņotā Karla Orfa kantāte Carmina Burana. Tā Cēsīs pie Vidzemes kamerorķestra bija sapulcinājusi izcilus izpildītājus – kori ”Latvija”, kamerkori ”Ave Sol”, Rīgas simfonisko orķestru māksliniekus un solistus no Latvijas un Lietuvas operas.
Mākslas radītā pacēluma pārņemti, cēsnieki tomēr nevarēja justies pilnīgi laimīgi, jo diemžēl festivāla muzikālajiem notikumiem, kas vēl turpināsies, ir jānotiek visai bēdīgā stāvoklī esošā ēkā, kāds ir kultūras centrs. Visvairāk neērti no māksliniekiem, kuriem jāpieņem skatuves trūcīgie apstākļi. Cēsu domes centieni šīs kultūras celtnes atjaunošanai saņemt valsts atbalstu līdz šim nebija vainagojušies ar rezultātu, tāpēc kā medus maize izskanēja kultūras ministres H.Demakovas publiski paustais solījums: ”Īsā laikā kultūras centru savedīsim kārtībā.” Kultūras centra direktore Ija Groza apliecināja, ka jau rēķinās ar valsts līdzekļiem renovācijas projekta izstrādāšanai.
Festivāla atklāšanas diena pulcēja arī latviešu jaunāko filmu skatītājus kino seansos vecajā Pils klētī. Vairāki simti cēsnieku Vienības laukumā sapulcējās, lai noskatītos salūtu.
Festivāla turpinājums gaidāms trešdien, kad atkal durvis vērs mākslas izstādes un atsāksies kino programma, bet sestdien ieradīsies Dailes teātra trupa, pārvēršot Cēsis par teātra pilsētu.
Komentāri