Latvijā palēninās patērētāju optimisma pieaugums un komunālo pakalpojumu un pārtikas preču cenu palielināšanās ir viens no galvenajiem uztraukumu iemesliem Latvijas patērētāju vidū, liecina pēdējais “Nielsen” Globālais patērētāju noskaņojuma indeksa pētījums.
Patērētāju cerības par pilnu ekonomisko atlabšanu šajā gadā izgaist lielākajā daļā no pasaules valstīm. Pēc cerīga gada sākuma ar optimisma pieaugumu divus ceturkšņus pēc kārtas globālais patērētāju noskaņojums septembrī nokrita par trīs punktiem – līdz indeksam 90.
Patērētāju noskaņojums trešajā ceturksnī nokritās 20 no 53 globālajiem tirgiem. “Nav bijis regulāru un pozitīvu ziņu, lai uzturētu pozitīvu skatījumu un impulsu, kādu patērētāji demonstrēja šī gada sākumā,” norāda galvenais Kembridžas ekonomists Velkantešs Bala.
Latvija atrodas 28 punktus zem vidējiem globālajiem rādītājiem, un tai ir zemākais patērētāju noskaņojuma indekss Baltijas valstīs. Rādītāji visās trijās Baltijas valstīs 2010.gada trešajā ceturksnī ir šādi: Latvija – 62; Lietuva – 63 un Igaunija – 70.
Tomēr kopējā tendence 2010.gadā ir bijusi pozitīva. Patērētāju noskaņojuma indekss Latvijā ir pieaudzis par trīs punktiem salīdzinājumā ar 2010.gada otro ceturksni un par 13 punktiem salīdzinājumā ar 2009.gada trešo ceturksni. Igauņu un lietuviešu optimisms ir audzis nozīmīgāk – salīdzinājumā ar 2010.gada otro ceturksni Igaunijā indekss pieaudzis par deviņiem punktiem un Lietuvā par 11 punktiem.
Kopējā Eiropas kontekstā Baltijas valsis ieņem 17. (Igaunija), 22. (Lietuva) un 23. (Latvija) vietu.
Eiropā ir piecas valstis, kur patērētāji ir noskaņoti vēl pesimistiskāk nekā Latvijā: Horvātijā, Grieķijā, Rumānijā, Ungārijā un Portugālē. Visoptimistiskākie patērētāji Eiropā ir Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā, kur patērētāju noskaņojuma rādītāji pārsniedz 100.
Viena no pēdējām vietām Eiropā patērētāju optimisma rādītājos var daļēji tikt izskaidrota ar faktu, ka daudzi patērētāji Baltijas valstīs bez ekonomiskajiem jautājumiem un darba drošības cīnās ar tādām problēmām kā pieaugošās pārtikas preču un komunālo pakalpojumu cenas, kuras samazina jau tā ierobežotos mājsaimniecību budžetus.
Trešajā ceturksnī trīs galvenie patērētāju uztraukuma iemesli Baltijas valstīs bija pieaugošās pārtikas cenas (13% no Baltijas valstu patērētājiem nosauca to par visnozīmīgāko uztraukumu iemeslu), ekonomika (13%) un profesionālās un privātās dzīves līdzsvars (10%). Turklāt 9% Baltijas valstu iedzīvotāju darba drošība bija viņu galvenais uztraukuma iemesls.
Latvijā trešajā ceturksnī ir pieaugušas patērētāju bažas par pieaugošajiem komunālajiem maksājumiem, profesionālās un privātās dzīves līdzsvaru, politisko stabilitāti un pārtikas cenām (komunālo maksājumu gadījumā tās ir pat dubultojušās). No otras puses, Latvijas patērētāju uztraukums par darba drošību, ekonomiku un parādiem, kaut gan joprojām ļoti augstā līmenī, ir nedaudz mazinājies. Visbūtiskāk ir krities uztraukums par ekonomiku: 2010.gada pirmajos divos ceturkšņos 22%-23% Latvijas patērētāju galvenais uztraukumu iemesls bija valsts ekonomika turpmākajos sešos mēnešos. Pētījums rāda, ka trešajā ceturksnī tikai 7% respondentu par galveno uztraukuma iemeslu ir minējuši valsts ekonomiku.
Latvijā optimisms par darba izredzēm turpmākajos 12 mēnešos joprojām ir ļoti zems: tikai katrs desmitais aptaujātais uzskata, ka viņa darba izredzes ir labas vai izcilas. Pie tam, neskatoties uz to, ka patērētāji savu privāto finanšu stāvokli vērtē labāk kā darba izredzes, tendence ir negatīva. 2010.gada martā 33% respondentu uzskatīja, ka viņu privātais finansiālais stāvoklis turpmākajos 12 mēnešos būs labs vai izcils. 2010.gada septembrī šim viedoklim piekrita par 4% mazāk respondentu. Piedevām tikai viens no katriem pieciem aptaujātajiem Latvijā šo uzskata par labu brīdi, lai iegādātos sev nepieciešamās preces.
“Nielsen” Globālais patērētāju noskaņojuma pētījums par trešo ceturksni tikai veikts no 2010.gada 3.septembra līdz 21.septembrim. Pētījuma laikā tika aptaujāti vairāk nekā 26 000 patērētāju Āzijā, Eiropā, Dienvidamerikā, Tuvajos Austrumos, Āfrikā un Ziemeļamerikā par viņu noskaņojumu un ekonomiskajām izredzēm. “Nielsen” Patērētāju noskaņojuma indekss tiek noteikts, balstoties uz patērētāju noskaņojumu un viedokli par izredzēm darba tirgū, viņu privāto finanšu stāvokli un gatavību tērēt savus līdzekļus.
“The Nielsen Company” ir mārketinga informācijas, auditorijas mērījumu un biznesa informācijas produktu un pakalpojumu kompānija. Uzņēmums strādā visos četros kontinentos, atrodoties vairāk nekā 100 valstīs, ar galveno pārvaldi Ņujorkā, ASV.
NOZARE.LV
Komentāri