Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Pērn Vidzemē ugunsgrēkos gāja bojā septiņi cilvēki

VUGD
17:46
28.02.2024
85

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) apkopotā statistika liecina, ka 2023. gadā Vidzemes reģionā palielinājies kopējais izsaukumu skaits, tajā skaitā, uz glābšanas darbiem, bet samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, kā arī maldinošu izsaukumu skaits. Līdzās tam samazinājies ugunsgrēkos bojāgājušo, bet palielinājies ugunsgrēkos cietušo un izglābto skaits.

“Aizvadīts izaicinājumu pilns gads – plūdu draudi Jēkabpilī un Augšdaugavas novadā, ekstrēmais sausums un karstums jūnijā, kad pat neliela dzirkstele izraisīja plašus ugunsgrēkus, vētras postījumi augustā un oktobrī. Tajā pašā laikā statistikas skaitļi parāda zināmu nostabilizēšanos – ja vienā jomā izsaukumu skaits pieauga, tad citā samazinājās. Ļoti ceru, ka tendence – samazināties ugunsgrēkos bojā gājušo un pieaugt izglābto skaitam turpināsies. Aicinu visus apzināties, ka drošība sākas ar katra paša rīcību, novēršot ugunsgrēku izcelšanos, nekavējoties ziņojot par negadījumu un pareizi rīkojoties,” uzsver VUGD priekšnieks M.Baltmanis.

Vidzemē nedaudz pieaudzis izsaukumu skaits

2023. gadā Vidzemes reģionā nedaudz pieauga kopējais izsaukumu skaits. Vidzemes reģiona pārvaldes ugunsdzēsēji glābēji devās uz 2344 notikumiem, no tiem 745 reizes uz ugunsgrēku dzēšanu, no kuriem 36 bija meža ugunsgrēki, 1296 reizes uz glābšanas darbiem, bet 267 izsaukumi bija maldinājumi.

Vidzemē ugunsgrēkos gāja bojā septiņi cilvēki

Aizvadītajā gadā Vidzemē ugunsgrēkos gāja bojā septiņi cilvēki, cieta 24, bet izglābti 20 cilvēki. Salīdzinot ar 2022. gadu, ugunsgrēkos bojāgājušo skaits samazinājies par vienu cilvēku, bet cietušo skaits palielinājās par pieciem un izglābto par 12 cilvēkiem.

Traģiskie ugunsgrēki, kuros pērn gāja bojā cilvēki, norisinājās Valmieras novadā – trīs bojāgājušie, Limbažu novadā – divi bojāgājušie, kā arī Alūksnes un Gulbenes novadā – katrā viens bojāgājušais.

Visvairāk cietušo pērn reģistrēti notikumos Valmieras pilsētā un novadā – 7, kā arī Madonas novadā – 6. Pieci cilvēki cietuši ugunsgrēkos Limbažu novadā.

Savukārt visvairāk izglābto cilvēku reģistrēts ugunsgrēkos Cēsu novadā, kā arī Alūksnes (3) un Valmieras novadā un valstpilsētā – 4.

Pērn Latvijā reģistrēts mazākais ugunsgrēkos bojā gājušo skaits

Kopumā Latvijā 2023. gadā ugunsdzēsēji glābēji devās uz 20 233 izsaukumiem, no tiem 6401 izsaukums bija uz ugunsgrēkiem, 401 – uz meža ugunsgrēkiem, 9735 uz glābšanas darbiem, bet 3 696 izsaukumi bija maldinājumi. Aizvadītajā gadā ugunsgrēkos gāja bojā 68 cilvēki, kas ir mazākais gadā reģistrēto ugunsgrēkos bojāgājušo skaits. Savukārt, ugunsgrēkos cieta 257 cilvēki, kas ir tikpat, cik gadu iepriekš, bet 384 cilvēki izglābti.

Samazinājies ugunsgrēku skaits mājokļos, ražošanas ēkās, transportlīdzekļos un transporta nozarē, kā arī lauksaimniecības objektos, bet palielinājies nedzīvojamās ēkās – pirtīs, saimniecības ēkās, kā arī publiskās ēkās. Dzīvojamās mājās dzēsti 1739 ugunsgrēki, kas ir par 45 ugunsgrēkiem mazāk nekā gadu iepriekš. Aizvadītajā gadā gandrīz uz pusi samazinājies kūlas ugunsgrēku, bet pieaudzis meža ugunsgrēku skaits.

Glābšanas darbos visā Latvijā izglābti 511 cilvēki. Lielākā daļa glābšanas darbu bija saistīti ar dažāda veida tehnisko palīdzību (nolūzušu koku novākšana, bojātu konstrukciju noņemšana, ceļa braucamās daļas sakārtošana pēc avārijām), atbalsta sniegšanu citiem operatīvajiem dienestiem un cilvēku glābšanu pēc ceļu satiksmes negadījumiem, uz ūdens un ledus, mežā vai purvā. Nedaudz vairāk kā 500 reizes ugunsdzēsēji glābēji devās palīgā dzīvniekiem, kuri bija nokļuvuši nelaimē, no kuras paši nevarēja izkļūt. No ūdenstilpēm ugunsdzēsēji glābēji izcēla 116 bojāgājušos, kas otrs lielākais bojāgājušo skaits pēc 2020. gada, kad ūdenstilpēs gāja bojā 122 cilvēki.

Kā skaidro VUGD priekšnieks M.Baltmanis:

“Šogad turpināsim īstenot dažādus informatīvos pasākumus, lai paaugstinātu iedzīvotāju zināšanas un izpratni par drošu rīcību, kas palīdz novērst negadījumus, kā arī pareizu rīcību, ja negadījums tomēr noticis. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa ugunsgrēku izceļas cilvēku neuzmanības un nepareizas rīcības rezultātā, tad būtisku ugunsgrēku skaita samazināšanos iespējams panākt tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam turpinot izglītot iedzīvotājus un vienlaicīgi iedzīvotājiem apzinoties savas rīcības iespējamās sekas un katra paša atbildību par drošu vidi sev apkārt. Turpināsim arī akciju, kuras ietvaros mājokļos, kuros izcēlies neliels ugunsgrēks, dāvinām vai uzstādām dūmu detektoru.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
15

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
44

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
58

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
76

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
51

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
27

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
17
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
32
33
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi