Sestdiena, 15. novembris
Vārda dienas: Leopolds, Undīne, Unda

Peonijas reibina vasaru

Sarmīte Feldmane
23:00
28.06.2015
54
Img 1754 1

Raiskuma pagasta “Jaunrūjās”, kur saimnieko Guna Rukšāne un Līga Popova, aizvadītas atvērto durvju dienas.

No rīta līdz vēlai pēcpusdienai ciemiņi nāca un brauca. Vieni staigāja, priecājās par ziedu un krāsu bagātību, citi uzdeva tik daudz jautājumu, ka bija jābūt īsti atjautīgiem, lai atbildētu, vēl kāds centās sevi iemūžināt bildē ar peonijām, dažs arī iegādājās tieši to puķi, kas iepatikās.

Atvērto durvju dienas “Jaunrūjās” notika jau sesto gadu. Iesākās, kad Guna gribēja vairāk popularizēt narcises. Īpaši gaidāmais notikums reklamēts netika, tikai katalogā, uzzināja tie, kam tas patiešām interesē. Pirms pāris gadiem sludinājums bija “Ievā”, sabrauca vairāki simti. Šogad speciālistiem bija informācija “Ievas Dārzā”, diemžēl tad vēl peonijas īsti neziedēja, tāpēc pirms Jāņiem saimniecība durvis vēra vēlreiz, atbrauca vairāk nekā 40 kompānijas.

“Jaunrūjās” pirmās peonijas uzziedēja maija beigās, bet lielā ziedēšana ir tagad. “Man patīk peoniju forma, it kā līdzīga rozei, bet nav roze. Tagad ir tik liela ziedu dažādība – lieli un mazi ziedi, smaržo. Peoniju atšķirība ir acīmredzama, ne tā kā citām puķēm. Ja regulāri, vismaz reizi četros gados sadala, kāti ir stingri, tie notur ziedu,” stāsta jaunā saimniece Līga un atklāj, ka kolekcijā ir ap 180 šķirņu peoniju. Arī pati mēģina radīt ko jaunu. “Varbūt reiz būs arī kāda mana šķirne,” atzīst Līga un pastāsta, ka apmeklētājiem visvairāk patīk dzeltenās peonijas, kas ļoti lēni vairojas, tāpēc to stādi ir dārgi. Lašu krāsa visām puķēm ir ekskluzīva, tā neatstāj vienaldzīgu.

Peonijas kļūst aizvien populārākas. Tās audzē ne tikai apstādījumos, dobēs pie mājām, to ziediem tiek greznotas svinību telpas, tos liek līgavu pušķos.
Ansis Jefimovs ar līgavu Evu uz “Jaunrūjām” atbraukuši no Rīgas. “Eva kāzās grib peonijas. Tās esot naudas, bagātības un labklājības simbols, un es nepretojos, būs vieglāk dzīvot,” “Druvai” sacīja Ansis. Jaunieši un vedēji ilgi staigāja un priecājās par katru peonijas ziedu, vērtēja, kā tas iederēsies, lai īstenotu ieceres.

“Peonijas smarža ir delikāta. Katrai puķei savs skaistums, un peonijas prot izcelties,” domās dalījās Guna Rukšāne. Kāpēc tautā šīs patiesi krāšņās puķes dēvē par pujenēm, viņai savs skaidrojums: ” Vecās šķirnes ar lieliem ziediem lietus laikā krīt gar zemi, bet, ja tai apkārt balsts, nav cera šarma. Krišana un nelielā krāsu izvēle radījusi negatīvo attieksmi – pujene. Tagad daudz kas mainās.”

Atvērto durvju dienas – tās ir nemitīgas sarunas. Skatīt puķes taču brauc tie, kam tās patiešām interesē. Guna novērojusi, ka pie stūres parasti sēž vīrietis, kurš atvedis sievu vai mammu. Ļoti bieži viņš paliek mašīnā, ja izkāpj, tad pukst: “Vai tev to pujeņu vēl nepietiek, kur tad stādīsi?” ” Nav jautājums par naudu, bet te parādās attieksme pret sievas vai mammas interesēm, kurām gribas ko jaunu. Viņas ierauga ko skaistu, bet blakus ņurkst vīrietis,” skumjas pārdomas izsacīja Guna un piebilda, ka puķes dāvā prieku, kāpēc to sev liegt. Peonijas Jāņu laikā, starp citu, sauc par Jāņu rozēm.
Flokši, hostas, peonijas, īrisi, lilijas, narcises, miķelītes rudens beigām un vēl šis tas – tas viss “Jaunrūjās”. Drīz jau liliju ziedēšana.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
23

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
17

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
128

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
438

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
38

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Platforma STARS papildināta ar teju 40 izglītības programmām digitālo prasmju apguvei

11:19
11.11.2025
59

Prasmju pārvaldības platformā STARS (www.stars.gov.lv) pieaugušajiem šobrīd pieejamas teju 40 izglītības programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes. Mācībām pieejams finansiāls atbalsts, veicinot prasmju pilnveides iespēju pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijā. Kā norāda Elīna Purmale-Baumane, VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore, lai mainītu pieaugušo mācīšanās kultūru, būtiski ir radīt apstākļus, kas sniedz iespējas mācīties ērti, […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
23
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
29
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
18
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi