Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Pavasara depresija – kas tā tāda?

Druva
23:00
06.04.2007
6

Kurš gan noliegs, ka mūsdienās runāt par rudens un pavasara depresiju ir ļoti moderni un aktuāli… Par to daudz raksta un runā. Ar to aizbildinās un attaisno savus nepadarītos darbus. Lai nu kā arī nebūtu, devos pie psiholoģes Innas Rezgales un jautāju viņai, lai pastāsta par pavasara depresiju un to, kā no tās izvairīties.

Kā sarunas laikā atzina I.Rezgale, depresiju ierasts saistīt ar abām sezonām – rudeni un pavasari, kā arī ar lielākiem svētkiem. Ir taču dzirdēts jēdziens – pēcsvētku depresija.

“Depresijai mēdz būt sezonas raksturs. Taču es uzreiz vēlētos nošķirt depresiju kā saslimšanu, kura var būt jebkurā gadalaikā, no nomāktības, kuru varam izjust rudenī vai pavasarī. Tāpat mēs varam teikt, ka ir pēcsvētku nomāktība nevis depresija, kad lielā rosība beigusies, kaut kas piepildījies un piedzīvota arī kāda vilšanās. Dažkārt mēdz būt tukšuma sajūta, iekšējs nemiers. Un ar šīm sajūtām sastapties var katrs,” domās dalās psiholoģe un turpina: “Pat psiholoģiski veseli cilvēki rudeņos var justies vairāk nomākti un pavasarī sajust bezspēku, ja viņiem šajā laikā nav daudz prieka avotu, kur smelties pozitīvās emocijas. Ne attiecībās, personīgajā dzīvē vai darbā. Bez tam rudenī un pavasarī dabā notiek krasas izmaiņas, bet cilvēki dažkārt emocionāli tik ātri netiek tam līdzi. Tas var izraisīt šo trauksmi un nomāktību, ka nekas nenotiek, kā gribētos,” stāsta psiholoģe.

Jautāta, cik ilgā laikā depresija atkāpjas, I.Rezgale atbild, ka tas atkarīgs no katra paša un no tā, ko lietas labā darām.

“Smadzenēs ir vielas, kuras nodrošina cilvēka emocionālo funkcionēšanu, kā arī atbild par pozitīvajām emocijām un enerģijas lādiņu. Ja meklējam pozitīvas emocijas, mums izstrādājas vajadzīgā viela. Līdz ar to jāatceras, ja sajūtamies nomākti, pirmais uzdevums būtu meklēt to, kas mums dod pozitīvās emocijas. Un tas ir ļoti individuāli. Bet apzināti izvairoties, sakot: “Es neko negribu, man neko nevajag…”, mēs nenodrošinām neiroķīmiskus procesus smadzenēs,” skaidro I.Rezgale un piebilst, ka nereti arī antidepresanti ir noderīgs līdzeklis, kas spēj palīdzēt veiksmīgi pārdzīvot kā depresiju, tā arī nomāktību.

“Cilvēkiem, kuriem diagnosticēta depresija, antidepresanti ir vajadzīgi. Kādreiz Anita Plūme ir teikusi, ka antidepresanti nenodara nebūt ne lielāku ļaunumu cilvēka veselībai, kā tie konservanti, kas ir visā mūsu pārtikā. Tā ir līdzvērtīga situācija. Ja mums ir pavasara nogurums vai rudens nomāktība un mēs meklējam, ar ko tas ir saistīts – izjukušām attiecībām, ieilgušu rutīnu, problēmām darbā vai citiem ārējiem apstākļiem, ir labi, ja konsultējamies ar ģimenes ārstu vai profesionālu psihiatru un lietojam arī antidepresantus. Bet ja depresija ir diagnoze, tad blakus medikamentiem ir ļoti svarīgi iet psihoterapijā, jo ar medikamentiem vien nevar panākt vēlamo efektu. Visgrūtāk ir tad, ja beidz lietot medikamentus, bet nav izveidojusies cita attieksme un risinājums tajā dzīves situācijā, kas izraisīja depresiju. Tad ir kritiens atpakaļ. Tāpēc ir svarīgi, dzerot antidepresantus, paralēli apmeklēt arī psihiatru,” saka I.Rezgale un uzsver, ka arī pozitīvās emocijas dzīvē ir jāprot sameklēt.

“Ir pierasts, ka labās sajūtas vairāk gūstam ķermeniski – silta vanna, masāža, labs krēms, jauka pelde… Taču vajadzētu spēt pozitīvās emocijās gūt vairāk ar prāta funkcijām. Kontaktā ar citiem cilvēkiem, došanā un ņemšanā, labās sarunās vai kopā būšanā. Tās var gūt, izlasot labu grāmatu vai noskatoties jauku teātra izrādi. Ja to teiktu vēl citiem vārdiem – vajadzētu gūt vairāk nevis pozitīvas sajūtas, bet emocijas. Tās noteikti ir arī ilgnoturīgākas,” domās dalās psiholoģe Inna Rezgale.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
5

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
67

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
60

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
49

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi