Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Pavasara depresija – kas tā tāda?

Druva
23:00
06.04.2007
19

Kurš gan noliegs, ka mūsdienās runāt par rudens un pavasara depresiju ir ļoti moderni un aktuāli… Par to daudz raksta un runā. Ar to aizbildinās un attaisno savus nepadarītos darbus. Lai nu kā arī nebūtu, devos pie psiholoģes Innas Rezgales un jautāju viņai, lai pastāsta par pavasara depresiju un to, kā no tās izvairīties.

Kā sarunas laikā atzina I.Rezgale, depresiju ierasts saistīt ar abām sezonām – rudeni un pavasari, kā arī ar lielākiem svētkiem. Ir taču dzirdēts jēdziens – pēcsvētku depresija.

“Depresijai mēdz būt sezonas raksturs. Taču es uzreiz vēlētos nošķirt depresiju kā saslimšanu, kura var būt jebkurā gadalaikā, no nomāktības, kuru varam izjust rudenī vai pavasarī. Tāpat mēs varam teikt, ka ir pēcsvētku nomāktība nevis depresija, kad lielā rosība beigusies, kaut kas piepildījies un piedzīvota arī kāda vilšanās. Dažkārt mēdz būt tukšuma sajūta, iekšējs nemiers. Un ar šīm sajūtām sastapties var katrs,” domās dalās psiholoģe un turpina: “Pat psiholoģiski veseli cilvēki rudeņos var justies vairāk nomākti un pavasarī sajust bezspēku, ja viņiem šajā laikā nav daudz prieka avotu, kur smelties pozitīvās emocijas. Ne attiecībās, personīgajā dzīvē vai darbā. Bez tam rudenī un pavasarī dabā notiek krasas izmaiņas, bet cilvēki dažkārt emocionāli tik ātri netiek tam līdzi. Tas var izraisīt šo trauksmi un nomāktību, ka nekas nenotiek, kā gribētos,” stāsta psiholoģe.

Jautāta, cik ilgā laikā depresija atkāpjas, I.Rezgale atbild, ka tas atkarīgs no katra paša un no tā, ko lietas labā darām.

“Smadzenēs ir vielas, kuras nodrošina cilvēka emocionālo funkcionēšanu, kā arī atbild par pozitīvajām emocijām un enerģijas lādiņu. Ja meklējam pozitīvas emocijas, mums izstrādājas vajadzīgā viela. Līdz ar to jāatceras, ja sajūtamies nomākti, pirmais uzdevums būtu meklēt to, kas mums dod pozitīvās emocijas. Un tas ir ļoti individuāli. Bet apzināti izvairoties, sakot: “Es neko negribu, man neko nevajag…”, mēs nenodrošinām neiroķīmiskus procesus smadzenēs,” skaidro I.Rezgale un piebilst, ka nereti arī antidepresanti ir noderīgs līdzeklis, kas spēj palīdzēt veiksmīgi pārdzīvot kā depresiju, tā arī nomāktību.

“Cilvēkiem, kuriem diagnosticēta depresija, antidepresanti ir vajadzīgi. Kādreiz Anita Plūme ir teikusi, ka antidepresanti nenodara nebūt ne lielāku ļaunumu cilvēka veselībai, kā tie konservanti, kas ir visā mūsu pārtikā. Tā ir līdzvērtīga situācija. Ja mums ir pavasara nogurums vai rudens nomāktība un mēs meklējam, ar ko tas ir saistīts – izjukušām attiecībām, ieilgušu rutīnu, problēmām darbā vai citiem ārējiem apstākļiem, ir labi, ja konsultējamies ar ģimenes ārstu vai profesionālu psihiatru un lietojam arī antidepresantus. Bet ja depresija ir diagnoze, tad blakus medikamentiem ir ļoti svarīgi iet psihoterapijā, jo ar medikamentiem vien nevar panākt vēlamo efektu. Visgrūtāk ir tad, ja beidz lietot medikamentus, bet nav izveidojusies cita attieksme un risinājums tajā dzīves situācijā, kas izraisīja depresiju. Tad ir kritiens atpakaļ. Tāpēc ir svarīgi, dzerot antidepresantus, paralēli apmeklēt arī psihiatru,” saka I.Rezgale un uzsver, ka arī pozitīvās emocijas dzīvē ir jāprot sameklēt.

“Ir pierasts, ka labās sajūtas vairāk gūstam ķermeniski – silta vanna, masāža, labs krēms, jauka pelde… Taču vajadzētu spēt pozitīvās emocijās gūt vairāk ar prāta funkcijām. Kontaktā ar citiem cilvēkiem, došanā un ņemšanā, labās sarunās vai kopā būšanā. Tās var gūt, izlasot labu grāmatu vai noskatoties jauku teātra izrādi. Ja to teiktu vēl citiem vārdiem – vajadzētu gūt vairāk nevis pozitīvas sajūtas, bet emocijas. Tās noteikti ir arī ilgnoturīgākas,” domās dalās psiholoģe Inna Rezgale.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
37

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
302

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
108

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
524

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
77

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
32
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
49
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
48
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi