Patriotiskajā audzināšanā jāmeklē jauni piedāvājumi

Vismaz reizi gadā, lai pārrunātu aktuālo un turpmāk darāmo, kopā sanāk Cēsu pulka Skolnieku rotas atjaunotā piemiņas karoga tradīcijas uzturētāji. To savulaik iedibināja Cēsu rajona padome, iesaistot desmit Vidzemes vidusskolas, tagad pievienojās Cēsu Instruktoru skola un 22.kājnieku bataljons Valmierā.

Skolu direktori, vēstures skolotāji un skolu pašpārvalžu pārstāvji no Alūksnes, Valmieras, Smil­te­nes, Valkas, Mazsalacas, Lim­ba­žiem, Stalbes, Cēsīm, Rū­jienas un Gaujienas šoreiz satikās Cēsu Instruktoru skolā. Katra skola pastāstīja, kas paveikts un tiek darīts patriotiskajā audzināšanā. Tieši to Cēsu pulka Skolnieku rotas atjaunotā piemiņas karoga patriotiskās audzināšanas komisija vērtē katrā skolā, un tā mācību iestāde, kuras darbs tiek novērtēts visatzinīgāk, uz gadu saņem Skol­nieku rotas karogu.

“Aktivitāšu visur daudz, varbūt pat mazliet jāpiebremzē, lai būtu rezultāts un jēga, nevis tikai skaits,” bilda viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, kurš vada vērtēšanas komisiju, bet karoga tradīcijas atjaunošanas iniciators Mā­ris Niklass atgādināja, ka skolēns desmit gados vismaz vienreiz savā skolā piedalās karoga saņemšanā, iesaistās pasākumos.

Stāstot par patriotiskiem pasākumiem Draudzīgā Aicinājuma Cē­su Valsts ģimnāzijā (DACVĢ), direktore Dace Eglīte uzsvēra, ka svarīgi ir jauniešos raisīt lokālpatriotismu. Ģimnāzijā notikums bija desmit tūkstošās dienas atzīmēšana, kopš atjaunota DACVĢ ģim­nāzija. “Svarīgi ir veidot piederību vietai, skolai. Mēs arī uzturam Draudzīgā aicinājuma ideju ne tika skolā. Iecerēts zinātniski pētnieciskais darbs par to, ko desmit Vidzemes skolas devušas pat­riotiskajā audzināšanā,” pastāstīja direktore. Kolēģi atzina, ka ne jau vienmēr pasākumi, kas iecerēti kā patriotiski, uzrunā jauniešus, raisa emocijas, dod jaunu informāciju, māca izprast kopsakarības.

Valmieras Valsts ģimnāzijas direktora vietnieks Jānis Reinvalds dalījās pārdomās par Valmieras atbrīvošanai 1919.gadā 26.maijā veltīto piemiņas pasākumu Val­mie­rā. Tā ir nozīmīga diena ne tikai Valmierai, kad Igaunijas armija atbrīvoja pilsētu no lieliniekiem, bet arī visai Latvijai. Jo tieši tobrīd sākās varonīgās Cēsu Skol­nieku rotas dibināšana, kuras nozīme izšķirošajās Latvijas Brī­vības cīņās Cēsu pusē ir nenovērtējama.
“Ar katru gadu interese par to kļūst aizvien mazāka. Sūtām uzaicinājumus uz pasākumu, lūdzam, dodiet atbildi, vai varēsiet piedalīties, atbildi nesaņemam. Pirma­jos gados gājiens bija iespaidīgs, tagad vairs nekā,” sacīja ģimnāzijas direktora vietnieks, bet direktors Artūrs Skrastiņš piebilda, ka nepiedalās arī skauti. Pēdējos gados uz pasākumu nebrauc igauņi. Kolēģi bija vienisprātis, ka jāmaina pasākuma formāts.
M.Niklass atgādināja, ka igaunis bija pirmais kritušais par Latvijas neatkarību un latvietis atdeva dzīvību par Igaunijas brīvību.

“Jaunajiem cilvēkiem jāprasa, kas, viņuprāt, ir patriotiskā audzināšana, kas uzrunā un paliek viņiem atmiņā. Jauniešiem patīk allaž kas jauns, kaut vai mainās norises vieta. Jauniešus interesē tikšanās ar karavīriem, sarunas ar viņiem. Ja līdz šim tās bija zālē, nākamreiz varbūt ābeļdārzā,” sacīja Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta direktore Agra Bērziņa un uzsvēra, ka komisijai, viesojoties skolās, ir liels prieks redzēt un dzirdēt, ar kādu lepnumu jaunieši stāsta par savu skolu, novadu, tā cilvēkiem, vēsturi. “Pasākumiem jābūt mūsdienīgiem, radošiem. Svarīgi ir just piederību savai dzimtajai vietai,” bilda A.Bērziņa.

M.Niklass uzsvēra, ka arī Skolnieku rotas karoga nodošanas pasākums ir mainījies. Skolēniem patīk orientēšanās sacensības, un tā ir iespēja iepazīt kādu citu no desmit novadiem un pilsētām, to vēsturi.

Nākamgad ir Skolnieku rotas simtgade. Top grāmata par Skol­nieku rotas piemiņas karoga tradīciju. Vēsturnieks Gunārs Kušķis ir uzrakstījis vēsturi – kā no 1929.līdz 1940.gadam tika īstenota tā tradīcija. M. Niklasam uzticēts apkopot laiku, kopš tradīcija atjaunota. “Katra skola raksta par paveikto patriotiskajā audzināšanā. Tā iespēja pastāstīt un arī pašiem pavērtēt,” sacīja M.Niklass.

M.Niklass ar jauniešiem runāja par brīvības cīņām, viltus ziņām. Kad viņš stāstīja par ierakumiem, pajautāja jauniešiem, kas ir ierakumi. Zālē valdīja klusums. Kopīgi analizējot vārdu, ka tas nozīmē ierakties, lietvārda nozīme tika noskaidrota. “Limbažos vēl ir saglabājušies ierakumi. Stal­bē jaunieši atjaunoja 1.pasaules kara ierakumus, kas izmantoti arī brīvības cīņās. Blomē vēl dzīvo Jukuma Vācieša adjutanta meita, aizbrauciet pie viņas, parunājieties. Vēsture nav tikai grāmatā. Latvijas vēsture ir tepat,” sacīja M.Niklass.

Tā kā tikšanās namatēvi bija Cēsu Instruktoru skola, tās komandieris Vasilijs Gračovs pastāstīja par savu ceļu uz karavīra dzīvi un uzteica jauniešus, kuri izzina Latvijas vēsturi. Cēsu novada jaunsargu vienības instruktors Guntars Norbuts visus izveda nelielā ekskursijā pa Instruk­toru skolu.