Turpmāk pašvaldības varēs elastīgāk izvēlēties supervizorus, kas nodrošinās supervīzijas pakalpojumu pašvaldību sociālā darba speciālistiem Eiropas Sociālā fonda finansētajā projektā “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās”, otrdien lēma valdība.
Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Egils Zariņš skaidroja, līdz šim, piedaloties projektā, pašvaldības varēja izvēlēties pakalpojuma sniedzēju no ministrijas veiktā iepirkuma rezultātā izveidota supervīzijas pakalpojuma sniedzēju saraksta, bet turpmāk, ja iepirkuma summa būs zem 750 000 eiro, pašvaldības šos speciālistus varēs izvēlēties no daudz plašākā sertificētu supervīzijas pakalpojuma sniedzēju reģistra, kas publicēts organizācijas, kas pārstāv Latviju Eiropas nacionālo supervizoru organizāciju asociācijā (ANSE), tīmekļa vietnē.
Līdztekus prasībai pēc ANSE nosacījumiem atbilstošas sertifikācijas, precizētie noteikumi paredz arī citas prasības piemērotākā supervizora izvēlei. Piemēram, supervizoram jāatbilst sociālā darba speciālista profesionālajām vajadzībām un attiecīgā darba devēja stratēģijai personāla profesionālās kompetences pilnveidē, tiks vērtēta arī iepriekšējā sadarbība ar konkrēto supervizoru.
Pašvaldības varēs arī pretendēt uz izdevumu kompensāciju par noteikta ilguma grupas, komandas un organizācijas supervīziju klātienē, kā arī individuālo supervīziju klātienē un attālināti. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus pakalpojuma sniedzējiem un vienkāršotu izmaksu administrēšanu, noteikts vienots supervīzijas pakalpojuma izmaksu apmērs, norāda LM.
Savukārt, ja pašvaldībai gada laikā supervīzijas pakalpojuma apmērs pārsniegs 750 000 eiro, pašvaldībai supervīzijas pakalpojumu sniedzēji būs jāizvēlas atbilstoši Publisko iepirkumu likumam.
Supervīzija ir konsultatīvs atbalsts jautājumos, kas saistīti ar darbu un profesionālo darbību, un tas ir viens no iedarbīgākajiem un mūsdienīgākajiem veidiem, kā turpināt profesionāli pilnveidoties. Pieredze un pētījumi rāda, ka darbinieki, kuriem nav pieejama regulāra supervīzija, pakļauti ievērojami augstākam izdegšanas riskam un to rīcība un lēmumi attiecībā uz klientu biežāk mēdz būt neētiski un neefektīvi.
Statistika liecina, ka 2015.gadā 26% sociālajos dienestos strādājošajiem sociālā darba speciālistiem supervīzija nebija pieejama. Lai motivētu pašvaldības šo pakalpojumu nodrošināt, LM projektā “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” daļēji kompensē supervīzijas pakalpojuma izmaksas.
Otrdien valdības sēdē tika pieņemti grozījumi noteikumos “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa “Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām” pasākuma “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” īstenošanas noteikumi””.
Komentāri