Ar mērķi veicināt bērnu un jauniešu sociālās atstumtības mazināšanu 11 Latvijas pašvaldībās izveidotas īpašas starpinstitucionālas speciālistu darba grupas, bet četrās pašvaldībās pilnveidoti jau pastāvošie sadarbības modeļi, informēja pašvaldību pārstāve Kitija Balcare.
Lai izvairītos no tā, ka vecāki kopā ar savu bērnu dodas no vienas institūcijas uz citu, cenšoties saprast to sasaisti un atbildības, ir izveidots starpinstitucionāls sadarbības modelis, ar kuru iecerēts atvieglot gan skolas, gan vecāku iesaisti dažādu bērnu problēmsituāciju risināšanā.
Modelis paredz, ka katras pašvaldības līmenī ir speciālistu darba grupa, kurā ir iesaistītas tādas institūcijas kā sociālais dienests, izglītības pārvalde vai nodaļa, valsts vai pašvaldības policija, bāriņtiesa, valsts probācijas dienests un citas institūcijas. Savukārt darba grupas redzeslokā ir sociālās atstumtības riskam pakļautie bērni un jaunieši ar uzvedības problēmām un traucējumiem, kas ir izglītības iestādes pamešanas riska grupā vai kas pametuši mācības un izglītību neturpina.
Patlaban šādas darba grupas jau tapušas vai esošie darba principi pilnveidoti atbilstoši izstrādātajam modelim Rīgas, Valmieras, Rēzeknes, Daugavpils un Liepājas pilsētas pašvaldībās, kā arī Iecavas, Jelgavas, Smiltenes, Garkalnes, Rēzeknes, Krāslavas, Preiļu, Aglonas, Skrundas un Saldus novada pašvaldībās.
Kā norāda sadarbības modeļa izstrādātāji, speciālistiem strādājot komandā, precīzāk iespējams diagnosticēt problēmas cēloņus un plānot koordinētu turpmāko rīcību. “Sadarbojoties iesaistītajām pusēm, iepriekš vienojoties par kopīgu mehānismu, kā efektīvi risināt problēmsituācijas, ir iespējams veicināt sociālās atstumtības mazināšanos un ir iespējams uzlabot problēmgadījumu izskatīšanu, tādējādi uzlabojot kopienas sadzīvi,” pauž viena no modeļa izstrādātājām Rīgas domes pārstāve Inese Štekele.
Izzinot situāciju 15 projektā iesaistītajās pašvaldībās, novērots, ka aptuveni vienā trešdaļā pašvaldību jau līdz šim eksistēja savi sadarbības principi problēmjautājumu risināšanai, iesaistot dažādus speciālistus. Tā, piemēram, atsevišķās pašvaldībās aktīvāk darbojas probācijas dienests, citviet ir izteikta loma draudzei, kas piedalās vietējās kopienas dzīvē. Projekta autori uzskata, ka jaunizstrādātais modelis palīdzēs būtiski pilnveidot pašvaldībās jau pastāvošos sadarbības principus bērnu problēmjautājumu risināšanā. Rudenī ar to plānots iepazīstināt arī citas Latvijas pašvaldības.
Jaunais sadarbības modelis tapis Latvijas Universitātes (LU) iniciētā Eiropas Sociālā fonda projektā par atbalsta programmu izstrādi un īstenošanu sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei. Modeli izstrādājuši projekta eksperti – Rīgas domes, Latvijas Pašvaldību savienības, Cēsu novada pašvaldības, Latvijas Skolu psihologu asociācijas, Labklājības ministrijas, Rīgas Skolu vecāku konsultatīvās padomes un Sociālo darbinieku biedrības pārstāvji.
LETA
Komentāri