Tuvojoties aktīvai tūrisma sezonai, Cēsīs tūrisma uzņēmēju priekšā parasti stājas kāds no vadošajiem novada domes deputātiem, lai atskaitītos, cik aktīvi un pārdomāti pašvaldība spējusi īstenot pašas izvirzīto mērķi – padarīt pilsētu pievilcīgu tūrismam un radīt priekšnoteikumus veiksmīgai uzņēmējdarbībai šajā jomā.
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Rozenbergs, zinot vājākās vietas, proti, pašvaldības vēl neīstenotās ieceres tūrismam nepieciešamo priekšnoteikumu radīšanā, sāka tieši ar to, kā vēl nav. Un tas ir sabiedrisko tualešu tīkls, sākot no
dzelzceļa un autobusu satiksmes mezgla, beidzot ar apkārtni vecpilsētā – Līvu laukumu, kur visaktīvāk tiek veicināta jauniešu pulcēšanās. Novada domes pārstāvis tūrisma uzņēmēju priekšā taisnojās, ka pašvaldība beidzot saņēmusi iecerētos solījumus no valsts uzņēmuma “Latvijas Dzelzceļš” par stacijas ēkas rekonstrukciju, vienā no tās spārniem izbūvējot mūsdienīgas, plašas tualešu telpas, kas varētu darboties cauru diennakti, ne tikai vilcienu pienākšanas stundās. J.Rozenbergs uzsvēra, ka par pašvaldības līdzekļiem arī turpmāk tiks uzturētas un arī uzlabotas sabiedriskās tualetes pie tirgus un vecpilsētā, Torņa ielā, bet ieceres par tualetēm Līvu laukumā tiks nodotas mantojumā nākamajam deputātu sasaukumam.
Tūrisma uzņēmēji, kuru ikdienas darbs saistīts ar Cēsu vecpilsētu, pašvaldībai izvirzīja apsūdzību, ka viena no vecpilsētas ieliņām – Baznīcas iela -, kas no Rīgas ielas ved uz Sv. Jāņa baznīcu un ir tūristiem ļoti saistošs arhitektūras un pilsētplānojuma piemineklis, patiesībā pilda sabiedrisko tualešu un atkritumu izgāztuves lomu. Amata meistare Maija Ulme uzsvēra, ka pašvaldība nevar nezināt par dažu cēsnieku antisanitāro uzvedību, bet izskatās, ka pašvaldība izliekas nezinām. To “Druvai” apliecināja arī amata meistare un tūrisma uzņēmēja Dagnija Kupče, kura aicinājusi pašvaldību rīkoties, lai novērstu neapzinīgo pilsētnieku izdarības pašā tūrisma ceļu epicentrā, bet no visaugstāk stāvošajiem domē saņēmusi
tikai
aicinājumu
vērsties pašvaldībā ar sūdzību.
Jānis Rozenbergs atzina, ka ir labi informēts par atkritumu regulāru izmešanu uz ielas, ko, ļoti iespējams, dara daži apkārtējo māju iedzīvotāji, bet nama, kura pievārtē ir nekārtības, īpašnieki par to neliekas ne zinis. “Tas, kas notiek Rīgas ielā 18, ir bezkaunība, un tā jau sasniegusi
kulmināciju,” tā pašvaldības aizrādījumus, izteiktus vēstulēs par īpašumu un tā apkārtnes vecpilsētā turēšanu
kārtībā, komentēja J. Rozenbergs. Viņš šajā lietā atzina pašvaldības bezspēcību sarunās ar namu īpašniekiem, kā tas bijis citā vecpilsētas vietā – bijušās pienotavas teritorijā. Tikai tad, kad pamestajā ēkā vairākkārt uzcēlies ugunsgrēks, pašvaldība sākusi rīkoties – privātīpašumam apkārt uzlikusi žogu un ar tiesu izpildītāju starpniecību tagad cerot no īpašnieka atgūt iztērētos līdzekļus.
Ar to, ka vecpilsētas nami pārsvarā ir privātpersonu rokās un pašvaldībai tajā pieder vien kādas sešas ēkas, domes deputāts izskaidroja kontrastus, kādi ir starp
skaistu izskatu ieguvušo Cēsu Pils kompleksu un daudziem namiem, kuru teju vienīgais uzmanības vērtais fakts ir uzraksts “Pārdod”. Tādējādi daļai tūristu var rasties iespaids, ka Cēsis ir izpārdošanas pilsēta.
Pašvaldības aģentūras “Cēsu Kultūras un tūrisma centrs” nodaļas vadītāja Andra Magone
uzņēmējus informēja, cik liela par Cēsīm un apkārtni bijusi tūristu interese pagājušajā gadā. Prātā paliekoši bija divi fakti, kas iegūti pēc starptautiski atzītas aprēķināšanas sistēmas. Tūristi šeit vidēji uzturējušies pusotru dienu, vidēji iztērējot 11,82 latus. “Tas ir par maz,” uzsvēra A. Magone, domājot ne tikai par Cēsu stratēģiski izvirzīto mērķi piesaistīt dažādu valstu tūristu ieinteresētību, bet arī par uzņēmējdarbību, lai tā tūristu uzņemšanā būtu stabila un perspektīva.
Tie nedaudzie
uzņēmēji, kuri bija izmantojuši iespēju apmeklēt sanāksmi par nākamās sezonas jaunumiem Cēsīs, atzīmēja
kalendāros svarīgākos datumus, kad būs gaidāms lielāks tūristu pieplūdums – laiks, kuram jāgatavojas un jāizmanto. Tajā skaitā minamas pārbīdes ļoti vērienīgos pasākumos, kas pulcē ļaužu tūkstošus. Uzņēmēju ieteikumus uzklausot, Cēsu Pilsētas svētki atkal pārcelti uz jūlija beigām – tie būs vienu dienu 27.jūlijā, bet tūrisma sezona pagarināta, atļaujot Cēsīs rīkot ralliju septembra pēdējās nedēļas nogalē. Savukārt Cēsu Mākslas festivāla rīkotāji mainījuši festivāla tradicionālo laiku, pasākumu sēriju sākot pēc Jāņiem, no 29. jūnija, un turpinot gandrīz mēnesi.
Uzņēmēji tika iepazīstināti ar dažādiem ceļiem un veidiem, kā Latvijas un ārzemju tūristi tiks informēti par Cēsu piedāvātajām iespējām. Īpaša uzmanība tika pievērsta informācijas izplatīšanai internetā, kā arī jaunumam par tūrisma iespējām informēt braucējus pa Vidzemes ceļiem, uzstādot milzu stendus. Tikai tam vēl nepieciešama VAS “Latvijas Valsts ceļi” piekrišana.
Mairita Kaņepe
Komentāri