Mārai un Ģirtam Pilpēm saimniecībā ir četri zirgi.
“Kādreiz nodarbojos ar jāšanas sportu. Tolaik sev teicu, ka viens zirgs man būs vienmēr,” saka Māra. Par zirgiem ļoti rūpējas meitas Aiga un Linda. Viņas tos kopj, baro, Aiga arī sporto. “Pagājušonedēļ apkārtējie bērni sarīkoja treniņsacensības. Paši visu noorganizēja. Piedalījās arī zirgi no kaimiņu staļļa. Aiga ar Dantusu ieguva divas pirmās vietas, ar Vivu – otro,” ar lepnumu stāsta tētis. Viņš arī piebilst, ka diemžēl pēdējos gados bērniem zirgi mazāk interesē. “Zirgs – tā ir atbildība. Ja brauc ar moci, noliec to un trīs dienas neliecies ne zinis, tad brauc atkal. Pie zirga jābūt katru dienu, par to jārūpējas,” saka Ģirts un ir gandarīts, ka meitas to sapratušas.
Pilpes lepojas, ka viņu zirgi ir mīlīgi, katru var apbužināt. “Nopirkām ērzeli Dantusu. Daudziem ir priekšstats, ka ērzelis ir zvērs. Arī viņš ir mierīgs, tāpat kā pašu audzētie jaunie zirgi, par ķēvītēm nemaz nerunājot,” stāsta Māra.
Turpat netālu no staļļa zirgiem ir aploks. Gravu, kuru grūti izpļaut, tie nokopj godam. Katru dienu saimnieki pļauj arī zāli. “Cits no rīta sporto, es paņemu izkapti un dodos pļaut,” saka Ģirts. Zāle tiek pļauta arī kaimiņu dārzos. Viņi priecīgi, ka pašiem tas nav jādara. Sienu saimnieki nepļauj. “Tehnikas mums nav, maksāt par pakalpojumiem dārgi, arī zālāju platības nelielas, ērtāk un lētāk ir nopirkt. Blomē viens zemnieks, kurš lopus vairs netur, sagatavo sienu un atved,” stāsta Māra un piebilst, ka arī auzas zirgiem pērk, nevis audzē paši.
Saimniecei kūtiņā ir arī govs. Sava siena daļa arī tai vajadzīga. Māra mājās gatavo ne tikai biezpienu un krējumu, arī sviestu. Mammai iznāk
visgardākais, to allaž atgādina visi četri bērni – gan Linda un Aiga, gan Māris un Guna, kuri mājās ir tikai brīvdienās.
Ieceres Pilpēm lielas. Stallis ierīkots vecā muižas klētī. Ēka pēc skata īsti piemērota. Taču laika gaitā tā krietni kalpojusi, un ļoti nepieciešams remonts. “Lai izremontētu, nepieciešami milzīgi ieguldījumi,” saka Ģirts. Viņš arī pārliecināts, ka reiz ēka atgūs agrāko veidolu. “Te mājvietu varētu rast pilsētnieku zirgi. Tie te dzīvotu, mēs koptu, bet saimnieki, kad laiks un vēlēšanās, atbrauktu pajāt. Šāds pakalpojums kļūst aizvien populārāks. Kur tagad piepilsētās staļļi, aizvien mazākas kļūst ganības, un arī izjādes laukumi, apbūve spiežas virsū. Rauna pietiekami jauka vieta, lai šurp brauktu atpūsties,” nākotnes nodomus atklāj saimniece un piebilst, ka pagastā zirgi sen vairs nav retums. Vairākās saimniecībās tie tiek turēti
pašu priekam, darbam vai citu izklaidēšanai.
Māra kā individuālā komersante regulāri vizina pilsētniekus. Ģirts pats atjaunojis drošku, kamanas. Tajās sēdēt un nesteidzīgi pavizināties patīk gan bērniem, gan pieaugušajiem. “Dažs tāpat grib izlaist līkumu. Kāzās vizināšanās zirga pajūgā ir ļoti populāra. Gan bērniem, gan pieaugušajiem patīk zirgu paglaudīt, pabužināt. Zirgs ir kas īpašs,” stāsta Māra un piebilst, ka, zirgus aprūpējot, problēmu ne-trūkst. Tuvākā apkārtnē kalēja nav, jāaicina no Allažiem. Ne vienmēr var tik bieži, kā vajadzētu, bet pa diviem mēnešiem reizi meistars zirgus apciemo.
“Pagaidām zirgi ir mūsu vaļasprieks. Par peļņu nedomājam. Taču nevar visu mērīt naudā. Mums visiem zirgi patīk, un gan jau šodien ieguldītais nākotnē atmaksāsies,” pārliecināts Ģirts.
Komentāri