Pirmdiena, 29. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Pasliktinās bērnu redze

Druva
23:00
01.05.2008
4
200804302352552993

Vecāki neapzinās iespējamās bērnu veselības problēmas un nerod laiku ārstu apmeklējumam

Cēsu speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē mācās 32 bērni, kuriem ir redzes problēmas, un 78 bērniņi, ar kuriem rūpīgi strādā logopēdi, lai labotu valodu. Iestādi apmeklē visa rajona bērni, bet speciālisti lēš, ka bērnu, kuriem vajadzētu pirmsskolas gudrības apgūt speciālā iestādē, ir daudz vairāk. Vietu ir tik, cik ir. Īpaši jautājums aktualizējas pavasaros. Arī šogad maijā bērnu vecāki nāks uz speciālistu komisiju, kur pedagogi un mediķi lems, kuram bērniņam būs vieta bērnudārzā un nodrošināta speciālistu komandas uzraudzība, kurš paliek aiz strīpas.

“Diemžēl katru gadu kādai ģimenei ir jāatsaka. Vecāki ļoti vēlas, lai bērni, kuriem ir kaut mazākās veselības problēmiņas, apmeklētu mūsu iestādi, bet visus nevaram uzņemt. Komisijā strādā speciālisti, un bērnudārzā tiek tie, kuriem ir nopietnas redzes, runas problēmas. Noteikti uzņemam arī tos bērnus, kuriem ir tuvāk skolā iešanas laiks,” skaidroja speciālās pirmsskolas iestādes vadītāja Dace Zavadska un uzsvēra, ka būtiski, lai informācijā, ka 13. maijā bērnudārzā notiks redzes, bet 14. maijā valodas komisija, nopietni ieklausās vecāki un nepalaiž garām brīdi, kad uzlabot bērna veselību un dzīves kvalitāti nākotnē.

“Gandrīz visi bērniņi, kuri pie mums mācījušies, vēlāk izglītību iegūst vispārizglītojošās skolās. Tas ir būtiski, ja bērns, kuram bijušas redzes problēmas, piemēram, izteikta tuvredzība, var mācīties ģimnāzijā un arī studēt,” tā D. Zavadska un piebilda, ka vislabākie rezultāti ir tad, ja veselības problēmas pamanītas agrīni, ja bērni nevis piecu gadu vecumā, bet savlaicīgi sākuši mācīties speciālajā iestādē – konsultējušies un ārstējušies speciālistu uzraudzībā, piedalījušies nodarbībās. Iestādē strādā bērnu, acu ārsts, masiere, notiek ārstnieciskās vingrošanas nodarbības.

Pēdējos gados speciālisti pamanījuši, ka aizvien vairāk bērniņiem ir redzes problēmas, kas nav pamanītas gada, divu gadu vecumā, jo vecāki nav veduši mazo pie acu ārsta. Daktere Anita Gediņa atceras, ka laikā, kad bērnu profilaktiskās redzes pārbaudes bija obligātas, nav bijis tik daudz ielaistu gadījumu. Statistika liecina, ka agrāk mūsu rajona acu ārsti pārbaudījuši redzi 90 procentiem bērnu, tagad to izdara vien piektdaļai gadu un trīs gadu vecumā.

“Visa atbildība likta uz vecāku pleciem, bet viņi diemžēl bērnus neatved pie acu ārsta, jo nenovērtē pārbaudes svarīgumu. Taču vecākiem ir velti gaidīt, ka bērns pats pateiks – labi neredzu, jo viņš pierod redzēt neskaidri un nezina, kādam īsti attēlam jābūt. Tikai tad, kad bērns nonāk pie speciālista, atklājas, ka viņš neredz. Arī šķielēšana nav tikai kosmētisks defekts, jo šķielējošā acī ierasti ir pazemināta redze. Vēl ir apslēptā šķielēšana, kuru var konstatēt tikai speciālists, ” skaidroja acu ārste Anita Gediņa un piebilda šķietami šokējošu ziņu: “Ja bērnam pazeminātu redzi konstatē sešu gadu vecumā vai vēlāk, tad ir gandrīz neiespējami palīdzēt. Jāzina, ka bērnam brilles var nozīmēt jau no sešu mēnešu vecuma.” Vēl ārste skaidro, ka bērnu pavājinātas redzes iemesli visbiežāk ir iedzimta tālredzība vai tuvredzība, astigmatisms. Ja netiek veikta atbilstoša redzes korekcija, tad redze neattīstās. Ārste par vecāku bezatbildību uzskata atļaušanu bērnam stundām ilgi skatīties televizoru vai ieurbšanos datorspēlēs.

Kāpēc bērnus ar nopietnām redzes problēmām mudina apmeklēt speciālo pirmsskolas izglītības iestādi?

“Pie mums strādā tiflopedagogs, ir speciālas nodarbības, papildus ārstēšanai mediķi izmanto speciālu aparatūru. Un pie mums ir ērtāk arī tāpēc, ka te visi ir bērniņi, kuriem nepieciešams valkāt brillītes, nevienu par to neapsmej. Bērni dzīvojas ar vienu aizlīmētu actiņu, lai labotu redzi, un nekaunas. Diemžēl mēs dzirdam, ka bērniņus ar veselības problēmām mēdz apsaukāt bērnudārzos, uz ielas, pagalmā,” stāstīja Dace Zavadska.

Speciālisti nezina, cik ģimeņu par iespēju apmeklēt speciālo bērnudārzu interesēsies maijā, bet jau ir zināms, ka pieaudzis arī to bērnu skaits, kuriem ir valodas problēmas. Un biežs iemesls – vecākiem trūkst laika, lai ar mazo runātos.

“Cik ilgi bērns ir kopā ar mammu, ja viņa no agra rīta līdz vēlam vakaram ir darbā? Bērnam vajag kontaktēties ar savējiem – zīmēt, krāsot, rotaļāties un runāties,” tā D. Zavadska un piebilda, ka ir nācies mācīt runāt arī piecgadīgiem bērniem, jo mazie auguši kā aizgaldiņā.

“Esam mācījuši bērnu, kurš sešu gadu vecumā vēl staigāja ar pamperu pie dupša un runāja tikai dažas skaņas. Iemācījām runāt. Tie ir gadījumi, kad bērni aug sociāli nelabvēlīgās ģimenēs, kur vecāki par pienākumu uzskata mazajam iedot ēst, bet nevis viņu audzināt, lolot, mācīt,” tā iestādes direktore, kura ir bažīga par raksturoto situāciju, bet priecājas, ka kolektīvs var, grib un prot darīt vajadzīgu darbu.

Jāpiebilst, ka bērnu uzturēšanās maksa speciālajā bērnudārzā ir lētāka nekā pilsētas vispārizglītojošās pirmsskolas izglītības iestādēs. Iestādes darbu finansē Izglītības un zinātnes ministrija un atbalsta Cēsu dome. Jau vairākus gadus pie šī bērnudārza darbojas arī dienas centrs, kuru apmeklē dažāda vecuma bērni, lai uzlabotu veselību un piedalītos logopēdu un citu speciālistu nodarbībās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
7

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
27

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
11

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
21

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
289

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
12
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
31
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
23
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
38
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi