Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Vija, Vidaga, Aivija
weather-icon
+0° C, vējš 2.73 m/s, R vēja virziens

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

Iveta Rozentāle
00:00
28.07.2024
69
Pans Norv (2)

Raisa pārdomas. Inas Vīnes izvēlētais dziesmu repertuārs gan raisīja pansionāta iemītniekos pārdomas, gan pazīstamie tautas dziesmu vārdi aicināja dziedāt līdzi. FOTO: Iveta Rozentāle

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne.

Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī pansionāta iemītniekus, kuri tautas dziesmām dziedāja līdzi.

Dzīve Inu uz Norvēģiju aizveda, kad tur sāka strādāt vīrs. Pēc pāris attālinātiem gadiem ģimene saprata, ka visiem ir svarīgi būt kopā arī ikdienā. Tā arī viņa ar bērniem pārcēlās uz ārzemēm. Jaunākais dēls, kuram tobrīd bija deviņi gadi, iejutās labāk, bet meita, vidusskolniece, atgriezās Latvijā, lai pabeigtu vidusskolu, un tad pievienojās ģimenei. Tagad jau Norvēģijā dzīvo arī Inas mazbērni.

Inas pirmā profesija ir skolotāja, Latvijā viņa strādāja skolā. Interese par senioru aprūpi radās brīdī, kad tēvs piedzīvoja insultu un viņa uz brīdi atgriezās dzimtenē, lai palīdzētu mammai tēti apkopt un viņam atgūties. “Mums izdevās ļoti labi, sapratu, ka mani tas interesē, tāpēc vēlējos šīs zināšanas apgūt arī Norvēģijā – izmācījos, izgāju praksi un atradu darbavietu. Būtībā esmu kautrīgs cilvēks, bet tajā brīdī biju ieinteresēta un apņēmīga, tāpēc, lai gan ne vienkārši, viss izdevās.”

Izmēģinot strādāt dienas, vakara un nakts maiņās, Ina sapratusi, ka viņai vieglāk ir strādāt nakts maiņās, un pie šī ritma ir labi pieradusi. Salīdzinot pieredzi pansionātā Norvēģijā un uzzināto par pansionātu Cēsīs, Ina teic: “Protams, Norvēģijā ir ļoti labi apstākļi, cilvēks istabiņā dzīvo viens, un telpa ir liela. Darbiniekiem nodrošinātas visas ierīces, lai ergonomiski izceltu pacientu no gultas un aizvestu nomazgāt, arī vannas istabā viss ir pielāgots guļošu pacientu aprūpei. Pansionāta iemītnieku veselības stāvoklis ir dažāds – ir gan tādi, kas spēj paši pārvietoties, gan pilnībā guloši, kuru aprūpei nepieciešami divi darbinieki. Pacientu skaits, kas jāaprūpē vienam darbiniekam, ir mazāks nekā Cēsīs. Tur, salīdzinot ar situāciju šeit, esam kā ogas krējumā. Un tomēr darbinieki mēdz teikt, ka ir par grūtu. Bet tagad varēšu izstāstīt, kā ir Latvijā.

Toties Norvēģijā pansionātā negatavo maltītes, pusdienas atved vakuuma iepakojumā, tās uzsilda. Tāpat nav tik daudz kultūras pasākumu, un tie, kas ir, ir daudz vienkāršāki. Līdzīgais, ka arī tur pie vecajiem cilvēkiem labprāt viesojas un sniedz priekšnesumus bērni. Kas īpatnēji – pansionātā dzīvojošajiem nerīko ekskursijas. Arī teritorija ap ēku nav iekopta ar puķēm, ir vienkārši zāliens.” Ina atzīst, ka darbinieki par algu nevar sūdzēties, tā ir laba. Tā kā iemītnieki ir dažādi, tad darbiniekiem ir svarīgi būt mierīgiem un līdzsvarotiem. “Bet vispār pie miera un tā, ka nav visu laiku kaut kur jāskrien, bija jāpierod,” secina I.Vīne.

Domājot par dzīvi ārzemēs, Ina vērtē, ka gan aizbraukt ir ļoti grūti, gan pēc ciemošanās Latvijā ir grūti braukt prom. Arī sākums jaunajā vietā ir grūts, jo dzīve jāsāk no nulles. Turklāt ārzemēs saglabājas smeldze pēc dzimtenes – trūkst gan valodas, neskatoties uz to, ka ģimenē tiek runāts latviski, gan latviskās kultūras. Līdz kovidam Ina darbojās latviešu biedrībā, kur labprāt kopā ar citām ģimenēm svinēja latviskās gadskārtas, bērniem nostiprināja latviešu valodas zināšanas, lai saglabāto latvisko, kultūras tradīcijas. Bet pašai kā terapija atklājusies arī gleznošana. Viņa ar pārliecību teic: “Nekur nav tik labi kā mājās, sirds visu laiku velk uz šejieni. Un par to, cik īpaša un skaista ir Latvija, stāstu arī norvēģiem. Tādēļ daudzi no viņiem ieinteresēti ir atbraukuši uz Latviju un secinājuši, ka pie mums tiešām ir skaisti.”

Ina Vīne pansionāta iemītniekiem apsolījās atbraukt arī nākamgad un uzstāties tautastērpā, dziedot tieši iemītnieku izvēlētas tautas dziesmas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cēsīs norobežota ieeja tiesas namā. Vajadzīgs neliels remonts

11:22
04.04.2025
646
1

Ap tiesas namu Cēsīs šodien, 4.aprīlī, apvilkta policijas norobežojoša lente. Cēsnieki satraukti lasa uzrakstu, kas vēsta, ka tas darīts tehnisku iemeslu dēļ. Dzīvojot situācijā, kad var sagaidīt dažādus hibrīdkara elementus, rodas bažas. “Druva” sazinājās ar Vidzemes tiesas administratoru Gati Plusniņu, lūdzot situācijas skaidrojumu. “Nav noticis nekas bīstams, ēkas norobežošana saistīta ar vajadzību remontēt ieeju. Ir […]

Soļi uz Zemes un ārpus Zemes robežām

00:00
04.04.2025
20

Pirmo reizi Kosmosa izziņas centrs sadarbībā ar Elektrum Energoefektivitātes centru aicināja uz pasākumu “60 minūtes Zemei”. Lai rosinātu aizdomāties par katra cilvēka ietekmi uz vidi un parādītu, kā ar pārdomātām izvēlēm iespējams saglabāt resursus gan šeit, uz Zemes, gan nākotnes izpētei kosmosā, Cēsu Kosmosa izziņas centrs aicināja uz pasākumu “60 minūtes Zemei”. Zemes stunda ir […]

Labākais sociālais darbinieks – Baiba Āboliņa

00:00
03.04.2025
37

Baiba Āboliņa, Cēsu novada Sociālā dienesta sociālā darbiniece darbam ar ģimeni un bērniem, nacionālajā konkursā “Gada balva sociālajā darbā 2024” atzīta par “Labāko sociālo darbinieku sociālajā dienestā 2024”. Baiba Āboliņa jau vairāk nekā 20 gadus strādā sociālajā jomā un ir kļuvusi par iedvesmojošu piemēru citiem. Cēsu novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Vita Pleševnika “Druvai” atzina: […]

Vecpiebalgas bibliotēka slēgta. Jurģi

00:00
02.04.2025
47

2.aprīlī Vecpiebalgas bibliotēka sāk pārcelties uz citām telpām. Turpmāk tā ikvienu gaidīs pagast­mājā, kur bibliotēkas vajadzībām pārbūvētas telpas. Rudenī būtu 35 gadi, kopš pagasta bibliotēkas mājvieta bijusi bērnudārza ēkā. “Pirms tam tā atradās aptiekas ēkā, tad pārcēlāmies te,” stāsta bibliotekāre Dzidra Ješkina. Blakus grāmatu krājumam ir lasītava, kur notika gan tikšanās ar rakstniekiem, dzejniekiem, gan […]

Vai tirgus paliks bez vietējiem zemniekiem un mājražotājiem?

13:54
01.04.2025
108
1

No šodienas vairāki uzņēmēji, kas Cēsu tirgū gadiem pārdevuši gaļu un tās produktus, pārtrauc tur tirgoties, “Druvai” pastāstīja zemnieks Jānis Plūme, cēsniekiem labi zināma tirgus gaļas stenda saimnieks. “Līgums par tirdzniecības platības nomu mums bija ar iepriekšējo tirgus administrāciju. 31.martā tas beidzās, bet jauno līgumu, ko iedeva tirgus vadītājs Rihards Eniks, neparakstīšu. Tāpat darīs vēl […]

Vēlēšanas tuvojas. Sarakstu vēl nav

13:05
01.04.2025
69
1

Centrālās vēlēšanu komisijas informācijas sistēmā pamazām krājas partiju kandidātu saraksti gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. No Cēsu novada pagaidām nav reģistrēts neviens. Tāpat Vidzemē ir Smiltenes, Valkas, Madonas,    Saulkrastu un Ogres novadā. Alūksnes    un Gulbenes novadā vēlētāji jau var iepazīties ar divu partiju deputātu kandidātu sarakstiem, Sigul­das novadā ar triju, Valmieras ar vienu. “Visas formalitātes […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
5
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi