Atpūtas bāzes „Ezerrozes” saimnieki Daiga Dzalba un Guntars Sproģis saka – vispirms viņu īpašumā nonācis Andrēnkalns, tikai pēc tam domājuši, kur un kā dzīvos.
Daiga stāsta – kalns darboties sācis apmēram 2001. gadā, bet toreiz tas vairāk bijis pašu priekam. Patlaban kalnā izveidotas jau sešas slēpošanas trases, darbojas divi pacēlāji, sakārtota kalna apgaismošana diennakts tumšajā laikā.
„Pārsvarā uz Andrēnkalnu slēpot brauc vietējie. Viņiem tas ir tuvāk un izdevīgāk arī cenu ziņā. Gaidīti ir skolēni un jaunieši. Arī ģimenēm te sanāktu jauka aktīvi pavadīta brīvdiena kopā ar bērniem, lai gan, cik kuram šodien ir lieka naudiņa, lai to izmantotu šādiem priekiem,” domās dalās Daiga un piebilst, ka visu laiku tiek domāts, lai piedāvāto aktivitāšu kvalitāti uzlabotu.
„Pagājušajā gadā strādājām vien astoņas dienas. Mēs te esam tikai nedēļas nogalēs, un pagājušajā gadā tikai vienu mēnesi bija sniegs. Šogad slēpots vēl nav vispār. Ceram, ka ziema tomēr atnāks. Arī pašiem gribētos paslēpot,” saka Daiga un atklāj, ka šoziem vienu reizi slēpot bijuši uz Žagarkalnu.
„Vienu brīdi domājām par mākslīgā sniega pūšanu, izstrādājām pat projektu, bet nospriedām, ka tas izmaksās ļoti dārgi. Slēpotāju te nekad nav tik daudz, lai tas atmaksātos. Pie tam mums ir dienvidu nogāze. Pavasaros sniegs kūst ārkārtīgi strauji. Mēs ar savu apgrozījumu tik strauji netiekam līdzi citu kalnu īpašniekiem,” vērtē Guntars un stāsta, ka atpūtas bāzē „Ezerrozes” iespējams uz vietas iznomāt ragaviņas,pannas, slēpes un snovborda dēļus.
„Pagaidām noliktavā ir apmēram 25 pāri slēpju. Vairāk neesam iegādājušies, jo nav bijis tik liels slēpotāju skaits. Arī snovborda dēļi ir. Zābaki. Paši palīdzam arī kā instruktori, ja atbrauc kāds iesācējs. No Latgales atvedām arī guļbūves namiņu, kurš uzstādīts kalna pakājē. Slēpotāji tur var ieiet, pasildīties un uzvārīt siltu tēju,” stāsta Guntars un piebilst, ka ziemā uz blakus esošā ezera varot arī slidot. Ja būtu kārtīgas ziemas, tiktu domāts arī par kvalitatīva ledus uzliešanu.
„Aktīvās atpūtas piekritēju netrūkst. Gan ziemā, gan vasarā cilvēki meklē iespējas izrauties no ikdienas pienākumiem un atpūsties pie dabas. Arī paši esam aktīvās atpūtas piekritēji. Ziemā labprāt slēpojam, vasarā – braucam ar vēja dēļiem, peldam un darām visu ko citu,” stāsta Daiga un dalās domās, ka ar katru gadu arvien vairāk cilvēku vēlas atpūsties citādi, ne tikai sēžot pie televizora.
„Sākumā arī mums bija tā, ka atbrauc jaunieši, sanes alkohola kastes un nebāž degunu laukā no pirtiņas. Tagad tomēr daudzi organizē sporta spēles, brauc draugu pulkā, skolēnu grupas bijušas. Cilvēki kļūst aktīvāki un prasa, ko te var darīt,” stāsta Daiga.
Guntars uzsver, ka drīzāk gribētu iekopt kādu skaistu parku, kur cilvēki varētu pabūt dabas tuvumā.
„Man šo vietu gribētos redzēt nevis pūļa piebāztu, bet kā klusu, skaistu stūrīti pie dabas. Lai te pulcētos nevis cilvēki, kuri atpūšas, lietojot alkoholu, bet veselīga dzīves veida piekritēji. Kas prot novērtēt dabas skaistumu, putnu dziesmas un svaigu gaisu,” saka Guntars un atklāj, ka nākotnē Andrēnkalnā, kas ir 249 metrus virs jūras līmeņa, domāts uzcelt skatu torni, lai dabas skaistums būtu pārredzams pēc iespējas tālāk.
Komentāri