Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Pasaulē no vienas dzimtas

Mairita Kaņepe
23:00
11.10.2018
17
Cvg Olimpiesi 1

Mazas, bet liela lepnuma pilnas svinības šonedēļ notika Cēsu Valsts ģimnāzijā. Skolas vadība bija ielūgusi ciemos ģimnāzistu, 12. klases skolēnu Diānas Paulas Upmales un Renāta Jurševska ģimenes.

Ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa viesiem pauda pedagogu prieku un gandarījumu par nupat, septembrī, pasaules mērogā gūtajiem mācību sasniegumiem.

Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēknis Renāts Jurševskis atgriezies no Japānas, kur notika informātikas olimpiāde skolēniem, Diāna Paula Upmale no Krievijas, kur noritēja starptautiskā ekonomikas olimpiāde, ar ļoti lielā konkurencē gūtiem personīgiem panākumiem – bronzas medaļām. Turklāt Diāna Paula Upmale bija viena no pieciem Latvijas komandas dalībniekiem, kuri, startējot valstu komandu sacensībās ekonomikā, Latvijai ieguva 1. vietu. Šī uzvara Latvijai kļūs vēsturiska vairākās nozīmēs. Pasaules ekonomikas olimpiāde skolēnu komandām notika pirmo reizi. Zelta medaļu ieguva Latvija, bet sudraba un bronzas lielvalstu – Krievijas un Brazīlijas – pārstāvji.

“Šobrīd mūsu skola patiešām piedzīvojusi zvaigžņu stundu,” viesiem sacīja ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa. Pateicības vārdus saņēma gan abi audzēkņi, gan Diānas Paulas vecāki Ivars un Santa Upmaļi un Renāta vecāki Inga un Ģirts Jurševski, kā arī gods tika izrādīts Diānas Paulas un Renāta vecmammai Līvijai Upmalei. Ģimnāzistu vecāki apstiprināja, ka ne tikai viņi atbalsta bērnus skolas gaitās un laikā, kad šovasar notikusi intensīva gatavošanās Rīgā, lai startētu pasaules olimpiādē. Atbalsts, paužot prieku un gandarījumu par mazbērnu sasniegumiem, nemitīgi nācis no vecmammas Līvijas Upmales.
Pedagogi abu jauniešu sasniegumus pasaules mērogā, kad priekšā vēl 12. klase, saistīja ar Jurševsku un Upmaļu ģimeņu attieksmi pret izglītības darbu, vecāku nesavtību, atbalstot jauniešu centienus sasniegt daudz vairāk, nekā paredzēts skolas programmā. Pedagoģe Diāna Siliņa informātikā un Inga Ozola ekonomikā devušas virzību, un jaunieši veiksmīgi sagatavoti valsts olimpi­ādēm. Iekļūstot Latvijas izlasē, šovasar noticis vēl intensīvāks mācību darbs Rīgā kopā ar citiem izlases dalībniekiem. “Es būtu gribējis, lai meita mācītos mazāk,” par Diānas Paulas uzņēmību un atbildību, mēneša laikā apgūstot to, ko ekonomikas studenti apgūst teju gadā, tagad saka tēvs Ivars Upmalis.

Ģimnāzijas pedagogi, iepazīstināti ar Līviju Upmali, kuras darba mūžs pagājis grāmatvedības darbā, izteica pieņēmumu, ka viņas mazbērni būs mantojuši tik vajadzīgo mērķtiecību un uzcītību.

Pieņemšanas sarunās pie direktores par to, kas noticis astoņās dienās, kamēr Renāts Jurševskis bija devies tālajā ceļā un pabijis Japānā, noskaidrojās, ka piedzīvota arī zemestrīce. “Vienu rītu to jutu,” sacīja puisis, piebilstot, ka daudz spēka bijis patērēts olimpiādei un neparastās kultūras apgūšanai, tāpēc zemes trīcēšanai istabā lielu nozīmi neesot piešķīris. Renāta vecāki gan sacīja, ka Cēsīs lasītās ziņas par Japānai tuvojošos taifūnu viņus satraukušas. Diāna Paula Upmale dalījās ar iespaidiem, kā Krievija sarīkojusi olimpiādi, ar noteikumiem pārsteidzot vairāku valstu komandas, bet ne tik daudz Latvijas skolēnus. Ja visur citur, tajā skaitā Japānā, nodrošināta uzdevumu tekstu tulkošana dažādās skolēniem saprotamās valodās, tad ekonomikas olimpiādē uzdevumi bijuši izlasāmi tikai angliski vai krieviski. Cēsniece pieļāva, ka ekonomikas olimpiādē Latvijai uzvarēt izdevies ne tikai tāpēc, ka skolēni labi sagatavojušies un saliedēti trīs dienas strādājuši, bet arī tāpēc, ka līdz ar diviem puišiem no Olaines 1. vidusskolas un RTU Inženierzinātņu vidusskolas komandā bijusi arī meitene no Daugavpils Krievu vidusskolas – liceja. Viņa vienlīdz labi uzdevumus lasījusi angļu un krievu valodā.

Kad komanda ieguvusi 1. vietu, visu valstu jaunieši uzzinājuši par Latviju – priecājās Diāna Paula Upmale un uzsvēra, ka tagad viņi atpazīs arī mūsu valsts sarkanbaltsarkano karogu, kurš iznests līdzi apbalvošanas brīdī. Meitene uzsvēra, ka Krievijas, Amerikas un citas lielvalstu komandas uzzinājušas, ka Latvijas skolās ne tikai vienkārši mācās ekonomiku, bet dara to izcili. Skolas direktore Gunta Bērziņa skaidroja, ka ekonomika nav obligāts, bet izvēles priekšmets, kuru izvēlējusies arī Cēsu Valsts ģimnāzija.

Vecāku izvaicāta, vai Cēsīs ar laiku netrūks labu skolotāju, direktore sacīja, ka paaudžu maiņa ģimnāzijā, protams, notiek. Viņa piebilda, ka tā virzās dabiski, to vietā, kas pensionējas, stājas citi. Pieredzējušie pedagogi strādā tā, lai pamanītu talantīgus skolēnus un mudinātu viņus apgūt vairāk, nekā māca stundās. Ģimnāzijas direktore uzsvēra, ka katrs skolotājs labi apzinās, ka arī pašam būs jāiegulda papildu darbs un laiks, ja kāds audzēknis būs gatavs mācīties un apgūt daudz vairāk nekā piedāvāts jau tā blīvajā ģimnāzijas programmā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
122

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi