Vidzemes vidū, Raiskuma pagasta Auciemmuižā, tikās 11 Vidzemes novadu domju priekšsēdētāji, Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) jaunā Attīstības padome.
Pirms administratīvi teritoriālās reformas jauno pašvaldību domju ievēlēšanas plānošanas reģionā iekļāvās 25 novadi un republikas pilsēta Valmiera. Tagad vidzemniekiem piepulcējies arī Limbažu, Saulkrastu un Ogres novads, bet daudzi mazie novadi apvienoti lielos.
Pēc vēlēšanām katra pašvaldība savu novadu Attīstības padomē pārstāvēt deleģēja vienu pārstāvi. Cēsu novada dome izvirzīja domes deputāti Inesi Suiju – Markovu.
Par Attīstības padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Rūjienas novada vadītājs Guntis Gladkins. Viņš bija vienīgais kandidāts.
Gan ilggadējais Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents, gan G.Gladkins uzsvēra, ka pēc reformas Vidzemes plānošanas reģions ir kļuvis spēcīgāks. “Tagad mums ir jaunas teritorijas ar nozīmīgu ostas, ceļu un dzelzceļa infrastruktūru, kas ir stratēģiski svarīgs pienesums. Saredzu, ka mūsu darbs būs balstīts kopīgās diskusijās un vērsts uz reģiona attīstību,” uzsvēra G. Gladkins, bet H.Vents atgādināja, ka reģions bijis viens no aktīvākajiem projektu īstenotājiem. “Vidzeme vienmēr bijusi diezgan liela skabarga valsts institūcijām, bieži vien mums bijis atšķirīgs viedoklis, ko aizstāvējām,” sacīja H.Vents un uzsvēra, ka vidzemnieki, kopā mērķtiecīgi strādājot, var ļoti daudz izdarīt reģiona attīstībai.
Attīstības padomes priekšsēdētājam bija paredzēti divi vietnieki. Cēsu novada vadītājs Jānis Rozenbergs ierosināja paredzēt trīs vietniekus, uzsverot, jo dažādāki cilvēki ir komandā, ar dažādām pieredzēm, jo var iegūt spēcīgāku reģiona vadības komandu. “Līdz šim reģionam bijusi stipra sadarbība ar pasaules trešajām valstīm. Ir svarīgi to attīstīt arī ar Eiropas Savienības valstīm. Cēsu domes deputātei Inesei Suijai – Markovai ir liela pieredze starptautiskajā sadarbībā, projektos ar Eiropas Kosmosa aģentūru, publiskās pārvaldes un privātā uzņēmuma vadības pieredze. Tādu cilvēku nav daudz,” teica J.Rozenbergs.
Jaunā Attīstības padome vienojās grozīt VPR nolikumu un aizklātā balsojumā vienbalsīgi par vietniekiem ievēlēja I.Suiju-Markovu, Limbažu novada domes priekšsēdētāju Dagni Straubergu un Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieku Gintu Sīviņu.
Limbažu novada domes priekšsēdētājs D. Straubergs pauda pārliecību, ka jāveido saikne starp ostu un iekšzemi. Otras lielākās jūras piekrastes teritorijas pievienošana Vidzemei dos priekšrocības arī ārvalstu finansējuma piesaistīšanā. G. Sīviņš atzīmēja, ka mērķis ir viens – lai katra pārstāvētā pašvaldība un reģions kopā attīstītos, kam nepieciešama reģiona politiskā un teritoriālā stiprināšana. Arī Ogres klātbūtne dos politisko atbalstu, kas īpaši svarīgi, lai plānošanas reģions nostiprinātu savas pozīcijas gan finanšu resursu sadalē, gan funkciju deleģēšanā.
H.Vents “Druva” izteica nožēlu, ka Cēsu novada deleģētā pārstāve nekandidēja uz padomes priekšsēdētāja amatu. “Reģiona vadītājs piedalās sarunās ar ministrijām, visu laiku atgādina par to, kas Vidzemei svarīgi. Protams, tās arī iespējas projektos. Vai esi klāt, piedalies – tam ir liela nozīme. Valmiera katrā ziņā būs ieguvēja,” bilda bijušais Attīstības padomes priekšsēdētājs.
I.Suija – Markova atgādināja, ka Attīstības padomes priekšsēdētāja amats ir politiska izšķiršanās, politiķu vienošanās. “Notika sarunas, kandidātu vērtēšana, bija skaidrs, ka mani uz amatu nevirzīs,” atklāja I.Suija – Markova. Viņa arī atzina, ka līdz šim Vidzemes plānošanas reģions apvienoja 26 ļoti dažādas pašvaldības. “Katrai savas problēmas, lielajiem un mazajiem novadiem atrast kopīgo nebija viegli. Katra pašvaldība iesaistījās, ja jautājums tai bija aktuāls. Tagad Vidzemē ir 11 līdzīgi novadi, arī vajadzības diezgan līdzīgas, jo ir pilsētas un apkārtējās lauku teritorijas. Vairs nedalām lauki un pilsēta,” vērtēja Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija – Markova.
Savā starpā novadi turpinās konkurēt, bet reģiona līmenis ir tas, kur risināt kopīgus jautājums, kopīgi pārstāvēt Vidzemi gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. “Cēsu iespējas reģionā ir vēl viens instruments, kur apvienot spēkus, lai paustu kopīgu pozīciju noteiktos jautājumos. Piemēram, mājokļu politika ir aktuāla katram novadam. Katrs tērē savus administratīvos resursus, lai sevi pārstāvētu sarunās ministrijās, darba grupās, bet var deleģēt pārstāvēt intereses kopīgos jautājumos. Piemērs ir deinstucionalizācijas projekts. Plānošanas reģions -iespēja, risinot problēmas, pacelties pāri vienas pašvaldības interesēm. Katrs novads nespēj piekļūt finanšu resursiem, jo tie paredzēti reģionālai attīstībai. Varam uz Vidzemi skatīties kā poligonu inovatīviem risinājumiem, jo varam ātri identificēt problēmas, nolemt un darīt,” sacīja I.Suija – Markova un piebilda, ka, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, apvienojot visu politisko partiju pirmsvēlēšanu programmas, atslēgas vārds tajās ir “jauns”. Jaunas tehnoloģijas, jauni materiāli, jauna pilsēta, kopiena, ciemati.
I.Suija – Markova atzina, ka ir apņēmības pilna darīt. “Jo vairāk darāmā, jo vairāk var izdarīt. Labāk vairāk darāmā nekā miers,” sacīja cēsniece.
Vidzemes plānošanas reģiona administrācija strādā Cēsīs, birojs ir arī Valmierā. G.Gladkins “Druvai” atzina, ka tas ir politisks lēmums, tiks vērtēts, kur tam būt. “Lai gan tagad nav tik svarīgi, jo var strādāt attālināti,” teica G.Gladkins.
Komentāri