Lai veicinātu taimiņu un strauta foreļu spēju dabiski atjaunoties un ierobežotu invazīvās sugas Sosnovska latvāņa izplatīšanos upju ielejās, Gaujas pietekās, 15 upju posmos 95 kilometru garumā, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi upju straujteču atjaunošanu 315 punktos.
Gaujas pietekās pēc ekspertu rūpīga izvērtējuma noteiktas precīzas vietas un posmi, kur straujteces jāatbrīvo no bebru dambjiem, tecējumu aizsprostojošiem kokiem, sanesumiem, kas būtiski samazina straumes ātrumu un veicina pastiprinātu nogulumu uzkrāšanos un nārsta vietu aizsērēšanu, kā arī no latvāņu audzēm gan uz upju sērēm, gan to krastos.
Inga Hoņavko, DAP Biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanas projekta vadītāja, uzsver, ka šie darbi jādara ļoti rūpīgi, izvērtējot to nepieciešamību, lai nepārcenstos: “Straujteces, kurās ir nārstam piemērota gultne, pārkritušu koku noēnojums, izskaloti padziļinājumi, ir ļoti jutīgas pret dažāda veida izmaiņām un ietekmēm. Tieši tādēļ izvēlēto Gaujas pieteku posmi netiks pilnībā atbrīvoti no iekritušajiem kokiem tā, lai pa tām varētu pārvietoties ar laivām vai kājām bez šķēršļiem.”
Darbi ilgs no jūlija līdz septembra vidum. Viss veicams rokām un rokas instrumentiem, tāpēc darbs prasa izturību. Pirms uzsākt darbu, strādniekiem bija instruktāža, tā notika uz Lenčupes, lai, darot kopā ar ekspertu, iemācītos pareizi rīkoties. Katrā vietā darbojas piecu vīru brigāde, lai raiti paveiktu nepieciešamo. Par darbu veikšanu tika izsludināts iepirkums un līgums noslēgts ar “Vidzemes būvnieku”, uzņēmumu, kurš jau iepriekš veicis līdzīgus pasākumus.
Darbam izvēlēts laiks, kad zivju mazuļi ir pietiekami paaugušies, lai pārvietotos un pamestu upes daļu, kur rosās cilvēki, bet vēl nav sākusies intensīva ceļotājzivju nārsta migrācija, kas raksturīga Gaujas pietekām. Šobrīd darbi sokas ļoti raiti, jo ūdens līmenis ir zems, savukārt, lai arī šķietami ir daudz lijis, eksperti vērtē, ka meži ir sausi, tātad lielāko daļu lietus ūdens uzņēmis mežs, līdz mazajām upītēm tas nemaz nenonāk. Upītes barojas vai nu no pietekām, vai avotiem.
“Druva” kopā ar Ingu Hoņavko apsekoja vairākus Skaļupes posmus, kur veicami darbi. Vienā no posmiem pēc eksperta norādījumiem nepieciešams likvidēt sakritušos kokusm, kā arī jānozāģē kritušo egļu zari, kas traucē straumei.
Projekta vadītāja norāda uz pāri upei pārkritušu egli un teic, ka tā tur arī paliks, jo ūdeni neaiztur, turklāt uz stumbra jau ir izveidojusies sava ekosistēma: “Šādus kokus izmanto mazie meža dzīvnieki, lai pārkļūtu pāri upei, kad augsts ūdens līmenis. Tāpat tepat paliks stumbrs, kurš pārlūzis un iegrimis ūdenī, jo tur veidojas bedrīte, kur taimiņi un lašveidīgie nārsto.”
Otrā punktā, ko apmeklējam, daļu upes nosprostojis bebru dambis, tomēr Inga Hoņavko uzsver, ka arī bebram dabā ir sava nozīme un funkcija: “Tāpēc ne visi bebru dambji ir nojaucami. Bebrs uztur upju līmeni, lai tā neizžūtu. Bebrs pārvietojas pa ūdeni, ieeja mītnē vienmēr būs caur ūdeni, turklāt dambis rada dzīves vidi mitrainēs dzīvojošajiem putniem, kukaiņiem. Tāpēc skatāmies, vai konkrētais dambis ir traucējošs mērķim, proti, upēm Gaujas Nacionālajā parkā galvenā funkcija ir veicināt dabisko lašveidīgo zivju atražošanos. Protams, var pavairot mākslīgi, bet daudzkārt labāk, ja tas notiek dabiski.”
Inga Hoņavko skaidro, ka mazās upītes pašas labi attīrās aukstās ziemās, kad veidojas ledus: “Pašreizējā upju aizkrišana Gaujas Nacionālajā parkā kaut kādā mērā saistīta ar to, ka arī te ir ieviesies egļu astoņzobu mizgrauzis, tāpēc egles krīt upē pastiprināti. Tā ir pēdējo gadu aktualitāte, kritušo koku daudzums ir pārmērīgs, tas jau rada apdraudējumu citai ekosistēmai, šajā gadījumā upju straujtecēm, tāpēc cilvēkam vēlams iesaistīties.” Inga Hoņavko arī skaidro, ka gadījumā, ja cilvēks vēlas savā privātajā teritorijā palīdzēt upei, to nepieciešams saskaņot ar Dabas aizsardzības pārvaldi, jo kādreiz iedzīvotāji pārcenšas – upes gultnei nav jābūt gludai, bez bedrītēm un perfekti attīrītai no kritušajiem kokiem, tāpēc arī ir nepieciešams saskaņojums, lai, cilvēkam iesaistoties, dabai tiešām tiktu palīdzēts.
Cēsu novadā atrodas desmit Gaujas pieteku projektā iekļautie posmi: Skaļupes, Vildogas, Līgatnes, Kumadas/Grūbes, Ratnieku upes, Siļķupītes, Vaives, Simtēnupes/ Dzērdupes, Lenčupes, Talītes. Piecu upju (Lorupe, Dauda/Jodupīte, Vējupīte, Egļupe, Nurmižupīte) posmi atrodas Siguldas novadā. Abas pašvaldības ir projekta sadarbības partneri. Tāpat ar privāto zemju īpašniekiem, kuri piekrituši straujteču atbrīvošanai, kā arī cīņai ar latvāņiem viņu zemēs esošo upīšu krastos, ir noslēgtas vienošanās par sadarbību. Vairums uzrunāto zemju īpašnieku ir bijuši atsaucīgi un novērtē plānotos darbus kā būtisku atbalstu, īpaši cīņā ar latvāņiem.
Projekta “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” kopējais budžets plānots 3,52 miljonu eiro apmērā, un 85% no tā finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Darbi turpināsies arī nākamgad, lai pēc tam vismaz piecus gadus cilvēkam vairs nebūtu nepieciešams iejaukties. Līdz ar veicamajiem darbiem gan pirms to uzsākšanas aizvadītajā gadā, gan nākamgad institūta “Bior” zinātnieki veiks monitoringu – zivju uzskaiti, lai iegūtu šos salīdzinošos datus un objektīvi varētu novērtēt paveiktā ietekmi, kā arī ne tikai teorētiski, bet ar zinātnisku pamatojumu apstiprinātu, vai šāda veida ietekmi nepieciešams turpināt. Līdz šim apjomīgi pētījumi šādām upēm nebija veikti.
Komentāri