Pāvila Rozīša iela pagastā bijusi otrā, tūlīt aiz Rūpnīcas ielas. Tā paslēpusies starp daudzdzīvokļu namiem. Ielas garumā varētu atrast simtiem ģimeņu stāstu, simtiem likteņu, bet ieraudzījām citas iezīmes. Vēl pirms gadiem desmit, piecpadsmit liepēnieši iztikuši ar pāris veikaliem centrā. Vēlāk tie vēruši durvis kā sēnes pēc lietus. Pārtikas produktu realizētāji zināja saskaitīt, ka katram no viņiem ir vismaz seši vērā ņemami konkurenti, apģērbu tirgotājiem konkurence ir niecīgāka. Tomēr vēl vieta Liepas centrā atradusies tirdziņam, nemaz nerunājot par iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem.
P.Rozīša ielas 6. namā blakus kāpņu telpās darbojas pat divi veikaliņi, namu atpakaļ vēl viens. Ja romānā “Ceplis” pazibēja konkurences un varenības motīvs, tad šodienas Liepā jaukā romāna autora vārdā nosaukto ielu mēdz dēvēt arī par veikalu ieliņu, jo tieši šīs bodes iecienījuši vietējie.
“Pircēji ir labi zināmi, un viņi ļoti man uzticas. Tiešām cilvēki nāk un nepieciešamo iegādājas. Ne jau visi brauc uz Cēsu veikaliem. Viņi saka, ka nemaz nevajag, ka visa pietiek. Prasa padomu, ko labāk pirkt, kas noderēs, kas piestāvēs,” sacīja apģērbu veikala “Jancis” pārdevēja Biruta Zaķe. Līdzīgi domāja arī pavisam blakus esošā veikala “AIBE” pārdevēja Agita Kuharenoka. “Mūsu veikalam ļoti labi klājas. To, ka blakus ir vēl vairāki pārtikas preču veikali, patiesi nejūt. Cilvēki te nākuši iepirkties gadiem, ir apmierināti. Ja prasa desu, tad jau zinu, kuru viņam iesvērt, ja konfektes, tad kādas, ja cigaretes, tad zinu- vieglās vai stiprās,” tā Agita un piebilda, ka ir apmierināta, jo var strādāt tuvu dzīvesvietai.
Abas pārdevējas ir liepēnietes, kurām nekad nav bijis vajadzības meklēt darbu Cēsīs, Valmierā vai Rīgā. Biruta strādājusi pastā, bērnudārzā, Lodes stacijā, autoveikalā, Agita jau sešus gadus ir pārdevēja “AIBĒ”. Viņa ne tikai strādā, bet arī dzīvo P.Rozīša ielā un nosmej, ka darba un mājas dzīvi šķir trīs kāpņu rindas. Viņas ir latvietes, kuras gadiem dzīvojušas daudznacionālajā pagastā un vienmēr jutušās labi, bijušas savā vietā un jutušās novērtētas. Par P.Rozīti liepēnietes zināja teikt, ka viņš uzrakstījis zīmīgus literāros darbus, kas ir arī ekranizēti kinofilmā un televīzijas uzvedumā. Tas nozīmē, ka novadnieks pratis savu darbu, bet viņa ielā padodas tirgošanās un rit darbīga dzīve.
Komentāri