Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Parādnieku dēļ citiem nav jācieš

Jānis Gabrāns
23:00
17.10.2018
6
Siltumonkulis Fotomarta 1

Apkures sezonas sākums vienmēr saistīts ar gaidīšanu, kad radiatori būs silti. Privātmājās dzīvojošajiem vienkāršāk, viņi apkures sezonu uzsāk tieši tad, kad to vēlas.

Daudzdzīvokļu mājās iedzīvotājiem tas atkarīgs no vairākiem aspektiem, tostarp no mājas kopējās parādu situācijas. Tāpēc siltums dzīvokļos ne visos namos nonāk vienā dienā, gadās, ka dažā daudzdzīvokļu mājā jau radiatori silti, kamēr citā talkā jāņem elektriskie sildītāji, jakas un siltākas segas. Tiesa, tas vērojams tikai Cēsīs, kur saimniecība lielāka, tātad arī parādnieku vairāk. Atgādināšu, ka septembrī, rakstot par operatora maiņu uzņēmumā “Cēsu siltumtīkli”, tā pārstāvis norādīja, ka, sākoties šai apkures sezonai, parāds būs aptuveni tāds pats kā pēdējos trijos gados, proti, ap 200 000 eiro.

Redakcijai vairāki lasītāji sūdzējās, ka dzīvokļi ir auksti, jo namam netiek piegādāts siltums. Ēku apsaimniekotāja SIA”CDzP” valdes loceklis Ģirts Beikmanis skaidroja, ja kādā mājā dzīvokļu īpašniekiem uzkrājušies lielie parādi, ja nav veikti maksājumi, apkures pieslēgšana tiek aizkavēta: “Tā notiek katru gadu, izņēmums nebija arī šis. Apkures uzsākšana tiek saskaņota ar siltuma ražotājiem, bet šajā nedēļā jau visas mājas Cēsīs saņems siltumu.”

Viņš arī norāda, ka aizkavēšanās parasti dod pozitīvu efektu, parādnieki steidz veikt vismaz daļēju samaksu: “Nav noteikti jāsamaksā uzreiz viss, bet lai redzama cilvēku vēlme kārtot parādus. Kāpēc lai kaimiņiem būtu jādotē siltums, ko saņem nemaksātāji? Iepriekšējos gados māju vecākie nāca uz tikšanos ar siltuma ražotājiem, pētīja, kāda ir situācija, kuri lielākie parādnieki, ar kuriem jārunā. Kopīgi skatījāmies, kur varbūt ir tikai nedisciplinētība, kur jau kaut kas nopietnāks. Ja par kādu parādnieku ir tiesvedība, to saprot visas puses, tur atliek gaidīt rezultātu.”

Kopumā parādu situācija pēdējos gados esot ar nelielu pozitīvu zīmi, proti, kaut kas no vecajiem parādiem tiek maksāts, piedzīts caur tiesvedību. Kopumā gada laikā siltuma lietotāji samaksā vairāk, nekā norādīts kārtējos rēķinos. Taču, kamēr vieni steidz tikt vaļā no parādiem, dažiem tie krājas no jauna.

Ģ. Beikmanis stāsta, ka apkures sezonas bremzēšana saistīta tikai ar tiem parādiem, kuri ir pašreizējiem dzīvokļu īpašniekiem: “Joprojām pilsētā ir smags parādu slogs no senākiem laikiem, un tā ir valsts mēroga problēma, bet valsts turpina izvairīties no risinājuma meklēšanas. Pakalpojums savulaik ir sniegts, par to jāmaksā, no mājas uzkrājumiem par to ir samaksāts. Nevaram taču sētniekam teikt, ka nevarēs samaksāt pilnu algu, jo kādam dzīvokļa īpašniekam iestājusies maksātnespēja. Valsts tā arī nav skaidri pateikusi, kas maksā par tiem, no kuriem nevar neko piedzīt, jo viņam iestājusies maksātnespēja.”

Citās aptaujātajās pašvaldībās norādīja, ka viņi šādus audzināšanas paņēmienus nepiekopj. Priekuļu novada pašvaldības siltumenerģijas un siltumtehnikas inženieris Andis Karps stāsta, ka apkures sezona Priekuļos un Liepā sākās 1.oktobrī: “Katrā daudzdzīvokļu namā ir individuālie siltummezgli, un mājas atbildīgais izvēlas, kad padot siltumu, vai nu aptaujājot iedzīvotājus, vai pats pēc saviem ieskatiem. Parādi nav tik lieli, lai nepiegādātu siltumu, kamēr iedzīvotāji nav samaksājuši. Mums ir pašvaldības katlumāja, nākam cilvēkiem pretī.”

A. Karps stāsta, ka šajā apkures sezonā par siltumu nāksies maksāt dārgāk, Priekuļos no novembra šogad būs jau otrais cenas kāpums. Pērnā gada nogalē tika apstiprināts, ka no 1.aprīļa tarifs būs 44.30 eiro par megavatstundu (bez PVN), bet 27.septembrī deputāti apstiprināja jauno apkures tarifu Priekuļos, kas tagad ir 47,54 EUR/ MWh bez PVN. Tarifs stāsies spēkā no 1.novembra. Kā vēsta informācija, Liepā tarifs ir 39,13 EUR/ MWh bez PVN.

Apkurei Priekuļos un Liepā izmanto šķeldu, dabas gāze ir kā rezerves variants, ja iestājas neplānots aukstums vai gadās kādas tehniskas problēmas. Šonedēļ Priekuļos pārbaudīts, kā gāzes katls strādā, A. Karps stāsta, ka priekulieši uzreiz pamanījuši lielo skursteni kūpam. Nācies pat skaidrot, ka šāda pārbaude neietekmēs maksu par apkuri.
SIA “Līgatnes nami” valdes loceklis Dāvis Lācis stāsta, ka arī viņu novadā apkures sezona sākta 1.oktobrī. Dažās mājās gan izskanējusi vēlme saņemt siltumu septembra beigās, tomēr nolemts sākt oktobrī.

“Sazinājāmies ar ēku pārstāvjiem, vienojāmies, ka nebojāsim septembri ar maksu par apkuri, bet sākam 1.oktobrī. Visi piekrita, un oktobra pirmajā dienā tika uzsākta visu ēku apsildīšana, ” stāsta D. Lācis.

Pēc viņa aprēķiniem kopējā parādu summa novadā ir aptuveni 24 tūkstoši, kas nav pārāk liela: “Cenšamies laikus brīdināt vai ļaunprātīgas nemaksāšanas gadījumos pat uzsākt tiesvedību, lai parādi nekrājas.

Protams, apkures sezonas beigās kopējā parāda summa būs lielāka, jo visi nespēj ziemā samaksāt, bet vasarā cenšas to nosegt.

Gadās jau pa vidu kāds, kurš nemaksā ļaunprātīgi, bet tādēļ taču neatstāt visu namu bez siltuma, jo siltumu nevar atslēgt tikai vienam dzīvoklim.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
122

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi