Trešdiena, 19. jūnijs
Vārda dienas: Viktors, Nils

Par notrallināto laiku

Druva
00:00
06.01.2009
2
200901052312182990

Latvijas Darba devēju konfederācija pērn atzīmēja 15 darba gadus. Atskatam un arī situācijas raksturojumam tā izdeva grāmatu “Sociālā partnerība un tirgus ekonomika Latvijā. Sarunas ar Latvijas uzņēmējiem.”

Izdevumā par sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību raksta politoloģe Elīna Egle, ekonomiste Raita Karnīte veikusi analīzi par tirgus attīstību Latvijā. 15 sarunas ar uzņēmējiem, kuri ne tikai pazīstami biznesā, bet arī aktīvi dažādās organizācijās, paši iesaistās biznesa vides veidošanā, uzrakstījis žurnālists, raiskumietis Andris Vanadziņš. Uzņēmējus izvēlējās konfederācija. Sarunas ar uzņēmējiem bijušas atklātas. Andris labprāt “Druvai” pastāsta par saviem secinājumiem, vērojumiem.

– Tie ir 15 veiksmes stāsti. Tas bija interesants darbs, ilgas sarunas ar uzņēmējiem. Viņi stāstīja par pirmo miljonu, neveiksmēm un vērtēja situāciju uzņēmējdarbībā. Sarunas notika vasarā. Uzņēmēji jau minēja iemeslus, ka mīkstās piezemēšanās nebūs. Politiķi mānīja sevi un sabiedrību ar mīksto piezemēšanos. Visu neatkarības gadu laikā nav tapusi prātīga tautsaimniecības attīstības stratēģija. Mums ir tradīcijas, resursi, darbaspēks, bet uzņēmējdarbībā nav prioritāšu, nav valsts atbalsta. Daudzi uzņēmēji minēja uzpūsto, smagnējo valsts pārvaldi. Viena nelaime, ka birokrātija ir lēna, bet galvenā nelaime, ka arī tautsaimniecības vide tika veidota pakārtoti ierēdņu ērtumam, nevis biznesa interesēm. Pēteris Šmidre stāstīja piemēru. Iegājis Amerikā vienā biznesa atbalsta fondā, kur palīdz tiem, kuri grib kaut ko sākt. Sācis stāstīt, ka viņam ir ideja, viņš nav Amerikas pilsonis un to ideju viņš negrasās īstenot Amerikā, bet Latvijā. Visi darbinieki saskrējuši un sprieduši, kā palīdzēt cilvēkam rast risinājumu, lai varētu iedot starta kapitālu – 50 tūkstošus dolāru. Mums uzņēmēji var stāstīt n-tos piemērus, kur sadūrušies ar attieksmi – tu tikai nedomā kaut ko sākt. Un, īpaši jaunajā paaudzē, veidojas uztvere, ka labi būt klerkam bankā vai ierēdnim

valsts institūcijā, jo tur tev ir sociālās garantijas, komandējumi

uz siltām zemēm, bet galīgi neizdevīgi ir būt uzņēmējam, jo tevi kontrolēs, izspiedīs kā citronu. Vide nestimulē mazos uzņēmējus. Vai Straupes zemnieku tirdziņš nebūtu jāstimulē, vai no tā neiegūst amatnieki un zemnieki! Bet PVD tur ierīkojis sezonas ganības un, nedod Dievs, ja kādam nebūs kāds papīrītis kārtībā. Iniciatīva tiek slāpēta, nevis veicināta.

– Uzņēmēji stāstīja par savu pieredzi un reizē analizēja situāciju. Nozares dažādas, bet skatījums uz problēmām stipri līdzīgs?

– Celtniecībā Jānis Lancers jau vasarā, kad viss bija kārtībā, runāja par absurdu, ka katrs varēja kļūt par celtnieku, un slavu, ka celtnieki kleķerē papīra namiņus. Cik ilgi tas var turpināties?

Ivars Strautiņš stāstīja par pārtikas pārstrādi, par to, ka jācīnās, lai valsts atbalstītu eksportu. Tas citur pats par sevi saprotams. Un te nāk prātā zināmais

Olbraitas piemērs par Coca Cola, tas gan ir smieklīgs, bet pierāda, ar ko nodarbojas valsts pārstāvji ārpolitikā. Aizstāv savu uzņēmēju intereses. Bet mūsējie – klanās un pēc tam saka, ka Brisele mums teica.

Uzņēmēji, izbaudot ierēdņu augstprātību, nevēlēšanos uzklausīt, vairs nespēj runāt bez asumiem. Tagad, kad esam grāvī, nu jau dzird, ka ierēdņi sāk konsultēties. Uzņēmēji bija ļoti neiecietīgi pret korupciju, Māris Rēvalds runāja par izkropļoto veselības pakalpojumu tirgu. Viņš teica: “Tur, kur parādās valsts investīciju šļūtene, tur ir putas, un tās savāc politiķiem pietuvinātie.”

– Sarunās iezīmējās arī mūsdienu Latvijas uzņēmēja tēls. Kādām rakstura iezīmēm viņam jābūt, kādām spējām?

– Jābūt līdera dotumiem. Vitālijs Gavrilovs stāstīja par studiju gadiem, kā rīkojis studentu braucienu uz Pēterburgu. Un tad viņš pateica frāzi: “Man patīk, ka vagons vienmēr ir pilns.” Redz, tu vari izdomāt ideju, tad dabūt pilnu vagonu cilvēku, kuri brauc. Ir ideja, un tu spēj pārliecināt. Uzņēmējam jāspēj konstruktīvi domāt, plānot, salikt soļus, ieceres ilgtermiņā. Protams, ir arī sava daļa avantūrisma, sevišķi 90. gadu sākumā. Bijušais Zaubes dakteris Māris Rēvalds, kam tagad ir “Veselības centrs 4”, stāstīja, kā kartupeļu maisos vilcienā no Ukrainas vedis medikamentus. Normunds Bergs pateica skaidri: “ Ja tu, lai dabūtu kredītu, spēj ieķīlāt dzīvokli ar visu iedzīvi, bērna knupīšus ieskaitot, tad vari būt uzņēmējs.” Tā ir spēja pieņemt riskantus lēmumus.

– Tu runāji ar Latvijā pazīstamiem uzņēmējiem. Un arī viņi neko nevarēja izdarīt, lai politiķus vestu pie prāta. Šie uzņēmēji arī ir tie, kuri finansē politiskās partijas.

– To arī jautāju. Kāpēc nevar izveidot jēdzīgu valsts pārvaldi? Pēteris Šmidre pateica precīzi: “Tagad ir biznesmeņi un politbiznesmeņi. Otrie taisa biznesu uz sava amata ietekmes iespējām. Viņiem pietiek ar to, ko iegūst politbiznesā. Tie uzņēmēji, kuri atbalsta partijas, nespēj tik lielā mērā ietekmēt, lai kaut ko mainītu. Naudai nav nozīmes, nozīme ir tās daudzumam.”

– Kādu uzņēmēji zīmēja nākotni? Nemetīs taču plinti krūmos?

– Varbūt, ka šis brīdis valsts institūcijām liks ko pārdomāt par uzņēmējiem. Ja ne, bēdīgākais scenārijs, kas jau ir sācies – pārdot biznesu Latvijā un turpināt citās valstīs. Ievai Plaudei ir kosmētikas fabrika Vācijā, daudz pūļu velta tam. Negribētu iet prom no Latvijas, bet sarunā šī doma izskanēja. Situācija spiež. Ja dialogs būs, rēķināsies ar uzņēmējiem, viņi strādās. Mums ir maza

valsts, nevajag tik smagu valsts aparātu, eleganti var uztaisīt normālu valsts pārvaldi, attīstības stratēģiju. Cilvēkiem uzņēmības un iniciatīvas netrūkst. Kad bija atbalsts viesu namiem, cik uzcēla, kādas idejas tik neīstenoja! Ja definēsim jomas, kur ir intelektuālais potenciāls, ja šīs nozares nosauks par prioritārām ilgākam laikam, ne gadam un atbalstīs, viss notiks. – Vasarā bija skaidrs, ka treknie gadi beigušies?

– Treknie gadi lielā mērā bija fikcija. Tie ir notrallināti patēriņā, nevis ieguldīti nākotnē. Lai nu ko, bet par zviedru pensionāriem esam parūpējušies, kā būs mūsējiem, nezinām – šo skaudro patiesību arī teica uzņēmēji. Es runāju ne jau ar uzņēmējiem, kam savulaik vienkārši paveicās, kuri atradās īstajā laikā un vietā, es runāju ar uzņēmējiem, kuri nepārtraukti gājuši uz priekšu, kuri nav apstājušies, kuriem ideju netrūkst. – Kā pats vērtē pašreizējo situāciju ekonomikā?

– Tas ir normāli, ka ir augšupeja, lejupslīde. Svarīgi, kāda ir spēja vai nespēja saprātīgi, nezaudējot pašcieņu, atzīt kļūdas. Tas ir laiks, kad attīrīties. Neizskatās, ka kāds būtu gatavs atzīt savas kļūdas. Piebiedroties vaimanāšanai negrasos, un tas neko nedod. Tas ir laiks, kad jāmācās un jāizdara secinājumi. Ceru, ka to darīs arī vēlētāji.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
17

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
12

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Satiksimies pie Sīmanīša!

00:00
19.06.2024
68

Vairāki simti cēsnieku un tālumnieku piepildīja Cēsu Maija parku. Viņi pazina Haraldu Sīmani, viņiem patīk viņa dziesmas. Kāds ar viņu dzīvojis kaimiņos, cits kopā mācījies, vēl cits muzicējis vai ciemojies pie viņa kādas baznīcas tornī, varbūt, garām skrienot, tikai sasveicinājies. Ha­ralds Sīmanis ir cēsnieks. Te veidojusies viņa personība, piedzīvota mīlestība, atrasts savs ceļš dzīvē un […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
39

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

CSNG ar cietušajiem

14:12
17.06.2024
42

Aizvadītajās dienās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 282 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 35 ceļu satiksmes negadījumi, kur sešos gadījumos kopumā cietušas sešas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemts 291 administratīvā pārkāpuma lēmums, tajā skaitā 197 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos […]

Aizvadītajās diennaktīs ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 11 izsaukumi

14:09
17.06.2024
28

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 14. jūnija plkst. 6.30 līdz 17. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 11 izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, septiņus uz glābšanas darbiem, kā arī vēl trīs bija maldinājumi. Piektdien pusdivos pēcpusdienā VUGD saņēma izsaukumu uz Madonas novada Jumurdas pagastu, kur notika vieglās automašīnas un mikroautobusa […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
11
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
29
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi