Svētdiena, 30. marts
Vārda dienas: Nanija, Ilgmārs

Par izcilību izcilas balvas

Arita Lejiņa
00:00
25.02.2025
66
Balva3

Mirklis, kas paliek atmiņā. "Skudras metropole" pārstāvis cēsnieks Toms Veiss saņem balvu, kas radošajai apvienībai piešķirta par izcilāko zīmola aktivizācijas pasākumu. FOTO: ekrānuzņēmums

Cēsu novadnieces Gundegas Skudriņas vadītās radošās apvienības “Skudras metropole” organizētie notikumi saņēmuši Latvijas Pasākumu foruma trīs Izcilības balvas.

Arī pašas balvas cieši saistītas ar Cēsu novadu. Tās radītas no māla, kas iegūts Liepas pagasta karjerā.
Par 2024.gada izcilāko pasākumu ilgtspējas/līdzdalības notikumu atzīta “Ziemassvētku Rezidence – Laboratorija”, ko organizējusi “Skudras metropole” un “Dont Panic”. “Skudras metropole” plūca laurus arī nominācijās kā 2024.gada izcilākā zīmola aktivizācijas pasākuma organizatore, tā novērtēts apvienības rīkotā “Jaunā elektriskā PORSCHE MACAN atklāšana”. “Skudras metropole” kopā ar “Dpnt Panic” atzīta arī par izcilāko nestandarta notikuma organizatori. Šis apbalvojums pasniegts par pasākumu Digitālo ziedu galerija – šampanieša bārs.
Jāmin, ka Pasākumu foruma Izcilības balvu saņēma arī “10. sarunu festivāls LAMPA”, kas notiek Cēsīs. Tas nosaukts par pagājušā gada izcilāko festivālu.

Pasākumu foruma balvas pasniedza pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja atjaunotajās telpās Rīgas pilī. Balvas tāpat kā pasākumi, par ko tās pasniedz, ir īpašas, tās tapušas no kūdras, no ozola, no papīra un 2023.gadā – arī no gaismas. Šoreiz balvas veidotas no Liepas pagasta Lodes karjerā iegūta māla. “Devona laika māla raktuves, kas stiepjas 12 metru dziļumā, ir patiesi unikālas – tik bieza māla kārta kā pie mums atrodama vien vēl divās vietās pasaulē. Rūpnīcas “Lode” meistari mālu aprūpē gluži kā juvelieris aprūpē savu dārgakmeni – iepazīst katru māla niansi, izzina, apstrādā, pieslīpē un uzpucē, atklājot un izceļot tā daudzpusīgās kvalitātes. “Lodes” īpašie ķieģeļi “Sencis”, kuru māls veidojies Latvijas teritorijā pirms vairāk nekā 350 miljoniem gadu, ir kvalitātes un unikalitātes simbols, kas, gluži tāpat kā izcilākie pasākumi, paliek vēsturē uz ilgiem laikiem,” stāsta rūpnīcas “Lode” vadošais meistars Miks Gram­bergs.

“Latvijas Pasākumu foruma Izcilības balvas” pasniedz piekto gadu, mērķis ir atzīmēt izcilu darbību pasākumu jomā, izcelt iepriekšējā gada norises, noteikt nozares izcilības, personības, profesionāļus, izcilākos pasākumus un notikumus.

“Līdz šim katru gadu balvas balsojumā līderos izvirzījies viens vai divi pasākumu rīkotāji, un bieži ir gadījies, ka kāds pasākums saņem vairākas balvas. Interesanti sekot, kā mainās Latvijas izcilāko pasākumu ģeo­grāfija – katru gadu finālistu sarakstā dominē citi novadi, citas pilsētas,” teicis Latvijas Pasā­kumu foruma direktors Mārcis Gulbis.

Balvas tika pasniegtas 19 nominācijās – 16 kategorijas izvirzīja un nominantus pieteica pasākumu nozare, uzvarētājus nosakot balsojot, trīs īpašās balvas pasniedza nozares ekspertu padome.

Balva
Vērtības. Lodes rūpnīcā ražotais ķieģelis “Sencis”, kura māls veidojies Latvijas teritorijā pirms vairāk nekā 350 miljoniem gadu un tiek iegūts Liepas pagastā, ir zīmīga balva par izcilību. FOTO: ekrānuzņēmums

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vakanču gadatirgū atrod darbu un strādājošos

00:00
30.03.2025
43

Par Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA)  vakanču gadatirgu bija liela interese. To apmeklēja vairāk nekā simts darba meklētāju, savukārt vakances piedāvāja astoņi dažādu nozaru uzņēmēji un iestādes. “Durvis vērām vēl pirms desmitiem, jo stāvēja gara rinda,” stāsta NVA Cēsu filiāles vadītāja Ilona Rute un uzsver, ka darba meklētāji novērtē iespēju satikt darba devējus, parunāties par darba […]

Pašvaldības policijas inspektori izglābj grimstošas automašīnas vadītāju

00:00
29.03.2025
98

Dramatisks negadījums trešdien, 26. martā, Cēsīs norisinājās Raiņa ielas apkaimē. Pateicoties novada Paš­valdības policijas inspektoru Guntara Irbes un Edgara Špaca zibenīgajai reakcijai un pašaizliedzībai, izdevās izglābt Du­binskas dīķī iekritušas un grimstošas automašīnas vadītāju. Pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts pastāstīja: “Automašīnas vadītāja no Raiņa ielas iebrauca Dārz­niecības ielā, pretēji satiksmes kustībai šajā vienvirziena ielā. Sapratusi kļūdu, […]

Bīstamā infekcija arī mūspusē

21:18
28.03.2025
138

Bīstamā E.coli infekcija bērniem konstatēta arī Cēsu novadā. Cēsu klīnikā ar šo toksīnu producējošo zarnu nūjiņas izraisītu slimību jeb E.coli infekciju šonedēļ ārstējās divi bērnudārza vecuma bērni, pastāstīja klīnikas pārstāve Dace Valnere. “Viens bērns trešdien pārvests uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, viņa stāvoklis ir smags. Otrs bērns turpina ārstēties Cēsu klīnikā ar pašlaik vidēji smagu […]

Bizness aug līdzi bērniem

00:00
28.03.2025
129

Ar zīmolu “Meistariņš” cēsnieki, Ozoliņu ģimene, piedāvā attīstošas rotaļlietas bērniem Cēsnieki Madara un Mārtiņš Ozoliņi pirms astoņiem gadiem uzsāka savu biznesu ar zīmolu “Meistariņš”, to uzsākot ar aktivitāšu dēļu izgatavošanu mazuļiem. Tagad top arī gaismas galdi, 18 vēstuļu grāmata, kā arī sniedz pakalpojumu – Ceļojošo gaismu un sajūtu namiņu jaunākā vecuma bērniem, kur viņi var […]

Valdziņš pie valdziņa, un raksts gatavs

00:00
27.03.2025
67

Vairāk nekā simts cimdu no Rietumvidzemes, Ziemeļvidzemes, Austrumvidzemes stāsta par adīšanas tradīcijām novados Izstāžu zālē “Velves” Jaunpiebalgā uzziedējis krāšņs cimdu dārzs. Skatītāju acis priecē rakstainie adījumi, katrs uzplaucis kā zieds. Tie izstādē nav izkārtoti, kā pierasts, pa pāriem, bet apskatāmi pa vienam un no visām pusēm. Izstāde “Vidzemes rakstainie cimdi” atklāj un parāda vienu no […]

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
54

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
19
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
31
22
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
20
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
19
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi